• Ilga
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Lauksaimnieki: Labības kulšanas sezona šogad Latvijā sākusies netipiski agri

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 11:04, 12.07.2024


Labības kulšanas sezona šogad Latvijā ir sākusies netipiski agri, aģentūrai LETA atzina aptaujātie lauksaimnieki.


Foto: LETA

Tostarp AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils aģentūrai LETA norādīja, ka 2024.gadā Latvijā graudu pieņemšanas sezona ir sākusies netipiski agri. Pirmos ziemas miežus Dienvidzemgalē zemnieki sāka kult jūnija beigās.

Pēc viņa teiktā, visu kultūru graudaugi šogad nobriest vidēji septiņas līdz desmit dienas agrāk nekā citus gadus.

Vienlaikus Amsils atzīmēja, ka patlaban pieņemto miežu daudzums vēl ir salīdzinoši neliels un kulšana nav sākusies visā Latvijā, tādēļ par kopējo graudu kvalitāti spriest ir pāragri.

Tāpat viņš norādīja, ka uzņēmums šogad plāno pieņemt kopumā vairāk nekā 350 000 tonnu graudu, no kuriem vismaz 50 000 tonnu būs bioloģiski audzēti jaunās ražas graudi.

Amsils sacīja, ka aktīva graudu kulšana varētu sākties šajā nedēļas nogalē un nākamās nedēļas laikā. Patlaban arvien intensīvāk kuļ ziemas miežus, nākamnedēļ varētu sākties rapša kulšana, bet pēc pāris nedēļām varētu sākt kult arī kviešus.

Patlaban "Dobeles dzirnavnieks" graudus pieņem pieņemšanas punktos Dobelē un Rīgā, bet, sākoties intensīvai graudu kulšanai, darbu sāks arī pieņemšanas punkti Aucē un Gulbenē.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Bauskas biroja augkopības konsultants Edgars Dzelme aģentūrai LETA sacīja, ka ziemas miežu kulšana ir sākusies, bet situācija pa reģioniem atšķiras. Kulšanas darbus sākuši arī lauksaimnieki, kuri audzē ziemas ripsi. Tāpat ir saimniecības Zemgalē, kurās ziemas miežu kulšana jau noslēgusies, Rēzeknē tie sākti tikko, bet Alūksnē kulšanas darbi varētu sākties pēc aptuveni desmit dienām.

Viņš atzīmēja, ka drīz Zemgalē sāks kult arī rapsi un kopumā visos reģionos Latvijā labības kulšana šogad sākusies agrāk nekā citus gadus. Viņš pauda, ka lauksaimnieki neatceras, kad labības kulšana būtu sākusies tik agri.

Dzelme pauda, ka tie saimnieki, kuri Bauskas un Ogres reģionos kulšanas darbus ir noslēguši saka, ka graudu kvalitāte ir laba, bet viņš uzsvēra, ka pilnīgi visur kulšanas darbi nav noslēgušies un graudu kvalitāte var atšķirties pa reģioniem.

Tāpat viņš teica, ka zemgalē ziemāji pārziemoja labi, bet tomēr no Ogres puses ienākušas ziņas, ka ar to pārziemošanu vietām ir bijušas problēmas. Arī ziemāju pārziemošana var krasi atšķirties pa reģioniem. Patlaban Jelgavā kulšanas darbi ir noslēgušies un ražas ir labas, iegūstot aptuveni sešas tonnas ziemas miežu uz hektāru, kas ir virs vidējā ražas līmeņa.

Dzelme minēja, ka ziemas kviešu kulšanas sākšanu ir grūti prognozēt, bet tas varētu notikt drīzumā. Kulšanas sākumu var ietekmēt laika apstākļi.

Savukārt graudkopības kooperatīva "VAKS" priekšsēdētājs Indulis Jansons aģentūrai LETA teica, ka no 8.jūlija aptuveni trīs līdz četras kooperatīva saimniecības ir sākušas ziemas miežu kulšanu. Patlaban nokulti vairāki simti tonnu ziemas miežu, kas ir tikai sākums. Ziemas miežu kulšanas darbi galvenokārt sākti Jelgavas pusē, bet rapšus varētu sākt kult nākamajā nedēļā.

Viņš piebilda, ka patlaban graudu kvalitāte ir viduvēja, bet kopējo situāciju prognozēt vēl nevar, jo sezona ir tikai sākusies.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Volvo atsakās no plāna līdz 2030.gadam pāriet tikai uz elektroauto ražošanu

Zviedrijas autobūves uzņēmums "Volvo Cars", kas pieder Ķīnas autoražotājam "Zhejiang Geely Holding Group", trešdien paziņoja, ka atsakās no plāna līdz 2030.gadam pakāpeniski pāriet tikai uz pilnībā elektrisku automobiļu ražošanu.

Ekonomika Kredītu procentu likmes Latvijā ir starp augstākajām eirozonā

Gada laikā kreditēšanas jomā ir vērojami atsevišķi uzlabojumi, tomēr kopumā vēl ir daudz iespēju progresam, teikts Latvijas Bankas sagatavotajā "Finanšu pieejamības pārskatā 2024".

Ekonomika Ir novērojama kreditēšanas izaugsme gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu kreditēšanā

Ceturtdien, 5. septembrī, notika Finanšu sektora attīstības padomes sēde, kuru vadīja Ministru prezidente Evika Siliņa.

Ekonomika LDDK uzstās uz sākotnējo nodokļu reformas mērķu izpildi

LDDK ieskatā, ir nepieciešams noteikt konkrētu minimālo robežu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu kopējo tēriņu samazinājumam (LDDK piedāvā to noteikt 5% apmērā).

Lasiet arī

Ekonomika Zemnieku saeima: Uz lauka audzēto aveņu raža šogad varētu būt mazāka nekā pērn

Uz lauka audzēto aveņu raža šogad varētu būt mazāka nekā pērn, ņemot vērā ziemas kailsalā un pavasara salnās avenājiem nodarītos bojājumus, prognozē biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Ekonomika Šogad sējumu raža būs mazāka nekā pērn un ātrāk nekā parasti

Šogad sējumu raža būs mazāka nekā pērn un ātrāk nekā parasti, pauda aptaujātie lauksaimnieki.

Ekonomika Atlīdzībās lauksaimnieki šogad saņēma gandrīz deviņus miljonus eiro

Apdrošinātāji atlīdzībās par izsalušajiem ziemāju sējumiem un citiem kultūru bojājumiem šogad līdz šim lauksaimniekiem izmaksājuši kopumā gandrīz deviņus miljonus eiro, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijā.

Sabiedrība Pļaujas laikā zemnieki tiek mudināti saudzēt dzīvnieku pasauli (+VIDEO)

Vēlams zālājā atstāt nenopļautus laukumus – drošības salas.