• Dagnija,
  • Ērika
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Eksperti: privāto mājokļu darījumi ir pilni ar slazdiem (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 13:12, 01.09.2024


Ja īrnieks kārtīgi maksā un ievēro īres līgumā iekļautos noteikumus, nav šķēršļu, kāpēc viņš šādā īres dzīvoklī nevarētu pavadīt kaut vai visu mūžu.


Ne vienmēr atslēgas jāiedod pirmajai satiktajai personai.

Dzīves vietu īrē apmēram piektā daļa Rīgas reģiona iedzīvotāju (18%), visbiežāk - jaunieši 18-24 gadu vecumā, un divas trešdaļas no visiem īrniekiem plāno arī turpināt īrēt, liecina Latvijā veiktais pētījums. Tiesa, nereti iedzīvotājiem ir grūti izvērtēt, kādam izīrētājam dot priekšroku, - sludinājumu portālos uzietai fiziskai personai vai īres namu attīstītājiem. Kaut arī iespēja īrēt dzīvokli īres namā tiek vērtēta pozitīvi (73%), nozīmīga daļa (21%) tomēr dod priekšroku fizisku personu piedāvājumam ar visiem šādu darījumu potenciālajiem zemūdens akmeņiem, jo tā šķiet ērtāk un vienkāršāk.

Kā rāda aptauja, Rīgas reģionā ir izplatīts priekšstats, ka īres namos piedāvātie dzīvokļi ir modernāki (79%), turklāt, slēdzot īres līgumu ar attīstītāju, ir garantēta lielāka uzticamība, drošība, stabilitāte un garantija, ka nākotnē nenāksies piedzīvot nepatīkamus pārsteigumus.

Tomēr katrs piektais izvēlas sludinājumos nejauši uzietu fiziskas personas piedāvājumu, balstot savu izvēli ieradumā, jo šāda veida pieredze dzīvokļa īres kontekstā bijusi jau iepriekš un tā ir ierastāka (13%). Īrējot mājokli no fiziskas personas, gan pastāv risks gūt negatīvu pieredzi, kā arī iesaistīties apšaubāmās līgumattiecībās, ja īres līgums vispār tiek piedāvāts. Aptaujātie kā galveno šķērsli dzīvokļa meklējumiem īres namos min priekšstatu par augstāku cenu, nekā īrējot no fiziskas personas (54%), kā arī nepietiekamu informāciju par attīstītāju sniegtajām iespējām, ierobežotu dzīvokļu piedāvājumu un pilnībā mēbelētu dzīvokļu trūkumu.

"Kaut arī īpašu pētījumu par uzticēšanos vai neuzticēšanos institucionālajiem izīrētājiem nav, novērojumi rāda, ka Latvijas sabiedrībai ir visai nelāga pieredze ar uzņēmumiem vispār - jebkurā nozarē. Tas, ka nereti dzīvokļu īrētāji vairāk uzticas fiziskām personām, varētu būt skaidrojams ar maldīgu drošības sajūtu, ka vienai atsevišķai personai var vairāk uzticēties: tas ir konkrēts cilvēks, varbūt apšaubāms, tomēr viņu var saukt pie atbildības, ja kaut kas noiet greizi. Bet uzņēmumos nereti ir vispārīgs klientu serviss, interesentu ar jautājumiem nereti nosūta no departamenta uz departamentu, un kas zina, kas vēl būs pēc vairākiem gadiem... Uzticēšanās sabiedrībā veidojas palēnām caur veiksmīgiem piemēriem. Jo biežāk dzīvokļus izīrēs uzticami, stabili uzņēmumi, jo uzticēšanās kļūs plašāka un spēcīgāka," skaidro geštaltterapeite Līva Spurava.

Apsverot dzīvokļu īres iespējas, vissvarīgākais aspekts Rīgas reģiona iedzīvotājiem ir skaidri un caurskatāmi līguma nosacījumi - uz to norāda 93% aptaujāto. Cilvēkiem ir svarīgi, lai būtu iespēja īrēt ilgtermiņā - vairāk nekā vienu gadu (86%), kā arī īres līgumu reģistrēt zemesgrāmatā (76%). Nav pārsteigums, ka drošība, slēdzot oficiālu līgumu, ir visbiežāk minētais ieguvums, īrējot dzīvokli īres namā. Tiem, kuri ir atvērti piedāvājumam īres namos, ir aktuāls arī profesionāls klientu serviss, tehniskais serviss un citas klientu apkalpošanas priekšrocības (63%).

