Kāpēc Latvijas IKP attīstības diagramma nevieš optimismu (+VIDEO)

Valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) 2024. gada otrajā ceturksnī pret pagājušā gada otro ceturksni palielinājies par 0,1%, kas ir tāds pats pieaugums kā gada pirmajā ceturksnī, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes IKP ātrā novērtējuma dati. Pret iepriekšējo ceturksni IKP pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem samazinājies par 1,1%, uzrādot negaidīti spēcīgu kritumu, kamēr lielākā daļa prognožu un apsteidzošu indikatoru bija norādījuši uz stabilu ekonomisko situāciju vai nelielu izaugsmi.

IKP ātrā novērtējuma dati rāda, ka nelielo ekonomikas pieaugumu gada griezumā turpina nodrošināt tikai sabiedriskais sektors un ar to saistītās nozares – izglītība, veselība un valsts pārvalde, kā arī produktu nodokļu pieaugums un subsīdiju samazinājums, savukārt biznesa nozaru attīstība bijusi vāja. IKP ātrajā novērtējumā Centrālā statistikas pārvalde nepublicē detalizētāku informāciju par atsevišķu nozaru un sektoru attīstību, bet apkopotie dati par ražošanas un pakalpojumu nozarēm kopā rāda, ka ražošanas nozares, tajā skaitā rūpniecība, būvniecība un lauksaimniecība pret pagājušā gada otro ceturksni kopā kritušās par 1,2%, bet pakalpojumu nozares samazinājušās par 0,2%.

No ražojošajām nozarēm ekonomikas attīstību turpinājusi bremzēt apstrādes rūpniecība, kuru joprojām negatīvi ietekmē lēnā ekonomikas izaugsme un pieprasījuma mazināšanās ārējos tirgos. Šā gada pirmajos piecos mēnešos apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 4,3%, kritumu piedzīvojot praktiski visām apakšnozarēm, tomēr lejupslīde lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē – kokapstrādē – praktiski jau ir apstājusies, bet otra lielākā apakšnozare – pārtikas rūpniecība – palielinājusi apjomus par 1,9%.

Pakalpojumu sektoru savukārt turpina negatīvi ietekmēt sarūkošie kravu apjomi dzelzceļā un jūras ostās, kā arī joprojām stagnējošā mazumtirdzniecība, kad iedzīvotāji, neskatoties uz algu pirktspējas atjaunošanos pirmsinflācijas krīzes līmenī, nepalielina tēriņus Latvijā, kamēr noguldījumu apjomi un izdevumi ārzemēs jau aug visai strauji.

Vienlaikus pašlaik jau pieejamie dati par ekonomikas attīstību Eiropā un Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs apstiprina, ka ekonomikas izaugsme reģionā pakāpeniski kļūst straujāka un pieprasījums atjaunojas, kas ļauj prognozēt arī straujāku Latvijas rūpniecības un eksporta izaugsmi gada otrajā pusē. Lietuvā pēc pagājušajā gadā piedzīvotā 0,3% krituma ekonomikas izaugsme šā gada otrajā ceturksnī sasniegusi jau 1,9%, nedaudz apsteidzot Eiropas Komisijas maija vidus prognozes.

Eiropas Savienības un eirozonas ekonomika, pēc Eurostat provizoriskajām aplēsēm, otrajā ceturksnī paātrinājusies līdz attiecīgi 0,7% un 0,6% gada griezumā, un kopumā atbilst iepriekš prognozētajam, ka izaugsme Eiropā šogad būs divas reizes straujāka nekā pērn, Eiropas Savienībā kopā sasniedzot 1%. Jaunākie Eiropas Komisijas veidotā ESI uzņēmēju un patērētāju konfidences indeksa dati, kā arī iepirkumu vadītāju PMI indeksa dati gan norāda, ka ekonomikas atkopšanās nebūs strauja un jūlijā atkal ir iezīmējies neliels pasliktinājums. Latvijas ekonomikas situāciju arī neuzlabo nesenā vētra un lietavas, kas radījušas zaudējumus lauksaimniekiem un mežsaimniekiem un šogad var samazināt nozares pienesumu ekonomikas izaugsmē.