• Lana,
  • Sergejs,
  • Svetlana
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Sievietēm vidējā darba samaksa Latvijā ir par 16,5% mazāka nekā vīriešiem

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 12:44, 20.06.2024


Sievietēm vidējā bruto darba samaksa stundā 2023.gadā Latvijā bija par 16,5% mazāka nekā vīriešiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.


Foto: LETA

Vienlaikus statistikas pārvaldē norāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, plaisa starp sieviešu un vīriešu stundas vidējo atalgojumu samazinājusies par 0,6 procentpunktiem.

Statistikas pārvaldē norāda, ka darba samaksas atšķirību starp dzimumiem ietekmē dažādi sociālie un ekonomiskie faktori - vīriešu un sieviešu profesija un amata pienākumi, iegūtā izglītība, vecums, darba pieredze, nostrādāto stundu skaits, kā arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences darba tirgū un tā strukturālās izmaiņas. Rādītājs tiek aprēķināts, neizslēdzot minēto faktoru ietekmi, kas varētu skaidrot atšķirību iemeslus.

2023.gadā lielākā darba samaksas atšķirība bija informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē - 33,5%, finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē - 30,6%, tirdzniecībā - 27,8% un mākslas, kultūras un atpūtas pakalpojumu nozarē, kur atšķirība bija 27,6% par labu vīriešiem.

Vairāk par 20% jeb robežās no 20,1% līdz 25% darba samaksas atšķirība bija tādās nozarēs kā profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde, apstrādes rūpniecība, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība.

Turpretī būvniecībā, elektroenerģijas, gāzes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē, kā arī valsts pārvaldē un aizsardzībā sievietes stundā saņēma vairāk nekā vīrieši.

Privātajā sektorā sieviešu un vīriešu stundas atalgojuma atšķirība bija par 0,6 procentpunktiem lielāka (17,6%) nekā sabiedriskajā (17%). Sievietes, kuras strādāja pilnu darba laiku, nopelnīja par 19,5% mazāk nekā vīrieši, bet atalgojuma atšķirība starp nepilnu laiku strādājošajiem bija divas reiz mazāka (9,3%).

2023.gadā vismazākā atšķirība starp sieviešu un vīriešu atalgojumu stundā bija vecuma grupā līdz 25 gadiem (9,5%) un starp senioriem vecumā no 65 gadiem (10,7%), bet lielākā - vecuma grupā 35-44 gadi, kur sieviešu atalgojums bija par 23,2% mazāks nekā vīriešiem.

2022.gadā vidējā sieviešu un vīriešu darba samaksas stundā atšķirība Eiropas Savienībā bija 12,7%. Lielākā plaisa starp sieviešu un vīriešu atalgojumu bija Igaunijā (21,3%).


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Latvijas Banka: kreditēšanā jūtamas nelielas pozitīvas vēsmas

Latvijā kreditēšanā ir jūtamas nelielas pozitīvas vēsmas, Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" atzīmē centrālās bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Ekonomika Rinkēvičs ANO uzsver Latvijas priekšrocības mākslīgā intelekta attīstības jomā

Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs ANO uzsvēris Latvijas priekšrocības mākslīgā intelekta un komunikāciju tehnoloģiju attīstības jomā, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta padomnieks komunikācijas jautājumos Mārtiņš Drēģeris.

Ekonomika FinCEN paziņo par sankciju pret ABLV Bank atcelšanu

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls ("FinCEN") ceturtdien paziņojis par rosināto sankciju pret "ABLV Bank" atcelšanu, portāla VS.LV informēja ASV vēstniecībā Latvijā.

Ekonomika E-rēķini un darba nodokļi – izmaiņas, kam jāgatavojas jau šodien

Ministru kabineta otrdien pieņemtais lēmums virzīt izskatīšanai Saeimā Finanšu ministrijas izstrādātos grozījumus Grāmatvedības likumā, kas paredz ieviest strukturētu elektronisko rēķinu apriti, liks vienam otram uzņēmējam steigā meklēt risinājumu, gada nogali padarot trauksmaināku.

Lasiet arī

Sabiedrība Jelgavas mērs Rāviņš pērn algā saņēmis par 17 800 eiro vairāk

Jelgavas mēra Andra Rāviņa (ZZS) alga par darbu pašvaldībā pagājušajā gadā bijusi 58 500 eiro, kas ir par 17 835 eiro vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta publiskotā amatpersonas deklarācija.

Ekonomika Arodbiedrības rosina noteikt minimālo algu 50% apmērā no vidējās mēneša algas

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) rosina noteikt minimālo algu 50% apmērā no vidējās mēneša algas valstī.

Sabiedrība Perevoščikovs pērn nopelnījis 43 387 eiro

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs pagājušajā gadā algā nopelnījis 43 387 eiro, kas ir par apmēram 17,28% mazāk nekā 2022.gadā, kad viņš saņēma 52 452 eiro, liecina viņa valsts amatpersonas deklarācija.

Sabiedrība RTU rektora ienākumi pērn sasnieguši teju 170 000 eiro

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektora Tāļa Juhnas ienākumi pērn sasnieguši 168 551 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.