• Atvars,
  • Gvido
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Gada laikā jauno mājokļa kredītu apjoms Latvijā sarucis par 7%

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 15:35, 19.08.2024


Pēdējo 12 mēnešu laikā mājsaimniecībām Latvijā kopumā izsniegti jauni kredīti mājokļa iegādei aptuveni 741,6 miljonu eiro apmērā jeb par 7% mazāk nekā gadu iepriekš, liecina "Luminor Bank" apkopotie tirgus dati.



EURIBOR likmes kāpums, augstais inflācijas līmenis un citi izaicinājumi pēdējos gados ir atstājuši iespaidu uz mājokļu tirgu. Lai gan darījumu skaits ir stabilizējies un 2024.gada pirmajos sešos mēnešos novērots izsniegto kredītu apjoma pieaugums, joprojām esot jūtama cilvēku piesardzība un apdomīgums, lemjot par mājokļa izvēli un hipotekāro kredītu tā iegādei.

Vidējā kredīta summa, ko "Luminor bankā" aizņemas mājokļa iegādei, pēdējo divu gadu laikā ir augusi par aptuveni 10% un sasniedz 90 000 eiro. Savukārt vidējais aizņēmuma ikmēneša maksājums veido 580 eiro.

Virs 60% ģimeņu jeb mājsaimniecību, kas iegādājas mājokli ar hipotekārā kredīta palīdzību, mēneša ienākumi pārsniedz 2000 eiro, un no tiem mājokļa un citu kredītu maksājumiem kopā visbiežāk tiek novirzīti virs 30%.

Maksimāla kredīta summa, kādu var saņemt ģimene ar vienu bērnu, 2000 eiro ienākumiem un bez citām kredītsaistībām, ir ap 130 000 eiro. Savukārt algu virs 1500 eiro Latvijā šobrīd saņem ap 24% no visiem darba ņēmējiem jeb aptuveni 180 000 iedzīvotāju, tāpēc ka tādu iedzīvotāju, kas var atļauties iegādāties jaunu mājokli, valstī ir salīdzinoši maz.

Turpinoties šādai valsts ekonomikas attīstībai, kreditēšana turpinās stagnēt, un līdz ar to arī mājokļa fonda atjaunošanās noritēs daudz lēnāk. Jau šobrīd gausi notiekot sērijveida dzīvokļu namu energoefektivitātes uzlabošana, un jauno mājokļu būvniecība esot sabremzējusies, kas, piemēram, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, liek maksāt vairāk par siltumu un samazina pieejamos līdzekļus citām mājsaimniecības vajadzībām.

"Luminor Bank" izsniegto kredītu statistikas dati atklāj, ka visbiežāk aizņēmums tiek ņemts sērijveida dzīvokļu iegādei padomju laikos celtās mājās (37%), tad seko dzīvokļi jaunajos projektos (26%), bet trešā populārākā izvēle ir privātmājas iegāde vai būvniecība (21%).

Viens no iemesliem šādai klientu izvēlei, visticamāk, ir cenu līmenis, kas liek izvēlēties tādu mājokli, kas iekļaujas mājsaimniecības budžetā. Kā liecina tirgus dati, vidējā dzīvokļa cena jaunajā projektā Rīgā ir 2630 eiro par kvadrātmetru, savukārt sērijveida projektos ievērojami mazāk - aptuveni 1000-1400 eiro kvadrātmetrā.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Viedo tehnoloģiju ieviešana būtiski samazina emisijas Jelgavā (+VIDEO)

Pēc projekta elektroenerģijas patēriņš ir samazinājies vairāk, nekā sākotnēji plānots.

Ekonomika Bāzes pensijas ieviešanai varētu celt pievienotās vērtības nodokli

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) celšana bāzes pensijas ieviešanai būtu pēdējais, ko darīt, bet, ja tas var palīdzēt senioriem iegūt tūlītēju vairāk nekā 100 miljonu eiro ieguvumu, šādu iespējamību izslēgt nevar, uzskata jaunais labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS).

Ekonomika Kuldīgā kokzāģētava būvē daudzdzīvokļu dzīvojamo māju darbiniekiem (+VIDEO)

Tas ne tikai palielinās mājokļu pieejamību, bet arī veicinās reģiona izaugsmi un uzlabos dzīves kvalitāti.

Lasiet arī

Ekonomika 10. aprīlī sākas kompensāciju izmaksas: kas jāzina kredītņēmējiem (+VIDEO)

Tie, kam ir zināšanas par investīciju pasauli vai vēlme sākt investēt, var izmantot saņemto kompensāciju kā starta kapitālu.

Ekonomika Vairāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju šobrīd ir kredīta saistības (+VIDEO)

Kopējo finanšu tirgus tendenci joprojām var raksturot kā diezgan nogaidošu.

Ekonomika Pieņem likumu grozījumus hipotekārās pārkreditēšanās vienkāršošanai

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Apdrošināšanas līguma likumā, Kredītiestāžu likumā un Notariāta likumā, kuru mērķis ir vienkāršot hipotekāro pārkreditēšanos starp bankām.