• Asja,
  • Asnate,
  • Dāgs,
  • Dārgs
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Kas bremzē jaunuzņēmumu attīstību Latvijā: ekspertu atzinums (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 12:44, 05.09.2024


Lai veiktu pārrobežu biznesu, vajadzīgas specializētas zināšanas daudzās jomās.


Jaunuzņēmumu izaugsmi eksportā kavē ierobežots mārketinga budžets.

92% Latvijas agrīnas stadijas jaunuzņēmumu, kas ir sākuši pārdošanu, aktīvi orientējas uz starptautiskajiem tirgiem. 86% no tiem, kas pašlaik darbojas vienīgi iekšzemes tirgū, plāno paplašināties starptautiskā līmenī, liecina “PayPal” un “Startup Hub Poland” veiktā pētījuma “2024. gada agrīnas stadijas jaunuzņēmumu indekss. Problēmas pārrobežu komercijas laikmetā” rezultāti.

Šā gada pētījuma "Agrīnas stadijas jaunuzņēmumu indekss. Problēmas pārrobežu komercijas laikmetā" paplašinātajā izdevumā noskaidrots, kādas ir starptautiskās ambīcijas un galvenās grūtības, ar ko saskaras jaunuzņēmumi, kas darbojas Polijā, Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Visbiežāk sastopamie šķēršļi, kas kavē jaunuzņēmumu pārrobežu izaugsmi, ir ierobežots mārketinga budžets un klientu loks, kā arī izpratnes trūkums par kultūras atšķirībām un vietējā tirgus specifiku.

Pārrobežu pārdošana ir saistīta ar grūtībām

Vislielākā no trim galvenajām ar pārrobežu pārdošanu saistītajām problēmām, ar ko saskaras agrīnas stadijas jaunuzņēmumi Latvijā, ir jaunu klientu piesaiste jeb darbs ar ierobežotu klientu loku, ko minējuši 56% respondentu. Nākamās grūtības ir pielāgot savu piedāvājumu vietējo klientu vajadzībām un prasībām, uz ko norādīja 39% aptaujāto. 33% respondentu apgalvo, ka galvenais to pārrobežu pārdošanas palielināšanas šķērslis ir ierobežots mārketinga budžets, ziņo vietne labsoflatvia.lv.

Vaicājot jaunuzņēmumiem par galvenajām ar starptautisko paplašināšanos saistītajām problēmām, tie, kas jau nodarbojas ar pārrobežu pārdošanu, pauda, ka lielākās galvassāpes sagādā regulējuma jautājumi. Savukārt tie, kas vēl tikai plāno paplašināties starptautiskā līmenī, ir vairāk noraizējušies par jautājumiem, kas saistīti ar maksājumiem.

“Lai veiktu pārrobežu uzņēmējdarbību, vajadzīgas specializētas zināšanas daudzās jomās, tostarp par vietējo patērētāju vēlmēm, loģistiku un administratīvajiem jautājumiem, piemēram, maksājumu sistēmām vai nodokļiem. Kad ir ierobežoti resursi un neskaitāmi risināmie jautājumi, nav viegli koncentrēties uz vissvarīgāko. Tieši tāpēc daudzi jaunuzņēmumu dibinātāji meklē ārēju sadarbības partneru atbalstu, kas palīdzētu tikt galā ar ikdienas problēmām, palīdzot paplašināt viņu biznesu. Mūsu nesenā aptauja liecina, ka vairāk nekā 50% agrīnas stadijas jaunuzņēmumu, kas jau strādā starptautiskā līmenī, sadarbojas ar ārējiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Šis rādītājs ir par 10 procentpunktiem zemāks to uzņēmumu vidū, kas vēl nav sākuši starptautisko paplašināšanos. Iespējams, tas nozīmē, ka maksājumu pārvaldība bieži ir sarežģītāks uzdevums nekā jaunuzņēmumi bija iedomājušies,” saka “PayPal” valdes priekšsēdētāja vietnieks un ģenerāldirektors Centrāleiropā, Austrumeiropā un Izraēlā Efi Dahans.

Maksājumu pārvaldība nav vienkārša

Maksājumu pārvaldībai ir izšķirīga loma katrā uzņēmumā. Tomēr 61% aptaujāto jaunuzņēmumu, paplašinoties starptautiskā līmenī, ar maksājumiem saistītās problēmas šķiet sarežģītas. Galvenās raizes tiem sagādā finansiālā likviditāte: ātra maksājumu saņemšana (37%), raita un netraucēta maksāšanas procesa nodrošināšana (36%) un ar dažādu maksāšanas veidu integrēšanu saistīto tehnisko problēmu risināšana (31%).

Vēl viena problēma, kas jārisina, ir piekļuve vairākiem maksāšanas variantiem, tostarp vietējiem maksāšanas veidiem. Lai gan vietējie maksāšanas risinājumi uzlabo klientu apkalpošanu un samazina nepabeigto pirkumu skaitu, 30% aptaujāto uzņēmumu atzīst, ka tos ir grūti nodrošināt starptautiskajiem klientiem. Tādējādi tikai aptuveni piektdaļa jaunuzņēmumu (22%) izmanto vietējos maksāšanas veidus. Tas nozīmē, ka gandrīz 80% pārdevēju, kas šādus risinājumus nepiedāvā, ierobežo savas izaugsmes iespējas vietējos tirgos. Ir lielāka varbūtība, ka cilvēki maksās, izmantojot viņiem zināmus maksāšanas veidus un kam viņi uzticas. Vietējo maksāšanas veidu pievienošana var palielināt uzticēšanos un atvieglot patērētājiem piedāvāto preču un pakalpojumu iegādi.

