• Digna,
  • Jautrīte,
  • Kamila
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Ekonomiste: investīcijas Latvijā jau kopš gada sākuma ir vājas (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 11:36, 02.09.2024


Eksportā 2. ceturksnī reģistrēts kritums gan preču gan pakalpojumu pusē.


Ar ES fondiem un Rail Baltica saistītā būvniecība un ieguldījumi šogad ievērojami atpaliek no plānotajiem apjomiem.

Pirmajā pusgadā ekonomika augusi par 0,3% salīdzinājumā ar pērno gadu, kas raksturojams kā stagnācijas turpināšanās. Centrālās statistikas pārvalde publicējusi pilnos datus par iekšzemes kopproduktu (IKP) 2. ceturksnī. Tie liecina, ka IKP salīdzināmajās cenās nedaudz audzis pret pērno gadu (0,5% kāpums neizlīdzinātos datos). Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomikas apjoms sarucis par sezonāli izlīdzinātiem 0,9%. Labā ziņa ir tā, ka kā jau gaidījām, pilnais IKP vērtējums ir mazliet labāks nekā ātrais novērtējums pirms mēneša.

"Joprojām lielākais pienesums ekonomikai ir bijis no valsts sektora puses, - pauž ekonomiste Līva Zorgenfreija, -Valdības patēriņš ir ne tikai lielāks nekā pērn, bet būtiski audzis arī pret iepriekšējo ceturksni, un atkal izskatās, ka liela ietekme bijusi algu tēriņiem".

Lai gan patērētāju pirktspēja visai ievērojami augusi, 2. ceturksnī privātais patēriņš pret pērno gadu bijis vien nedaudz augstāks, un samazinājies salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Taču priekšnoteikumi straujākam patēriņa kāpumam ir. Joprojām zema inflācija, salīdzinoši straujš algu kāpums un noturīgs darba tirgus uzlabo patērētāju noskaņojumu, kas jau ir teju atgriezies pie ilgtermiņa vidējā līmeņa. Gaidām, ka patēriņš varētu būt svarīgs izaugsmes balsts tuvākajos ceturkšņos.

Eksportā 2. ceturksnī reģistrēts kritums gan preču gan pakalpojumu pusē. Apstrādes rūpniecībā diemžēl kritums turpinās, bet labā ziņa - IT nozarei izdevies uzrādīt strauju gada pieauguma tempu. Centrālo banku noteiktās procentu likmes ir sākušas savu ceļu uz leju, un tas palīdzēs iekustināt partnervalstu ekonomikas. Taču labākus eksporta rezultātus prognozējam vien nākamgad.

Investīcijas jau kopš gada sākuma ir vājas. Lielas cerības tika liktas uz publiskā sektora projektiem, taču ar ES fondiem un Rail Baltica saistītā būvniecība un ieguldījumi šogad ievērojami atpaliek no plānotajiem apjomiem. Privātajā sektorā turpinās lejupslīde mājokļu būvniecībā. Investīcijas mašīnās un iekārtās arī sarūk. Labā ziņa, ka investīcijas citās ēkās un celtnēs, inženierbūvēs otrajā ceturksnī augušas, taču tas nav spējis glābt kopējās investīcijas no krituma par 7,3% gada pirmajā pusē attiecībā pret pērno gadu. Investīciju plāni no valsts puses nākamajam gadam ir lieli, kam vajadzētu nozīmēt straujāku publisko investīciju kāpumu. Likmēm sarūkot un pieprasījumam gan vietējā tirgū, gan ārvalstīs sākot atjaunoties, gaidām investīciju cikla atsākšanos arī privātajā sektorā.

"Kopumā jaunākie dati par ekonomikas attīstību atbilst augustā publicētajām prognozēm par IKP pieaugumu šogad 0,9% apmērā. Nākamgad ekonomikas izaugsme varētu sasniegt jau 2,6%", - tā L.Zorgenfreja.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Valainis: "Tet" un LMT nav plānots saglabāt pilnīgā valsts kontrolē

Tehnoloģiju uzņēmumus SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nevienā brīdī nav plānots saglabāt pilnīgā valsts kontrolē, aģentūrai LETA sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Ekonomika Latvijas ekonomikas izaugsmes temps būs 4 reizes zemāks nekā Lietuvas (+VIDEO)

Pozitīvs signāls ir eksporta atjaunošanās - īpaši kokmateriālu, farmācijas, ķīmisko vielu un IT pakalpojumu jomās.

Ekonomika Taps vērienīga vēja enerģijas tehnoloģiju ražotne

Būs 650 darba vietas un ik gadu nodrošināta nodokļu nomaksa vismaz 7,8 milj. eiro apmērā.

Ekonomika EK laikam no 2028. līdz 2034.gadam piedāvā divu triljonu budžetu

Eiropas Komisijas (EK) piedāvātais Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžets laika posmam no 2028. līdz 2034.gadam paredz izdevumus palielināt līdz diviem triljoniem eiro, trešdien Eiropas Parlamentam (EP) pavēstījis ES budžeta komisārs Pjotrs Serafins.

Lasiet arī