• Ilga
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Kāpēc zāļu ražotāji nav ieinteresēti medikamentus pieteikt un reģistrēt Latvijā

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 09:14, 10.07.2024


Zāļu ražotāji nav ieinteresēti medikamentus pieteikt un reģistrēt Latvijā nabadzīgā zāļu kompensācijas budžeta dēļ, intervijā aģentūrai LETA sacīja zāļu ražotāja "Olpha" (iepriekš "Olainfarm") valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.



Viņš pauda, ka kopumā konkurence Latvijas un Baltijas tirgū medikamentu tirgū ir līdzīga Rietumu tirgiem - principā tirgus līderi no tirgus uz tirgu būtiski nemainās. Vienlaikus viņš skaidroja, ka ikvienā tirgū ir divi aspekti - fiziskā pieejamība jeb tas, vai zāles ir aptiekās, un finansiālā pieejamība jeb tas, vai iedzīvotāji konkrēto medikamentu var atļauties, proti, par to var samaksāt.

"Te milzīga loma ir valsts zāļu kompensācijas sistēmām, jo, līdzko iedzīvotājiem maksājums par viņiem nepieciešamo medikamentu ir pārāk liels, tā uzreiz ir problēmas un zāļu cenu jautājums kļūst sāpīgs," sacīja Bundulis, piebilstot, ka no zāļu fiziskās pieejamības skatu punkta Latvija ne ar ko īpaši neatšķiras no citiem Eiropas tirgiem, jo, ieejot aptiekā, plauktos plaši pārstāvēti dažādu valstu ražotāji, tāpat kā tas ir citviet.

Tikmēr situācija ir sliktāka medikamentu pieejamības ziņā finansiālo apsvērumu dēļ, kā arī vietējā tirgū lielas problēmas ir ar oriģinālajiem un inovatīvajiem medikamentiem, norādīja Bundulis.

"Galvenais iemesls ir nabadzīgais Latvijas zāļu kompensācijas budžets. Tā dēļ zāļu ražotāji nav īsti ieinteresēti medikamentus pieteikt un reģistrēt Latvijā," atzīmēja kompānijas valdes priekšsēdētājs.

Viņš pauda, ka kompensācijas sistēmā zāļu cenas Baltijas valstīs ir ļoti labas, jo tas ir atrunāts normatīvos, taču šajā sistēmā medikamentu skaits ir pārāk mazs un kopējais finansējums sistēmai arī ir viens no zemākajiem visā Eiropas Savienībā. "Arī uz šo aspektu skatās oriģinālo zāļu ražotāji, jo pastāv bažas, ka tad viņiem cenas var likt samazināt arī citu valstu kompensācijas sistēmās, kur tirgus ir daudz lielāks," teica Bundulis.

Jau ziņots, ka "Olpha" koncerna apgrozījums 2022.gadā bija 120,249 miljoni eiro, kas ir par 9,9% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 66,5% un bija 21,161 miljons eiro. Vienlaikus pati "Olpha" 2022.gadā strādāja ar 113,537 miljonu eiro apgrozījumu un 18,143 miljonu eiro peļņu. Finanšu dati par 2023.gadu vēl nav publiskoti.

"Olpha" nodarbojas ar gatavo zāļu formu, farmaceitisko preparātu un uztura bagātinātāju, kā arī ar ķīmisko vielu un aktīvo farmaceitisko ingredientu ražošanu. "Olpha" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls patlaban ir 34 965 315 eiro.

Kompānijas īpašniece ir AS "Repharm" grupas māteskompānija "AB City". "AB City" patiesie labuma guvēji, pēc kompānijas mājaslapā publiskotās informācijas, ir Josifs Apts, Sergejs Korņijenko, Andrejs Leibovičs, Aleksandrs Livšics, Mihails Lurje, Jeļena Ņikitina, Jānis Oskerko un Roberts Tavjevs.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Volvo atsakās no plāna līdz 2030.gadam pāriet tikai uz elektroauto ražošanu

Zviedrijas autobūves uzņēmums "Volvo Cars", kas pieder Ķīnas autoražotājam "Zhejiang Geely Holding Group", trešdien paziņoja, ka atsakās no plāna līdz 2030.gadam pakāpeniski pāriet tikai uz pilnībā elektrisku automobiļu ražošanu.

Ekonomika Kredītu procentu likmes Latvijā ir starp augstākajām eirozonā

Gada laikā kreditēšanas jomā ir vērojami atsevišķi uzlabojumi, tomēr kopumā vēl ir daudz iespēju progresam, teikts Latvijas Bankas sagatavotajā "Finanšu pieejamības pārskatā 2024".

Ekonomika Ir novērojama kreditēšanas izaugsme gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu kreditēšanā

Ceturtdien, 5. septembrī, notika Finanšu sektora attīstības padomes sēde, kuru vadīja Ministru prezidente Evika Siliņa.

Ekonomika LDDK uzstās uz sākotnējo nodokļu reformas mērķu izpildi

LDDK ieskatā, ir nepieciešams noteikt konkrētu minimālo robežu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu kopējo tēriņu samazinājumam (LDDK piedāvā to noteikt 5% apmērā).

Lasiet arī