Latvijas izaicinājums: līdz 2030. gadam nodrošināt ūdeņraža ekonomiku (+VIDEO)

Latvijas klimata neitralitātes klasteris 2050 turpina darbu pie potenciālo enerģijas avotu atrašanas mūsu valstij. Pētījumu “Latvijas ūdeņraža ekonomikas stratēģija 2030” izlaida Dr. oec. Justs Dimants. Notika arī diskusija par iespējamiem veidiem, kā attīstīt ūdeņraža enerģiju.

Ūdeņraža ekonomika var kļūt par vienu no Latvijas enerģētikas dekarbonizācijas virzītājspēkiem un vidējā termiņā veicināt ilgtspējīgu enerģētiku. Latvijai ir priekšnosacījumi un potenciāls, lai mēs dažādā apjomā varētu pildīt visas šīs funkcijas un sniegt tādējādi ieguldījumu tautsaimniecībā. Nepieciešams gan intensīvs darbs, lai šo potenciālu realizētu. Mērķis: līdz 2030. gadam nodrošināt ūdeņraža ekonomikas ekosistēmas elementu attīstību, radot vidi, kurā iespējams maksimāli izmantojot atjaunojamos resursus, veidot sadarbības starp ietekmes pusēm, veicināt tehnoloģiju inovācijas, ilgtspējīgas enerģētikas attīstību, energoatkarības mazināšanu no enerģijas importa un siltumnīcefekta gāzu negatīvās ietekmes samazināšanu uz vidi. Jomas: Siltumapgāde, ražošana, elektorapgāde, ražošana, cauruļvadu infrastrūra, ostas, lidostas, ūdeņraža ražotāji, tehnoloģiju ražotāji, NVO, inženiertehniskie risinājumi, ārvalstu investīciju piesaiste.

"Ūdeņradi var izmantot kā enerģijas nesēju, īpaši vienotā ķēdē ar saules un vēja enerģijas ražotnēm, - pauž Justs Dimants, -Elektrolīzes rezultātā iegūto ūdeņradi var uzglabāt, tādējādi palielinot atjaunojamās enerģijas resursu izmantošanas efektivitāti, energoneatkarības un energodrošības veicināšanu. Ūdeņraža ražošanā iegūtais siltums ir videi draudzīgā veidā iegūts blakus produkts, ko lietderīgi var izmantot gan centralizētajā siltumapgādē, gan lokāli, decentralizētās siltumapgādessistēmās".

Zinātnieks arī uzsvēra dažus izaicinājumus:

1. Normatīvās bāzes, tai skaitā standartu trūkums, kas indikatīvi rada šķēršļus standartizētai pieejai tehnoloģiju attīstīšanā un ieviešanā, tai skaitā investīciju piesaistei, ūdeņraža attīstības sekmēšanai, pie normatīvās bāzes pieskaitot arī ar plānošanas dokumentu trūkumu un atbalsta instrumentu neesamību, kas jaunas enerģētikas nozares attīstībai ir būtisks priekšnosacījums. Eksperti norāda, ka ir vairākas Eiropas Savienības valstis, kurās pastāv pozitīva likumdošanas attīstības pieredze, ko būtu nepieciešams pārņemt arī Latvijā.

2. Infrastruktūras neesamība, kas faktiski norāda uz nozīmīgas priekšizpētes nepieciešamību un vērā ņemamu investīciju piesaistes nepieciešamību šī izaicinājuma risināšanai.

3. Pieprasījuma un patēriņa neesamība, kas tiek atzīta kā būtisks faktors uzņēmējdarbības plānošanai un attīstīšanai.

4. Transporta sektors kopumā, norādītas neskaidrības un nezināmie lielumi gan no tehnoloģiju izmaksu viedokļa, gan no uzpildes izmaksu viedokļa, gan no ūdeņraža ražošanas cenas viedokļa. Minēts, ka pastāv daudz neskaidrības un nepārbaudīti pieņēmumi, pietrūkst faktos balstītas pieredzes šajā jomā.Minēts, ka pirmie pilotprojekti varētu būt autobusu parki, kā arī vairāki eksperti par ūdeņraža izmantošanu transportā tīrā veidā izsakās skeptiski, norādot, ka transporta nozarē ūdeņraža ieviešana visdrīzāk gaidāma ilgtermiņā.

5. Izglītības joma - tehnoloģiju un ražošanas jomu pārstāvošie eksperti norādījuši, ka šobrīd izaicinājums esot piesaistīt un uzturēt inženiertehnisko cilvēku sastāvu.