Latvijas valsts parāds sasniedzis 43,6% no IKP

Parāds pieaudzis par 2,8 procentpunktiem, salīdzinot ar 2022.gada beigām, kad tas bija 40,8% no IKP.

Vienlaikus Valsts kasē atzīmē, ka Latvijas vispārējās valdības parāds joprojām ir viens no zemākajiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, kā arī tā līmenis ir krietni zem ES dalībvalstu vidējā rādītāja, kas ir 82% no IKP.

Vispārējās valdības parāda līmeni galvenokārt ietekmē valsts parāds, kas 2023.gada beigās, pēc Valsts kases operatīvajiem datiem, veidoja 17,7 miljardus eiro, kopš 2022.gada beigām pieaugot par 0,9 miljardiem eiro. Valsts parāda struktūrā lielāko īpatsvaru - 83% no kopējā valsts parāda - veidoja finanšu tirgos emitētās eiroobligācijas.

Valsts kasē skaidro, ka Krievijas militārā agresija Ukrainā kopš 2022.gada februāra joprojām uztur augstu nenoteiktību un svārstīgumu finanšu tirgos, palielinot Baltijas valstu kredītriska līmeni, tādējādi investori ir kļuvuši piesardzīgāki attiecībā uz jauniem ieguldīšanas darījumiem, kā arī ģeopolitiskā nenoteiktība nelabvēlīgi ietekmējusi jaunu aizņemšanās iespējas un nosacījumus Baltijas reģiona aizņēmējiem.

Elastīgi pielāgojoties aktuālajai finanšu tirgus situācijai, Valsts kase 2023.gadā diversificēja aizņemšanās instrumentus un piesaistīja resursus gan iekšējā finanšu tirgū, gan starptautiskajos finanšu tirgos, gan no Eiropas Investīciju bankas kopējās finansēšanas nepieciešamības segšanai, tostarp valsts budžeta deficīta finansēšanai, valsts aizdevumu nodrošināšanai un valsts parāda saistību izpildei, teikts pārskatā.

Izmantojot iekšējā tirgus kapacitāti un atbalstu, 2023.gadā Valsts kase rīkoja regulāras izsoles iekšējā tirgū, investoriem piedāvājot papildu laidienus apgrozībā esošajām eiroobligācijām, kas sākotnēji tika emitētas starptautiskajos finanšu tirgos, ar dzēšanas termiņu no 2026. līdz 2033.gadam.

Vērtspapīru piedāvājumu izsolēs Valsts kase galvenokārt koncentrēja tajos vērtspapīru termiņos, kas nodrošināja lielāko investoru pieprasījumu un iespējami izdevīgus aizņemšanās nosacījumus attiecīgajos finanšu tirgus apstākļos, minēts pārskatā.

Valsts kases pārskatā arī teikts, ka 2023.gadā izsolēs kopā piesaistīti resursi 1,095 miljardu eiro apmērā, līdzīgi 2022.gadā iekšējā finanšu tirgū rīkotajās izsolēs piesaistītajam finansējuma apjomam. Investoru pieprasījums pēc Latvijas vērtspapīriem izsolēs bija stabili augsts, vairākas reizes pārsniedzot izsolēs pārdoto valsts vērtspapīru apmēru.

Saglabājoties augstam pieprasījumam pēc likvīdiem valsts vērtspapīriem un procentu likmēm izsolēs atspoguļojot tirgus likmju pieauguma tendences, izsolēs fiksētais ienesīguma līmenis bija robežās no 3,519% līdz 4,161% atkarībā no termiņa un situācijas tirgū. Regulārās izsoles, ņemot vērā strauji mainīgos finanšu tirgus apstākļus, ļāva izlīdzināt aizņemšanās izmaksas gada ietvaros un absorbēt investoru mainīgā pieprasījuma riskus, kā arī nodrošināt nepieciešamo elastību attiecībā uz piemērotākā laika izvēli eiroobligāciju emisijai starptautiskajos finanšu tirgos, piebilsts pārskatā.

Valsts kasē informē, ka 2023.gadā veiktas kopā trīs eiroobligāciju emisijas 2,1 miljarda eiro apmērā. 2023.gada janvārī veiktajā 2028.gadā dzēšamo eiroobligāciju emisijā piesaistīti 750 miljoni eiro (ienesīgums 3,693%), jūlijā veiktajā 2033.gadā dzēšamo eiroobligāciju emisijā piesaistīti 750 miljoni eiro (ienesīgums 3,91%), bet novembrī veiktajā 2029.gadā dzēšamo eiroobligāciju emisijā piesaistīti 600 miljoni eiro (ienesīgums 3,902%).

Investoru pieprasījums visās emisijās pārsniedza faktiski emitēto apjomu, bet lielākā investoru interese kopš 2015.gada sasniegta 2023.gada janvārī veiktajā darījumā, investoru pieprasījumam veidojot 3,7 miljardus eiro, informē Valsts kasē.

Tāpat kā līdz šim, arī 2023.gada Latvijas valsts vērtspapīru emisijās investoru bāzi pamatā veidoja bankas, starptautiskās finanšu institūcijas un aktīvu pārvaldītāji no dažādām Eiropas valstīm - Vācijas, Austrijas, Lielbritānijas, Īrijas, Francijas.

Papildus aizņēmumiem kapitāla tirgos 2023.gadā ar finansiāli izdevīgiem nosacījumiem veikts 15 gadu aizņēmums no Eiropas Investīciju bankas 200 miljonu eiro apmērā spēkā esošā līguma ietvaros, kas bija pieejams valsts budžeta līdzfinansējuma nodrošināšanai ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda projektiem.