Latvijā populārākais ieguldījumu veids ir pensiju trešais līmenis

Galvenais ieguldīšanas mērķis Latvijā un Igaunijā ir vienāds - uzkrāt naudu vecumdienām, savukārt Lietuvas iedzīvotāji lielākoties iegulda, lai "nodarbinātu" brīvo naudu, secināts aptaujā.

Naudu dažādos instrumentos iegulda 61% iedzīvotāju Lietuvā, 55% - Latvijā un 51% - Igaunijā. Lai gan vidēji mēnesī ieguldītās summas visās trīs Baltijas valstīs kopumā ir līdzīgas, aptaujā secināts, ka Latvijā vairāk cilvēku iegulda mazākas summas - līdz 50 eiro, savukārt Lietuvā un Igaunijā ir vairāk to, kuri mēnesī ieguldījumiem atvēl virs 100 eiro.

Pēc aptaujas datiem, akcijās iegulda katrs ceturtais iedzīvotājs Igaunijā, 13% iedzīvotāju Lietuvā un vien 8% - Latvijā. Ieguldījumu fondus un ETF izvēlas 20% respondentu Igaunijā, 14% - Lietuvā un 9% - Latvijā.

Lietuvā populārāki nekā citur ir ieguldījumi savstarpējo aizdevumu platformās jeb "crowdfunding", kā arī ieguldījumi mākslas darbos, savukārt Latvijā un Igaunijā biežāk iegulda kriptovalūtā.

Nosakot ieguldīšanas mērķi, iedzīvotāji Latvijā un Igaunijā biežāk domā par nodrošinājumu vecumdienām - attiecīgi 51% un 59%. Tad seko vēlme likt "strādāt" brīvajai naudai un iespēja šādi pasargāt uzkrājumus no inflācijas. Lietuvā, savukārt, biežāk minētais mērķis ir "nodarbināt brīvo naudu", kam seko vēlme uzkrāt pensijai un pasargāt naudu no inflācijas.

Igaunijā arī biežāk izplatīta vēlme dzīvot uz pasīvajiem ienākumiem no ieguldījumiem, ko nosauc 25% aptaujāto. Attiecīgi Lietuvā un Latvijā šāds mērķis ir 17% un 11% investoru.

Ieguldītāji Lietuvā un Igaunijā biežāk (attiecīgi 16% un 14%) norāda, ka iegulda naudu, lai izveidotu kapitālu viņu bērnu patstāvīgās dzīves uzsākšanai, Latvijā šāds mērķis ir tikai 9% respondentu. Un apmēram katrs septītais investors Baltijā iegulda, nenosakot konkrētu mērķi.