"Daudzās valstīs īres tirgus lielāko daļu veido uzņēmumi, kam pieder simtiem un pat tūkstošiem dzīvokļu un kas tos izīrē ilgtermiņā. Atšķirībā no privātā segmenta juridiskas personas lūdz savus īrniekus atbrīvot dzīvokļus tikai tad, ja īrnieki nemaksā vai rupji pārkāpj noteikumus. Ja īrnieks kārtīgi maksā un ievēro īres līgumā iekļautos noteikumus, nav šķēršļu, kāpēc viņš šādā īres dzīvoklī nevarētu pavadīt kaut vai visu mūžu. Turklāt atšķirība starp īres maksu un hipotekāro maksājumu, pērkot dzīvokli, var būt ievērojama, tāpēc daudzi izvēlas īrēt finansiālu apsvērumu dēļ. Pēdējā laikā arī Latvijas mājokļu tirgū parādās šādi īres nami, kas ir atbilde uz lielo pieprasījumu īres segmentā: it sevišķi Rīgas reģionā netrūkst cilvēku, kuri labprāt pielāgo dzīvesvietu savam dzīvesveidam un saglabā iespēju būt mobiliem un ātri kaut ko mainīt, ja to prasa dzīves situācija," stāsta eksperts Kaspars Ekša.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika FID: Latvijā pašlaik iesaldēti 147 sankcijām pakļautu personu aktīvi

Īstenojot pret Krieviju un Baltkrieviju ieviestās sankcijas, Latvijā pašlaik ir iesaldēti 147 sankcijām pakļautu personu aktīvi, intervijā aģentūrai LETA sacīja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.

Ekonomika Atkārtoti nav izdevies izsolīt Maskavas namu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) atkārtotajā izsolē par Maskavas kultūras un biznesa centru Rīgā, Marijas ielā 7, kas plašāk pazīstama kā Maskavas nams, nav izdevies piesaistīt potenciālo investoru interesi, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē "izsoles.ta.gov.lv".

Ekonomika Satiksmes pārvadu no Tvaika ielas uz Kundziņsalu izbūvēs līdz 2026.gadam

Kā norāda Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis (JV), Rīgā osta un rūpnieciskās teritorijas bija un būs, taču iepriekš nav bijis padomāts par apvedceļu, pa kuru novirzīt kravas transportu, kas ir pilsētas ekonomikas asinsrites neatņemama sastāvdaļa.

Ekonomika Vienojās strādāt pie kopīga enerģētikas centra projekta

Izveidojot centru, kas apvieno atjaunīgo energoresursu jaudu ar liela mēroga pārvades sistēmu uz kontinentu, Baltijas valstis stiprinās savu noturību, veicinās Eiropas klimata mērķu sasniegšanu un radīs pārrobežu sadarbības enerģētikas jomā plānu.

Lasiet arī

Sabiedrība Izstrādās 316. un 602.sēriju dzīvojamo ēku atjaunošanas projektus

Ekonomikas ministrija (EM) izsludinājusi atklātu konkursu 316. un 602.sēriju daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanas un energoefektivitātes paaugstināšanas tipveida projektu izstrādei, informēja EM.

Ekonomika Visbiežāk mājokļu īpašniekiem zaudējumus rada santehnikas un cauruļvadu plīsums

Visbiežāk mājokļu īpašniekiem zaudējumus rada santehnikas un cauruļvadu plīsums, liecina "Swedbank" apdrošināšanas dati par izmaksātajām atlīdzībām šī gada pirmajā ceturksnī.

Ekonomika Pērn jaunie dzīvokļi pārdoti par 305 miljoniem eiro

Kopējais pārdošanas apjoms jauno dzīvokļu tirgū 2023.gadā sasniedza 305 miljonus eiro, kas ir par 5% vairāk nekā 2022.gadā un atbilst 2021.gada apjomiem, teikts nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas "Colliers" jaunākajā dzīvojamo platību tirgus pārskatā.

Sabiedrība EM par derīgām atzina dzīvojamās ēkas, kas celtas pirms 50-60 gadiem (+VIDEO)

Vienlaikus ir konstatēti atsevišķi bojājumi, kas īpašniekiem būtu jānovērš.