Latvijai draud nekontrolēta pensionēšanās vecuma celšana

Viņaprāt, Finanšu ministrijas (FM) nodokļu reformas kontekstā piedāvātais priekšlikums "nogriezt" iemaksas pensiju otrajā līmenī par 33% (jeb diviem procentpunktiem no 6%) ir vērtējams kā pensiju sistēmu apdraudošs. Kaut arī iemaksas pensiju pirmajā līmenī tiktu palielinātas par vienu procentpunktu, tam nav stabila finansiālā seguma nākotnē, jo pensiju pirmais līmenis tiek finansēts no aktuālajām sociālās apdrošināšanas iemaksām.

Arefjevs skaidro, ka pensiju otrā līmeņa iemaksu potenciālā samazināšana, kas paredz novirzīt 1% pensiju pirmajam līmenim, signalizē par nekontrolētas pensionēšanās vecuma celšanas riskiem nākotnē. Ar esošajām iemaksām pensiju pirmajā līmenī nepietiek finanšu resursu, lai izmaksātu pensijas šī brīža pensionāriem 65 gadu vecumā.

Samazinot iemaksas pensiju otrajā līmenī, var nākties celt pensionēšanās vecumu krietni straujāk, nekā pieaug sagaidāmais mūža ilgums. Tas ir acīmredzams Latvijas pensiju sistēmas apdraudējums, uzsver Arefjevs.

Viņš norāda, ka esošā pensiju otrā līmeņa iemaksu likme 6% apmērā jau ir krietni mazāka nekā sākotnēji plānotā, kas bija 10%. Tādēļ ir nepieciešams veikt šī priekšlikuma ietekmes uz pensiju sistēmas ilgtspējas izvērtējumu nākotnē.

Tāpat Arefjevs atgādina, ka pensiju otrais līmenis daudziem nākotnē būs vienīgais reālais uzkrājums. Šobrīd vidējā pensiju otrā līmeņa uzkrājuma vērtība nedaudz pārsniedz 6000 eiro vienam dalībniekam, kamēr kopējais pensiju otrajā līmenī uzkrātais kapitāls veido astoņus miljardus eiro.

FM piedāvātais darbaspēka nodokļu pārskatīšanas scenārijs paredz, ka 2025.gadā darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) likme tiktu mazināta par 1% - no līdzšinējiem 23,59% uz 22,59%, savukārt darba ņēmēja likme saglabātos nemainīga - 10,5%. VSAOI griestus rosināts celt no līdzšinējiem 78 100 eiro līdz 105 300 eiro.

Darba devēja VSAOI likmes samazināšanu par 1% piedāvāts kompensēt ar valsts fondēto pensiju shēmas iemaksu terminētu samazināšanu par diviem procentpunktiem (no 6% uz 4%) no 2025.gada. Valsts fondēto pensiju shēma no tā zaudētu 203,9 miljonus eiro.