KEM prognozēja enerģijas patēriņa pamata scenāriju 2030. gadam (+VIDEO)

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un Zemnieku savienība) valdības sēdi iepazīstināja ar Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plānu.

Latvijai sasniegt SEG emisiju mērķus laika periodā līdz 2030. g. būs izaicinājums, bet tie ir būtiski virzībā uz klimatneitralitāti, pauž KEM.

Ievērojama nozīme SEG emisiju palielinājumā ir meža zemes pārveidošanai par apbūvi (ceļiem un cita veida infrastruktūru), kā arī apmežojušos zemju atgriešana lauksaimnieciskajā ražošanā , pārveidojot par aramzemēm un zālājiem, un kūdras ieguves apjoma pieauguma tendencei pēdējos gados un mērķa tirgus transformācijai, pārtraucot ražot kurināmo kūdru un palielinot lauksaimniecībā izmantojamās kūdras ieguvi.

Kopējais primārās enerģijas patēriņš 2022. g. bija 51 690 GWh, bet enerģijas galapatēriņš – 47 196 GWh. 2021. g. ekonomikas atkopšanās periodā Latvijas kopējais enerģijas patēriņš ir palielinājies, salīdzinot ar 2020. g., bet 2022. g. atkal samazinājās dēļ ieviestajiem enerģijas taupīšanas pasākumiem.

No 2017. g. enerģijas galapatēriņš ir samazinājies transporta, publiskajā un mājsaimniecību sektorā, bet rūpniecības un būvniecības sektorā enerģijas galapatēriņš ir palielinājies rūpnieciskās ražošanas un būvniecības aktivitāšu pieauguma rezultātā.

Izmantojot makroekonomisko prognozi un modelēšanā izmantotos pieņēmumus, aprēķinātās enerģijas patēriņa prognozes paredz, ka 2030. g. kopējais primārās enerģijas patēriņš Bāzes scenārijā būs 47 856 GWh, bet enerģijas galapatēriņš – 44 468 GWh.

Galapatēriņa prognozes, paredz, ka arī 2030. g. galvenie enerģijas galapatēriņa sektori būs transporta, mājsaimniecību un rūpniecības un būvniecības sektori, kas no kopējā enerģijas galapatēriņa patērēs 31,8%, 24,9% un 23,1% attiecīgi.