Gaisma tuneļa galā? Ekonomists vērtē IKP datus

Ekonomika
VS.LV 14:21, 30.08.2024 0

Latvijas ekonomikas 1. pusgada veikums ir bijis vājš, taču perspektīvas kļūst pozitīvākas.

 

"Precizētie dati ir izrādījušies nedaudz pozitīvāki, jo liecina, ka Latvijas IKP gada otrajā ceturksnī ir audzis par 0,5%. Tādejādi Latvijas ekonomika gada pirmajā pusē ir palielinājusies par 0,3%. Otrajā ceturksnī izaugsme turpina balstīties valsts sektora pieaugumā, piepalīdzot lauksaimniecībai (+3,2%) un IKT nozarei (+5,6%). IKT nozares atgūšanos ir īpaši patīkami redzēt, jo no tās spējas augt un attīstīties gulstas būtiskas ekonomikas perspektīvas. Pārējās nozarēs saglabājas lejupslīde, ko ietekmē gan kritums eksporta tirgos, gan vājie kapitāla tēriņi. Mājsaimniecību patēriņš 2. ceturksnī ir audzis par 0,5%.

Latvijas ekonomikas 1. pusgada veikums ir bijis vājš, taču perspektīvas kļūst pozitīvākas. Gada otrajā pusē mājsaimniecību patēriņš nostiprināsies. Spēcīgs reālo algu pieaugums turpināsies, inflācijas vide stabilizējas un darba tirgus sāks uzsilt. Gada beigās sagaidāmi pārliecinošāki signāli arī no eksporta tirgiem. Ņemot vērā gada pirmās puses veikumu, izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta līdz 0,8%. Savukārt 2025.gadā izaugsme kļūs spēcīgāka un paātrināsies līdz 2,2%. Zemākas procentu likmes sniegs impulsu patēriņam un investīcijām, pastiprināsies ES fondu plūsma. Ģeopolitiskā ietekme joprojām būs nozīmīgs slogs un sadarbības samazināšanās ar Krieviju un citiem Austrumu kaimiņiem turpināsies. Tas ietver ne tikai preču plūsmas, bet arī pakalpojumus. Tuvākajos gados var sakrist pozitīvi apstākļi un cikli nozarēs, kā dēļ īslaicīgi izaugsme var paātrināties ļoti strauji. ES fondu vilnis būvniecībā sašūpos ne tikai nozari, bet arī ekonomiku. Jo lielāka aizture šobrīd, jo lielāks uzkrājošais efekts parādīsies nākamajos gados. Patēriņš un privātās investīcijas tuvāko gadu laikā būs piesardzīgas. Lai arī izaugsme paātrināsies, tā nespēs atrisināt visas fiskālās vajadzības. Tādēļ īpaši svarīgi ir veikt izsvērtu nodokļu reformu, lai nesagrautu ilgtermiņa izaugsmes potenciālu", - komentē Dainis Gašpuitis, ekonomists AS "SEB banka".

Signāli norāda, ka eirozona ir izkļuvusi no stagnācijas, lai arī Vācijas ekonomika turpina buksēt. Labvēlīgie nosacījumi iekšzemes patēriņa kāpumam norāda, ka nākamgad Zviedrijas izaugsme strauji atgūsies. Reģiona izaugsme šobrīd koncentrējas Dienvideiropas valstīs. Eirozonas ekonomika šogad pieaugs par 0,8% un nākamgad izaugsme pakāpsies līdz 1,6%. Zemākas inflācijas dēļ pieaugs reālās algas un tiks veicināts patēriņš. Noskaņojuma rādītāji Eiropā apstiprina, ka mājsaimniecības kļūst optimistiskākas. Tiklīdz saruks procentu likmes, aktivizēsies celtniecība un citi kapitāla izdevumi un aktivizēsies Latvijas eksporta rādītāji. Sagaidāms, ka ECB septembrī turpinās mazināt procentu likmes un 2025.gadā turpinās ar sešiem samazinājumiem. Tam ir jākļūst par būtisku stimulu ekonomikas izaugsmei. Būtiski atzīmēt, ka Eiropas tāpat kā Latvijas ekonomikai ir nozīmīgi īstermiņa un ilgtermiņa izaicinājumi, kas ietver gan augstās enerģijas cenas, strukturālās pārmaiņas daudzās nozarēs, populisms, potenciālie tirdzniecības kari un klimata pārmaiņas. Pāri visiem šiem faktoriem aizvien dominēs reģionālā un arī globālā drošības situācija. Ja drošības riski pieaugs, izaugsme palēnināsies, bet cenas pieaugs.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Latvijas dzelzceļa koncerna zaudējumi pērn - 38,977 miljoni eiro

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, pēc auditētiem datiem, bija 233,738 miljoni eiro, kas ir par 11,3% mazāk nekā 2023.gadā, savukārt koncerna zaudējumi pieauga daudzkārtīgi - līdz 39,438 miljoniem eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Ekonomika Ekonomisti: Algu kāpums varētu kļūt pieticīgāks

Nodarbināto reālais ienākumu līmenis turpina uzlaboties, bet ilgtermiņā algu kāpums varētu kļūt pieticīgāks, norāda banku ekonomisti.

Ekonomika Latvijas IKP pirmajā ceturksnī samazinājies par 0,3%

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, samazinājies par 0,3%, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Ekonomika Valsts prezidents: Augstas cenas nav tikai ārējo faktoru sekas

Augstas cenas nav tikai ārējo faktoru sekas, un tās norāda uz nepietiekamu konkurenci, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš piektdien Rīgas pilī tikās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku.

Lasiet arī

Ekonomika Mazo un vidējo uzņēmēju vidū lielākie optimisti - Lietuvā

Jaunus tirgus plāno iekarot 10% Latvijas uzņēmēju, 19% Lietuvas uzņēmēju un tikai 6% Igaunijas uzņēmēju. Pārējie mazo un vidējo uzņēmumu vadītāji šogad plāno strādāt tikai savā mājas tirgū.

Ekonomika Latvijas ekonomika šogad - ar izaugsmes potenciālu

Lai gan prognozējam, ka Latvijas ekonomika 2025.gadā paātrināsies, pastāv arī riski, kuriem rūpīgi sekojam līdzi.

Ekonomika Banķiere: izrāviens Baltijas valstu ekonomikās gaidāms 2025. gadā (+VIDEO)

Mēs jau redzam pozitīvu reakciju kreditēšanas tirgos.

Ekonomika Kazāks: Valsts parāda audzēšana nav risinājums Latvijas problēmām

Valsts parāda audzēšana nav risinājums Latvijas problēmām, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.