• Sanda,
  • Sanija,
  • Sanita,
  • Santa
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Latvijai iesniegs Nacionālo enerģētikas un klimata plānu Eiropas Komisijai

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 23:45, 09.07.2024


Valdība otrdien apstiprināja atjaunoto Nacionālo enerģētikas un klimata plānu (NEKP) un atbalstīja tā iesniegšanu Eiropas Komisijai.


Foto: LETA

Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) norāda, ka Latvija NEKP iesniegs Eiropas Komisijai šonedēļ kā sestā dalībvalsts pēc kārtas, apsteidzot Igauniju un Lietuvu.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka, "ja NEKP iekļautos pasākumus realizēsim pilnā apmērā, Latvija līdz 2030.gadam sekmīgi sasniedz savus klimata un enerģētikas mērķus".

Darbs pie pasākumu ieviešanas turpināsies, ko plānots īstenot kopā ar nozaru organizācijām, sadarbības partneriem un politikas veidotājiem.

Melnis akcentē, ka NEKP plāns rāda virzienu klimata mērķu sasniegšanai un enerģētikas attīstībai nākotnē - izdevīga, pašu ražota, atjaunīga enerģija iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

Atjauninātais NEKP iezīmē Latvijas virzību pretī klimatam draudzīgākai tautsaimniecībai līdz 2030.gadam. Atjauninātais NEKP sastāv no piecām dimensijām - dekarbonizācija un atjaunīgā enerģija, energoefektivitāte, energodrošība, Eiropas Savienības (ES) iekšējo enerģijas tirgu integrācija, kā arī pētniecība, inovācija un konkurētspēja.

Plānā iekļauti ap 250 pasākumu, no tiem lielākā daļa vērsta uz enerģētiku, ēku energoefektivitāti, transporta sektoru, lauksaimniecību un zemes sektoru.

KEM norāda, ka pašreiz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķus enerģētikas sektorā Latvija pārpilda, ņemot vērā, ka 2022.gadā enerģētikas kopējās emisijas, salīdzinot ar 2005.gadu, ir samazinājušās par 12%, kamēr citās nozarēs emisiju apjoms pieaug.

NEKP izstrādē ņemtas vērā tehnoloģijas un izmaksu iespējas pasākumu īstenošanā dažādos sektoros. Piemēram, ēku renovācijā un transporta sektorā ir sabiedrībai saprotamas un darāmas lietas, lai būtiski mazinātu resursu patēriņu. Tas dod lielāku elastību grūtāk dekarbonizējamiem sektoriem, piemēram, lauksaimniecībai, kļūt zaļākiem.

NEKP īstenošanu dzīvē uzraudzīs Nacionālā enerģētikas un klimata padome, bet plāna īstenošanas progresu - Enerģētikas, vides un klimata jautājumu tematiskā komiteja, kura ne retāk kā reizi ceturksnī izskatīs plānu, lai novērtētu sasniegto rezultātu.

Turpināsies arī darbs nozaru darba grupās, kur tiks vērtēti sabiedriskās apspriedes laikā saņemtie viedokļi un plānotas diskusijas arī diskusijas par plāna ieviešanas progresu.

Melnis skaidro, ka 2030.gada Latvijai noteikto mērķu sasniegšana plānā balstīta uz nozaru ministriju esošo un papildu pasākumu īstenošanu. Pasākumu īstenošanai līdz 2030.gadam publisko investīciju apjoms būs ap 40%, kas atbilst ES vidējam rādītājam.

"Mūsu uzdevums kopā ar nozaru pārstāvjiem ir nodrošināt skaidrus signālus investoriem, lai piesaistītu jaunus finansējuma avotus, kā arī nodrošinātu, ka to finansējumu, kas ir pieejams, piesaistītu pēc iespējas ātrāk un efektīvāk," akcentē Melnis.

NEKP aktualizēšanas procesā arī Eiropas Komisija sniegusi savas rekomendācijas, kuras Latvija ir ņēmusi vērā. Galvenokārt Eiropas Komisija ir vērsusi uzmanību uz nepieciešamību palielināt zemes sektora devumu emisiju samazināšanā, sniegt detalizētu informāciju par pasākumiem, piemēram, energoefektivitātes pasākumiem, ēku renovācijas saistītiem pasākumiem, ēku renovācijas stratēģiju, lai Eiropas Komisija varētu pilnvērtīgāk novērtēt progresu mērķu sasniegšanā.

Pāreja uz klimatam draudzīgu tautsaimniecību noris visās ES dalībvalstīs, tamdēļ, lai to īstenotu saskanīgi, nacionālos plānus izstrādā katra dalībvalsts vienlaikus. Šobrīd Eiropas Komisijai plānu iesniegušas Dānija, Somija, Itālija, Nīderlande un Zviedrija, līdz šīs nedēļas beigām to iesniegs arī Latvija.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Rīgā maksa par atkritumu apsaimniekošanu pieaugs oktobrī un janvārī

Rīgā maksa par atkritumu apsaimniekošanu pieaugs oktobrī un janvārī, liecina šodien Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas atbalstītais domes lēmumprojekts.

Ekonomika Latvijas banka: vidēji uz vienu iedzīvotāju ir 1,7 konti (+VIDEO)

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi.

Ekonomika 14 gados Latvijā īres cenas pieaugušas gandrīz par 60% (+VIDEO)

Tas ir divreiz vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā.

Ekonomika ASV atceļ sankcijas "Belavia"

ASV atceļ Baltkrievijas nacionālajai lidsabiedrībai "Belavia" 2021.gadā noteiktās sankcijas, ceturtdien pēc aptuveni piecas stundas ilgās tikšanās Minskā ar Aleksandru Lukašenko pavēstīja ASV prezidenta pārstāvis Džons Kols.

Lasiet arī

Kultūra «Skyforger» piedāvās grandiozu šovu «Vecie latvieši» (+VIDEO)

Grupa savā daiļradē daudzkārt pievērsusies patriotiskām tēmām.

Sabiedrība Eksperts: Latvijas sabiedrība nav gatava krīzes situācijām (+VIDEO)

"Daudzi tikai tagad ir sapratuši, ka izvairīties no satricinājumiem mēs nevarēsim".

Veselība Asociācija: Zāļu deficītu lielākoties veido ražošanas ierobežojumi

Zāļu deficītu lielākoties veido ražošanas ierobežojumi, piektdien Rīgā tiekoties ar Latvijas veselības ministru Hosamu Abu Meri (JV), pauda Eiropas veselības apgādes asociācijas GIRP ģenerāldirektors Kaspers Ernests.

Sabiedrība NATO pastiprinās austrumu flanga dalībvalstu gaisa aizsardzību

Reaģējot uz Krievijas lidrobotu ielaušanos Polijas gaisa telpā, NATO nāk klajā ar iniciatīvu alianses austrumu flangā esošo dalībvalstu aizsardzības stiprināšanai, piektdien paziņoja NATO ģenerālsekretārs Marks Rite.

Sabiedrība Šajā gadā Latvijā nomedīti 139 vilki

Līdz 12.septembrim 2025./2026.gada medību sezonā Latvijā nomedīti 139 vilki, kas ir par 9,4% vairāk nekā tādā pašā periodā gadu iepriekš, informēja Valsts meža dienestā (VMD).

Pasaule ES pagarina sankcijas pret vairāk nekā 2500 personām un organizācijām Krievijā

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis piektdien vienojušās pagarināt sankcijas pret vairāk nekā 2500 personām un organizācijām, kas saistītas ar Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā.