• Felicita,
  • Fēlikss
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Prasība par bezskaidras naudas norēķiniem skars vairāk nekā 1000 tirgotāju

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 09:03, 27.08.2024


Prasība tirgotājiem, kuru apgrozījums pārsniedz 50 000 eiro gadā, nodrošināt pircējiem iespēju norēķināties ar bezskaidru naudu, teorētiski skars aptuveni 1000 tirgotāju, taču faktiski šādu uzņēmumu skaits noteikti ir lielāks, intervijā aģentūrai LETA sacīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Olga Bogdanova.


Foto: LETA

"Faktiski šobrīd daudziem uzņēmumiem ir posttermināļi, bet viņi tos neizmanto. Ietekme noteikti būs plašāka par 1000 uzņēmumiem. Pārsvarā tas ietekmēs mazos un vidējos uzņēmumus, jo lielajiem uzņēmumiem ar to problēmu nav. Pētījumi pat liecina, ka lielākā daļa lielo uzņēmumu priecātos, ja norēķinos aizliegtu skaidru naudu, jo tā ir milzīga izmaksu pozīcija," sacīja Bogdanova.

Viņa norādīja, jo mazāks ir skaidras naudas apmērs ekonomikā, jo sarežģītāk ir starp legālajām skaidras naudas plūsmām paslēpt ēnu ekonomikas izpausmes. Tādējādi kļūs dārgāk piedalīties ēnu ekonomikā tiem, kas to dara mērķtiecīgi un meklē šādas iespējas.

Bogdanova minēja, ka viens no iemesliem, kādēļ tirgotāji joprojām izvairās no bezskaidras naudas norēķinu piedāvāšanas klientiem, varētu būt ieradums. "Tas ir tāpat kā ar mobilo telefonu - tiklīdz sāc izmantot viedtālruni, nesaproti, kā varēji dzīvot ar podziņtelefonu. Te stāsts ir līdzīgs, tādēļ mēģinām uzņēmējus virzīt digitālajā virzienā," viņa sacīja.

Jau vēstīts, ka grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", lai efektīvāk uzraudzītu skaidras naudas apriti un veicinātu bezskaidras naudas izmantošanu darījumos, līdz 4.septembrim ir nodoti publiskajai apspriešanai, bet pēc tam tos skatīs valdība un Saeima.

Bez prasībām tirgotājiem ar grozījumiem Ministru kabinetam tiks deleģēts arī noteikt gadījumus, kad Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektam ir pienākums iesniegt sliekšņa deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID), izmantojot Finanšu izlūkošanas dienesta Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmu.

Šobrīd likumā "Par nodokļiem un nodevām" ir noteikts tikai viens konkrēts subjekts un gadījums, kad ir iesniedzama sliekšņa deklarācija. Turpmāk VID saņems informāciju par visiem skaidras naudas darījumiem vērtībā virs 750 eiro.

Tāpat plānotie grozījumi paredz, ka kredītiestāžu un pakalpojumu sniedzējiem reizi gadā būs pienākums sniegt informāciju VID par klientu - fizisku personu - skaidras naudas darījumiem, ja to kopējā summa gadā pārsniegs 7000 eiro.

Šobrīd VID saņem informāciju par tām fiziskajām personām, kuru kontu iepriekšējā gada apgrozījuma summa pārsniedz 15 000 eiro.

Tādējādi informācija par skaidras naudas iemaksām kopsakarā ar VID rīcībā jau esošo kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu sniedzēju sniegto informāciju ļaus daudz efektīvāk identificēt izvairīšanās no nodokļu nomaksas riskus un savlaicīgi tos novērst, atzīmē Finanšu ministrijas pārstāvji.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Optimistiskās Latvijas makroekonomiskās prognozes šim gadam būs jāsamazina

Samērā optimistiskās makroekonomiskās prognozes šim gadam, kas ņemtas par pamatu, prognozējot nodokļu ieņēmumus un valsts budžeta izdevumus, būs jāsamazina, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pauda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

Ekonomika Bolderājā par 32 miljoniem eiro taps ražotne (+VIDEO)

Projektā paredzēts izstrādāt formulu un radīt pasaulē pirmo industriālo ražošanas tehnoloģiju "zaļākiem", videi un cilvēkiem draudzīgākiem sintētiskajiem fenola formaldehīda sveķiem.

Ekonomika Latvijas Bankā pērn apmainītas latu naudaszīmes kopumā 760 000 eiro vērtībā

Latvijas Bankā pagājušajā gadā apmainītas latu naudaszīmes kopumā 533 900 latu jeb 759 700 eiro vērtībā, kas ir par 12,7% mazāk nekā 2023.gadā, aģentūra LETA noskaidroja Latvijas Bankā.

Ekonomika Kādi faktori palielina cenas Latvijā, stāstīja zinātnieks (+VIDEO)

"Inflācija ir augstāka par vidējo tām precēm un pakalpojumiem, par kuriem maksājumus veicam bieži".

Lasiet arī

Ekonomika Nodokļu ieņēmumi atpaliek no plānotā

Nodokļu ieņēmumos šogad desmit mēnešos iekasēti 11,967 miljardi eiro, kas ir par 173,9 miljoniem eiro jeb 1,4% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Ekonomika Uz trīs gadiem ievieš solidaritātes iemaksas kredītiestādēm

Saeima trešdien galīgajā lasījumā pieņēma Solidaritātes iemaksu likumu, kas noteiks pienākumu Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un citu valstu kredītiestāžu filiālēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes iemaksas.

Sabiedrība  Visiem pensionāriem neapliekamais minimums būs 1000 eiro mēnesī

VID skaidro: strādājošie pensionāri ar pensiju līdz 1000 eiro mēnesī var piemērot pensionāra neapliekamo minimumu dalīti - gan algai, gan pensijai.

Ekonomika VID vēstuļu rezultātā iedzīvotāji deklarējuši 5,7 miljonu eiro papildu nodokļos

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsūtītajām vēstulēm personām ar būtiskām neatbilstībām starp viņu bankas kontu apgrozījumu un deklarētajiem ienākumiem līdz šim ir papildus deklarēti maksājamie nodokļi 5,7 miljonu eiro apmērā, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.