Pārrobežu ambīcijas un galvenie pārdošanas virzieni

Pētījums liecina, ka 79% aptaujāto jaunuzņēmumu, kas jau aktīvi darbojas starptautiskos tirgos, un 87% no tiem, kas darbojas vienīgi iekšzemes tirgū, tuvākajos gados plāno paplašināties starptautiskā līmenī.

“Jaunuzņēmumu nozarei ir raksturīgs augsts inovāciju līmenis. Jaunuzņēmumu īpašnieki ar savu preci vai pakalpojumu grib iekarot visu pasauli. To apstiprina mūsu aptaujas dati. 53% aptaujāto agrīnas stadijas jaunuzņēmumu prognozē, ka trijos četros gados to ieņēmumi no tiešsaistes pārdošanas sasniegs 10 miljonus eiro, un gandrīz piektdaļa (18%) vēlas to sasniegt 12 līdz 24 mēnešu laikā. Lai to panāktu, pārrobežu paplašināšanās nav tikai izaugsmes iespēja, bet gan obligāta izvēle. Piekļuve vispasaules klientu un sadarbības partneru tīklam sniedz nesalīdzināmi plašākas rīcības iespējas nekā darbība vienā iekšzemes tirgū,” saka “Startup Hub Poland” vadītāja Paulīna Brima-Čuba.

Visu aptaujāto jaunuzņēmumu vidū vispopulārākie pārdošanas virzieni ir ASV, Vācija, Apvienotā Karaliste un citas valstis, kuru nozīme mainās atkarībā no pārstāvētā tirgus. Piemēram, Polijas un Latvijas jaunuzņēmumu populārākais pārdošanas virziens ir Vācija, ko norādījuši attiecīgi 47% un 45% vietējo uzņēmumu. Savukārt Lietuvas uzņēmumu galvenie ārvalstu tirdzniecības virzieni ir ASV un Apvienotā Karaliste — gandrīz puse (46%) Lietuvas jaunuzņēmumu, kas darbojas starptautiskā līmenī, pārdod savas preces vai pakalpojumu vienā no šīm valstīm. Igaunijā populārākais pārrobežu pārdošanas virziens ir Somija (47%). Interesanti, ka atšķirībā no jaunuzņēmumiem citos tirgos Igaunijas jaunuzņēmumi neiekļauj ASV trīs galveno pārdošanas tirgu sarakstā. Līdztekus Somijai lielākā daļa Igaunijas jaunuzņēmumu piegādā savas preces vai pakalpojumus uz Apvienoto Karalisti (41%) un Poliju (35%).


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Latvijas uzņēmumi ražošanas digitalizācijai saņēma 31 miljonu eiro (+VIDEO)

Ievērojami uzlabota darba drošība, aizstājot un samazinot manuālo darbu.

Ekonomika Latvieši retāk sapņo par dzīvi ar pasīviem ienākumiem nekā kaimiņi (+VIDEO)

Vēl ir variants ieguldīt aktīvos, kuri regulāri izmaksā dividendes vai obligāciju gadījumā - kuponus.

Ekonomika Darba devējam būs jāinformē VID par darba algas izmaksu skaidrā naudā

Lai mazinātu ēnu ekonomiku, Labklājības ministrija (LM) rosina noteikt, ka darba devējam ir jāinformē Valsts ieņēmumu dienests (VID) par faktu, ka darba alga tiek izmaksāta skaidrā naudā, liecina ministrijas sagatavotais noteikumu projekts.

Ekonomika Apkures sezonā «‎Rīgas Siltums» iedzīvotājiem ietaupīs 40 milj. eiro (+VIDEO)

Pateicoties atklātam un brīvam tirgum, tarifs tiek atbilstoši mainīts.

Lasiet arī

Ekonomika Koka mēbeļu eksports janvārī samazinājies par 25,2%

Latvijas koka mēbeļu eksports šogad janvārī salīdzinājumā ar 2023.gada attiecīgo periodu samazinājies par 25,2%, tostarp visvairāk koka mēbeļu joprojām realizēts Dānijā, liecina Zemkopības ministrijas apkopotie dati.

Ekonomika Eksports uz Krieviju janvārī audzis par 3,3%

Šī gada janvārī eksports uz Krieviju, salīdzinot ar 2023.gada janvāri, pieauga par 3,3% un veidoja 87,8 miljonus eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija.

Sabiedrība VDD aizdomas par Krievijā ražotu saplākšņu eksportu uz Ukrainu

Valsts drošības dienests (VDD) sācis kriminālprocesu par Eiropas Savienības sankciju pārkāpšanu saistībā ar Krievijā un Baltkrievijā ražotu saplākšņu eksportu uz Ukrainu.

Ekonomika Latvija pērn eksportēja preces uz 201 pasaules valsti

Latvija pagājušajā gadā eksportēja preces uz 201 pasaules valsti, kamēr importēja no 172 valstīm, ziņo Centrālā statistikas pārvalde.