Elektroenerģijas vidējā cena maijā Baltijā pieauga par 26%

Pagājušajā mēnesī Baltijā elektroenerģijas ikstundu cena svārstījās no -7,41 eiro par MWh līdz 500,05 eiro par MWh.

Vienlaikus "Nord Pool" sistēmas vidējā mēneša cena saruka par 44% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi un bija 27,28 eiro par MWh.

Salceviča skaidro, ka maijā "Nord Pool" sistēmas cenas samazinājumu noteica vasaras tuvošanās - gaisa temperatūra Ziemeļvalstīs vidēji bija gandrīz četrus grādus virs normas, kas veicināja reģionā patērētās elektroenerģijas daudzuma samazinājumu par 14% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi.

Vienlaikus elektroenerģijas ģenerācija samazinājās par 7%. Tādējādi elektroenerģijas izstrādes un patēriņa īpatsvars Ziemeļvalstīs sasniedza 112%, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā aprīlī.

Savukārt Baltijas valstīs elektroenerģijas cenu ietekmēja atjaunojamo energoresursu izstrāde - lai arī ģenerācija saules elektrostacijās kāpa par 95%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, absolūtajās vērtībās tā nespēja kompensēt hidroelektrostaciju ģenerācijas kritumu par 42% un vēja staciju izstrādes samazinājumu par 33%.

Elektroenerģijas patēriņš Baltijas valstīs maijā turpināja lejupvērstu kustību - kopējais Baltijā patērētās elektroenerģijas daudzums bija 1965 gigavatstundas (GWh), kas ir samazinājums par 8% salīdzinājumā ar aprīli, un samazinājums par 2% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju.

Latvijā pagājušajā mēnesī patērētas 473 GWh elektroenerģijas, kas ir par 8% mazāk nekā aprīlī un par 4% mazāk nekā šajā periodā pērn.

Tikmēr Lietuvā elektroenerģijas patēriņš saglabājās iepriekšējā gada maija līmenī - 898 GWh, kas ir samazinājums par 6% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Igaunijā elektroenerģijas pieprasījums salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi saruka visvairāk - par 12%, kas bija samazinājums par 3% salīdzinājumā ar maiju 2023.gadā, veidojot 594 GWh.

Maijā Baltijā kopā tika saražotas 1490 GWh elektroenerģijas, kas ir par 14% mazāk nekā aprīlī, tomēr salīdzinot ar šo pašu periodu pērn tas ir kāpums par 38%.

Latvijā elektroenerģijas izstrāde maijā bija 418 GWh, kas ir kritums par 44% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, taču tas ir par 30% vairāk nekā pērn maijā.

Tikmēr Lietuvā saražotās elektroenerģijas daudzums pieauga par 1% - līdz 642 GWh, salīdzinot ar aprīli, taču salīdzinājumā ar pagājušā gada maija datiem tas ir kāpums par 67%. Igaunijā elektroenerģijas ģenerācija sasniedza 429 GWh, kas ir pieaugums par 22%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, un 15% salīdzinājumā ar šo periodu pērn.

Baltijā elektroenerģijas patēriņa un ģenerācijas attiecība maijā bija 76%. Latvijā šis īpatsvars bija 88%, kamēr Igaunijā - 72%, savukārt Lietuvā - 71%.

Elektroenerģijas tirgus apskatā teikts, ka ik gadu maijs tipiski ir tas periods, kad ūdens pietece Daugavā sāk samazināties, un šis gads nebija izņēmums - pagājušajā mēnesī vidējā ūdens pietece Daugavā bija 887 kubikmetri sekundē, kas ir kritums par 46% salīdzinājumā ar aprīli. Neskatoties uz to, ūdens pietece Daugavā bija par 43% lielāka nekā šajā periodā pērn, kā arī par 16% pārsniedza daudzgadu vidējo šī perioda rādītāju.

Ūdens pieteces Daugavā samazinājums ietekmēja "Latvenergo" hidroelektrostaciju izstrādi - maijā tika saražotas 374 GWh elektroenerģijas, kas ir par 43% mazāk nekā iepriekšējā mēnesī. Tikmēr ikgadējo apkopes darbu dēļ "Latvenergo" termoelektrostacijas maijā darbojās vien divas dienas, kuru laikā tika saražota viena GWh elektroenerģijas.

Maijā elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenas bija svārstīgas, tomēr vidēji tām bija vērojams cenu pieaugums. To ietekmēja siltāki un sausāki laika apstākļi, kuru dēļ hidrobilance samazinājās līdz vidēji mīnus deviņām teravatstundām (TWh) zem normas. Papildus cenas ietekmēja arī augšupejošas izmaiņas energoproduktu tirgos.

Nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakts "Nordic Futures" maijā sasniedza vidējo cenu 33,35 eiro par MWh, kas ir kāpums par 29%.