• Salvis,
  • Selva,
  • Venta
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Ar nodokļu politikas izmaiņām bija plānots iegūt 116,1 miljonu eiro

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 17:28, 21.08.2024


Scenārijā paredzēta minimālās algas paaugstināšana 2025.gadā no 700 uz 730 eiro mēnesī, 2026.gadā uz 750 eiro mēnesī, bet no 2027.gada uz 800 eiro mēnesī.


Foto: Postimees

Ar piedāvātajām nodokļu politikas izmaiņām nākamā gada budžetā bija plānots iegūt 116,1 miljonu eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā prezentācija par nodokļu pārskatīšanas scenāriju.

Tostarp no šīs summas valsts budžets iegūtu papildu 60,5 miljonus eiro, speciālais budžets iegūtu 50,9 miljonus eiro, savukārt pašvaldību budžets zaudētu 39,9 miljonus eiro. Izdevumu samazināšana valsts un pašvaldību iestādēs dotu 45,8 miljonus eiro, bet ietekme uz valsts budžetu, izpildot likumos noteikto, radītu 1,2 miljonu eiro zaudējumu.

Nodokļu politikas izmaiņu galvenais mērķis ir panākt inflācijas ierobežošanas dēļ sabremzējušās ekonomikas straujāku izaugsmi, teikts scenārijā.

Savukārt sadarbības partneru formulētie mērķi darbaspēka nodokļu izmaiņām paredz darbaspēka izmaksu konkurētspējas nodrošināšanu Baltijā, darbaspēka nodokļu sistēmas vienkāršošanu, nodarbināto skaita palielināšanu, darbaspēka pieejamības palielināšanu caur mobilitātes veicināšanu un neto ienākumu palielināšanu jeb nevienlīdzības mazināšanu.

Darbaspēka nodokļu pārskatīšanas scenārijs paredz, ka 2025.gadā darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) likme tiktu mazināta par 1% - no līdzšinējiem 23,59% uz 22,59%, savukārt darba ņēmēja likme saglabātos nemainīga - 10,5%. VSAOI griestus rosināts celt no līdzšinējiem 78 100 eiro līdz 105 300 eiro.

Darba devēja VSAOI likmes samazināšanu par 1% piedāvāts kompensēt ar valsts fondēto pensiju shēmas iemaksu terminētu samazināšanu par 2% (no 6% uz 4%) no 2025.gada. Valsts fondēto pensiju shēma no tā zaudētu 203,9 miljonus eiro.

Tāpat nodokļu pārskatīšanas scenārijs paredz diferencētā neapliekamā minimuma un pensionāru neapliekamā minimuma paaugstināšanu no 500 uz 550 eiro mēnesī 2025.gadā. Savukārt 2026.gadā neapliekamo minimumu mēnesī rosināts paaugstināt līdz 570 eiro, bet 2027.gadā - līdz 620 eiro mēnesī. Pensionāru neapliekamo minimumu rosināts 2026.gadā celt līdz 730 eiro mēnesī.

Tāpat scenārijs paredz četru pakāpju iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju un sliekšņu ieviešanu no 2026.gada - 20% apmērā ienākumiem līdz minimālajai algai (2026.gadā 750 eiro mēnesī (9000 eiro

gadā), bet 2027.gadā - 800 eiro mēnesī (9600 eiro gadā)), 26% apmērā ienākumiem no minimālās algas līdz 4000 eiro mēnesī (48 000 eiro gadā), 28% apmērā ienākumiem no 4000 eiro mēnesī (48 000 eiro gadā) līdz 8775 eiro mēnesī (105 300 eiro gadā, kas ir VSAOI griesti), bet 36,1% apmērā ienākumiem virs 8775 eiro mēnesī (105 300 eiro gadā, kas faktiski tiek iekasēts, samaksājot solidaritātes nodokli).

Scenārijā paredzēta minimālās algas paaugstināšana 2025.gadā no 700 uz 730 eiro mēnesī, 2026.gadā uz 750 eiro mēnesī, bet no 2027.gada uz 800 eiro mēnesī.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Piesaista 77,5 miljonu eiro saules enerģijas parku attīstībai Latvijā

Kopējās investīcijas projektu īstenošanā, ieskaitot būvniecības un iegādes izmaksas, tiek lēstas ap 178 miljoniem eiro.

Ekonomika PVD par pārtikas izcelsmes norāžu pārkāpumiem piemērojis 8370 eiro sodus

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šogad martā un aprīlī tirdzniecības vietās par pārkāpumiem pārtikas produktu izcelsmes vietas norādīšanā piemērojis naudas sodus kopumā 8370 eiro apmērā, aģentūrai LETA pastāstīja dienesta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Vineta Grīnberga.

Ekonomika Kravas mikroautobusu skaits Latvijā nepārtraukti pieaug

Galvenais izmantošanas nolūks nav kravu pārvadājumi, bet pakalpojumu sniegšana.

Ekonomika Aptauja: uzņēmumi krīzēs nespēj notikušo skaidrot saviem darbiniekiem

Teju 60% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju kā sliktu vērtē uzņēmumu spēju reaģēt krīzes situācijā un skaidrot notikušo darbiniekiem, klientiem un partneriem, secināts sabiedrisko attiecību aģentūras "Repute" veiktajā aptaujā.

Lasiet arī

Sabiedrība Jaunā likuma apspriešanā lielākās diskusijas par nozares finansējumu

Finanšu ministrijas skatījumā likumprojektā būtu jāatsakās no veselības nozares finansējuma saistīšanas ar IKP.

Sabiedrība No katra samaksātā eiro vairāk nekā trešdaļa paredzēta sociālajai aizsardzībai

Finanšu ministrija izveidotā infografikā skaidro, kur nonāk katrs cents no viena nodokļos samaksātā eiro.

Sabiedrība Piedāvāti vairāki risinājumi papildu finansējumam pašvaldībām

Pašvaldībām ik gadu tiek prognozēts nodokļu ieņēmumu un nodokļu izmaiņu kompensācijas pieaugums, tai skaitā 2025. gadam paredzēts pieaugums 235,8 miljonu eiro apmērā.

Sabiedrība Finanšu ministrija bankām: vai nu solidaritātes nodoklis, vai - kreditēšana!

Ar solidaritātes iemaksām plānots 2025.gada budžetā iegūt 96 miljonus eiro.