“Zemnieku saeima” brīdina patērētājus, ka Latvijā audzēto kartupeļu cena pieaugs, jo Latgalē ražu ietekmējis sausums, bet Zemgalē – jūlija vētra un lietavas, tur kartupeļi izslīkuši.
Laima Kukuka no Grobiņas pagasta zemnieku saimniecības “Apogi-1” sevi dēvē par mazdārznieci, jo kartupeļus audzē tikai ģimenes vajadzībām.
“Man pārsteigums – vasara sausa, bet tik ļoti bojājas. Izskatās, ka raža laba, bumbuļi lieli, bet tiem ir sausā puve, arī pūst. Pat nezinu, kas par iemeslu,” L. Kukukai šogad bijis jāpacīnās ar Kolorado vabolēm, bet viņa zina, ka tās puvi neietekmē; var ietekmēt ražu, jo noēd lapas.
Saimniece dzirdējusi no citiem, ka viņiem arī kartupeļi pūst. Viņai tie aug vieglā zemē, bet meitai mālā, tur esot gandrīz vēl bēdīgāk.
“Spriežot pēc izkratītā, apjoms ir, ar ražas daudzumu esmu apmierināta. Ir bijis, ka kartupeļi izaug sīkāki, bet šogad labs paskats uz novākto. Protams, ir atšķirības starp šķirnēm,” L. Kukukai patīk paeksperimentēt ar šķirnēm, bet viņa neatceras, ka būtu pieredzējusi tik izteiktu bojāšanos.
Kartupeļus ģimenē ņēma pagājušajā nedēļā, atlikumu šonedēļ. Iebērti pagrabā, tie pūst un ar steigu jau jāpārlasa. Šogad tie prasīs vairāk darba, un, kā saimniece paredz, – tur tā labā raža arī aizies. Katrā pārlasīšanā daļu izmetīs ārā.
“Visiem noteikti auguši labi, bet es to nevaru teikt – kartupeļi lieli, bet daudzuma nav,” saka Bunkas pagasta piemājas saimniecības “Mežiņi” īpašnieks Nikolajs Kaņevskis.
Lai gan vēl īsti nevar apgalvot, kāda raža kopumā, jo visi kartupeļi nav noņemti, tagad – tikai nedaudz tirgum. Vagas garas, un vienā galā tie auguši tā, otrā citādāk.
“Mežiņos” šos dārzeņus audzē nepilnā hektārā, pārdod pamatā Pētertirgū. Uz jautājumu par noietu N. Kaņevskis atbild: tagad tāds laiks, ka cilvēki pērk ļoti maz. Tuvojas septembris, un laikam pietaupot naudu, lai palaistu bērnus uz skolu.
Vispār jau tirgū paliek arvien klusāk, jo visu ko piedāvā lielveikali un vairums pircēju izvēlas tos, ziņo vietne liepajniekiem.lv.
“Dzirdēju citus sūdzamies, ka vaboles noēd, bet es, kad vagoju, redzēju, ka tikai vienam otram krūmam ir virsū kāpuri. To dēļ nebija vērts lauku miglot. Mazliet noēdīs – lai noēd,” buncenieks stāsta par savām divām šķirnēm – ‘Vinetu’ un ‘Lauru’. Par kartupeļu cenu domā: tāda kā šobrīd, tā ir laba. Lielākos var pārdot par 60 centiem, un dārgākus cilvēki diezin vai pirktu, kaut arī kartupeļi skaisti. Šīs saimniecības raža nebojājas.
Egils Palaps Gramzdā audzē astoņas kartupeļu šķirnes septiņos astoņos hektāros. Vairāki lauki atrodas dažādās vietās, tā ka augsne ir dažāda – gan viegla smilšaina zeme, gan smagāka.
“Vēlie kartupeļi vēl nav ņemti, par tiem neko nevaru pateikt, tur vēl zaļi laksti. Izskatās, ka būs auguši labi, lai gan visi runā, ka bojāsies. Agrās šķirnes pamazām ņemtas visu vasaru, tām daži kartupeļi jau uz lauka satrūdējuši, bet lielākoties bojājas, kad pastāv noņemti,” arī E. Palaps nezina, kas par vainu.
Viņš ved kartupeļus daudzām Dienvidkurzemes un Liepājas izglītības iestādēm, tāpēc arī noņemšanas sezona sākusies jau vasarā ar agrajām šķirnēm.
Audzētājs slavē ‘Queen Anne’, kas raženi augusi, un nupat noņēmis kravu ar ‘Colombu’, tie arī esot ļoti labi.
Spēcīgā vētra jūlija izskaņā ietekmējusi ne tikai rapša, graudaugu un zirņu ražu, bet arī kartupeļus.
“”Zemnieku saeima” apkopojusi informāciju, ka stihijas radītie postījumi visvairāk ietekmējuši Zemgali.
Daļā saimniecību puse kartupeļu ražas ir izslīkusi, vagās vēl aizvien stāv ūdens, un dažās vietās Dobelē gandrīz visa raža ir zaudēta.
Savukārt citviet Zemgalē, kur audzētāji kartupeļus iestādījuši smilšainākā un augstākā vietā, tie pārmērīgi nepūst.
“Ja kartupeļi ir izmirkuši, tie sāk pūt, rezultātā liela daļa vai pat visa raža var aiziet bojā. Tāpat izmirkušos kartupeļus grūti uzglabāt visu ziemu,”
“Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš kartupeļu audzēšanu salīdzina ar laimes spēli – sausā vasarā paveicas tiem audzētājiem, kas kartupeļus iestāda zemākās vietas, kur ir lielāks mitrums.
Taču, ja daudz nokrišņu, labāki kartupeļi izaug augstākos laukos. Latgalē šogad bijis ilgstošs sausums. Tā dēļ raža varētu būt mazāka nekā pērn. Savukārt Vidzemē situācija esot stabila – nokrišņi nebija tik spēcīgi, lai nodarītu postījumus. Vietām redzamas pūšanas pazīmes kartupeļu lakstos, bet audzētāji cerot, ka kopējais ražas apjoms būs virs vidējā un ievākto ražu varēs glabāt ilgi. “Zemnieku saeima” informē, ka spēcīgās lietavas ietekmējušas ne tikai ražas apjomus un kvalitāti, bet arī cenu.
Šobrīd Rīgas tirgos kartupeļu cena ir aptuveni 65 centi par kilogramu, bet pērn bija 55. Šogad kartupeļu cena ir augstāka, taču konkurence – zemāka, jo daļai saimniecību kartupeļi aizgājuši bojā.
“Cena ziemā noteikti būs vēl lielāka, jo izteiktā mitruma dēļ daudzviet kartupeļi ir nekvalitatīvi un, visticamāk, nesaglabāsies pārāk ilgi. Tas nozīmē, ka līdz ziemai labu kartupeļu paliks vēl mazāk. Saimniecībām būs jāiegulda papildu darbs, lai tos vairākkārt pāršķirotu un izlasītu bojātos. Vienlaikus – papildu izmaksas par darba spēka piesaisti, elektroenerģiju u.tml.,” norāda J. Lazdiņš.
Lai pasargātu kartupeļu audzētājus no būtiskiem zaudējumiem, “Zemnieku saeima” ierosina apdrošinātājiem izstrādāt piedāvājumu kartupeļu lauku apdrošināšanai pret lietus un sausuma riskiem.
Šobrīd kartupeļus var apdrošināt tikai pret krusas postījumiem.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri