• Dagnija,
  • Ērika
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Ar nodokļu politikas izmaiņām bija plānots iegūt 116,1 miljonu eiro

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 17:28, 21.08.2024


Scenārijā paredzēta minimālās algas paaugstināšana 2025.gadā no 700 uz 730 eiro mēnesī, 2026.gadā uz 750 eiro mēnesī, bet no 2027.gada uz 800 eiro mēnesī.


Foto: Postimees

Ar piedāvātajām nodokļu politikas izmaiņām nākamā gada budžetā bija plānots iegūt 116,1 miljonu eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā prezentācija par nodokļu pārskatīšanas scenāriju.

Tostarp no šīs summas valsts budžets iegūtu papildu 60,5 miljonus eiro, speciālais budžets iegūtu 50,9 miljonus eiro, savukārt pašvaldību budžets zaudētu 39,9 miljonus eiro. Izdevumu samazināšana valsts un pašvaldību iestādēs dotu 45,8 miljonus eiro, bet ietekme uz valsts budžetu, izpildot likumos noteikto, radītu 1,2 miljonu eiro zaudējumu.

Nodokļu politikas izmaiņu galvenais mērķis ir panākt inflācijas ierobežošanas dēļ sabremzējušās ekonomikas straujāku izaugsmi, teikts scenārijā.

Savukārt sadarbības partneru formulētie mērķi darbaspēka nodokļu izmaiņām paredz darbaspēka izmaksu konkurētspējas nodrošināšanu Baltijā, darbaspēka nodokļu sistēmas vienkāršošanu, nodarbināto skaita palielināšanu, darbaspēka pieejamības palielināšanu caur mobilitātes veicināšanu un neto ienākumu palielināšanu jeb nevienlīdzības mazināšanu.

Darbaspēka nodokļu pārskatīšanas scenārijs paredz, ka 2025.gadā darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) likme tiktu mazināta par 1% - no līdzšinējiem 23,59% uz 22,59%, savukārt darba ņēmēja likme saglabātos nemainīga - 10,5%. VSAOI griestus rosināts celt no līdzšinējiem 78 100 eiro līdz 105 300 eiro.

Darba devēja VSAOI likmes samazināšanu par 1% piedāvāts kompensēt ar valsts fondēto pensiju shēmas iemaksu terminētu samazināšanu par 2% (no 6% uz 4%) no 2025.gada. Valsts fondēto pensiju shēma no tā zaudētu 203,9 miljonus eiro.

Tāpat nodokļu pārskatīšanas scenārijs paredz diferencētā neapliekamā minimuma un pensionāru neapliekamā minimuma paaugstināšanu no 500 uz 550 eiro mēnesī 2025.gadā. Savukārt 2026.gadā neapliekamo minimumu mēnesī rosināts paaugstināt līdz 570 eiro, bet 2027.gadā - līdz 620 eiro mēnesī. Pensionāru neapliekamo minimumu rosināts 2026.gadā celt līdz 730 eiro mēnesī.

Tāpat scenārijs paredz četru pakāpju iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju un sliekšņu ieviešanu no 2026.gada - 20% apmērā ienākumiem līdz minimālajai algai (2026.gadā 750 eiro mēnesī (9000 eiro

gadā), bet 2027.gadā - 800 eiro mēnesī (9600 eiro gadā)), 26% apmērā ienākumiem no minimālās algas līdz 4000 eiro mēnesī (48 000 eiro gadā), 28% apmērā ienākumiem no 4000 eiro mēnesī (48 000 eiro gadā) līdz 8775 eiro mēnesī (105 300 eiro gadā, kas ir VSAOI griesti), bet 36,1% apmērā ienākumiem virs 8775 eiro mēnesī (105 300 eiro gadā, kas faktiski tiek iekasēts, samaksājot solidaritātes nodokli).

Scenārijā paredzēta minimālās algas paaugstināšana 2025.gadā no 700 uz 730 eiro mēnesī, 2026.gadā uz 750 eiro mēnesī, bet no 2027.gada uz 800 eiro mēnesī.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika FID: Latvijā pašlaik iesaldēti 147 sankcijām pakļautu personu aktīvi

Īstenojot pret Krieviju un Baltkrieviju ieviestās sankcijas, Latvijā pašlaik ir iesaldēti 147 sankcijām pakļautu personu aktīvi, intervijā aģentūrai LETA sacīja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.

Ekonomika Atkārtoti nav izdevies izsolīt Maskavas namu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) atkārtotajā izsolē par Maskavas kultūras un biznesa centru Rīgā, Marijas ielā 7, kas plašāk pazīstama kā Maskavas nams, nav izdevies piesaistīt potenciālo investoru interesi, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē "izsoles.ta.gov.lv".

Ekonomika Satiksmes pārvadu no Tvaika ielas uz Kundziņsalu izbūvēs līdz 2026.gadam

Kā norāda Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis (JV), Rīgā osta un rūpnieciskās teritorijas bija un būs, taču iepriekš nav bijis padomāts par apvedceļu, pa kuru novirzīt kravas transportu, kas ir pilsētas ekonomikas asinsrites neatņemama sastāvdaļa.

Ekonomika Vienojās strādāt pie kopīga enerģētikas centra projekta

Izveidojot centru, kas apvieno atjaunīgo energoresursu jaudu ar liela mēroga pārvades sistēmu uz kontinentu, Baltijas valstis stiprinās savu noturību, veicinās Eiropas klimata mērķu sasniegšanu un radīs pārrobežu sadarbības enerģētikas jomā plānu.

Lasiet arī

Sabiedrība Finanšu ministrs gatavs kompromisiem nodokļu jautājumos

Jebkādas nodokļu izmaiņas tiek skatītas kontekstā ar budžeta veidošanas procesu, un, pēc budžeta izstrādes grafika, tas ir jāizskata Ministru Kabinetā 17.septembrī

Sabiedrība Ministru kabinetā iesniegta Fiskālo risku deklarācija

Šogad tiek ierosināts fiskālā nodrošinājuma rezervi 2025. – 2027. gadam veidot Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajā minimālajā apmērā, proti, 0,1% no IKP (vidēji ~47 miljonu eiro apmērā), tādā veidā nodrošinot “drošības spilvenu” gadījumiem, kad makroekonomiskie un fiskālie rādītāji novirzās no to plānotajām vērtībām.

Ekonomika Ekonomika stagnē - bezdarbs aug

Pēc Finanšu ministrijas jūnija sākumā atjaunotajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, bezdarba līmenis šogad kopumā būs nedaudz augstāks nekā pērn, veidojot 6,7%, bet 2025.gadā, atjaunojoties straujākai ekonomikas izaugsmei, gaidāma bezdarba līmeņa pazemināšanās līdz 6,3%.

Sabiedrība Aizsardzības izdevumi līdz gada beigām sasniegs 3,2% no IKP

Savukārt 2025.gadā aizsardzības izdevumus FM prognozē 3,3% apmērā no IKP, 2026.gadā - 3,6%, 2027.gadā - 3,5%, bet 2028.gadā - 3,1% no IKP.