• Jānis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


«Latvijas ekonomika kārpās augšup» - Latvijas Bankas prezidents

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 16:05, 07.06.2024


Šodien ekonomikas izaugsmes veiksmes stāsts ir Lietuva. Tikai mūsu pašu rokās ir tas, lai pārskatāmā nākotnē visa reģiona veiksmes stāsts būtu Latvija.


Foto: LETA

Jauns biznesa cikls ir jau sācies. Pret iepriekšējo ceturksni 2024. gada 1. ceturkšņa Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) ir audzis par 0.9 %. Arī mūsu eksporta tirgos situācija pamazām kļūst labāka. Lai gan kāpums ir bikls un bez strauja uzrāviena, izmantojiet iespējas, kamēr citi vēl kavējas! Starta šāviens jau ir bijis”, - portālā makroekonomika.lv raksta Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un turpina:

Otrkārt, Latvijas ekonomika kārpās augšup, bet tomēr atpaliek no kaimiņiem. Kāpēc tā un kas jādara, lai Latvija kļūtu par Baltijas līderi? Kā nenobumbulēt šo biznesa ciklu?

Tēma ir izrunāta krustu-šķērsu, tāpēc neatkārtošu nepieciešamību Latvijai vairāk investēt un inovēt, apgūt jaunas tehnoloģijas, uzlabot darbaspēka prasmes un nodarbinātību. Dažādos starptautiskos forumos ir izrunātas arī Eiropas ekonomikas lēnās izaugsmes iemesli un konkurētspējas trūkumi (arī tas mums ir svarīgi, jo esam daļa no Eiropas ekonomikas), t.sk. dinamiskāki finanšu tirgi, kas ļauj veiksmīgāk finansēt izaugsmi ASV, un zaļās transformācijas un mākslīgā intelekta industriālā politika Ķīnā.

Attiecībā uz Latviju šeit izcelšu vien dažus aspektus, kas, manuprāt, ir mazliet pazaudējušies dažādu diskusiju un argumentu plūsmā.

  • Ekonomikas izaugsmes diskusijā nodokļu loma ir pārvērtēta. Latvijas nodokļu sistēma nav tik slikta, lai būtu galvenais izaugsmes kavēklis un tai būtu jāpievērš tik liela uzmanība. Nodokļu likmju izlīdzināšana ar kaimiņiem var palīdzēt, bet nekāds saprātīgs nodokļu sloga samazinājums nevar kompensēt pārlieku regulējumu, birokrātiju, vāju publiskā sektora pakalpojumu kvalitāti, lēnu lēmumu pieņemšanu. Svarīga ir ātra un kvalitatīva lēmumu pieņemšana, kvalitatīvi publiski pakalpojumi (t.sk. veselība, izglītība, prasmes), kas mazina uzņēmumu izmaksas un uzlabo konkurētspēju ilgstoši, nevis tikai līdz nākamajam nodokļu likmes samazinājumam.

  • Rīgai ir jākļūst par Baltijas metropoli. Tallina un jo īpaši Viļņa attīstās nevis kopā ar Rīgu, bet uz Rīgas rēķina. Maldīgi Rīgu vērtēt Latvijas ietvaros – tā ir jāvērtē pret Viļņu, Tallinu, Stokholmu, Helsinkiem. Spēcīga Rīga palīdzēs augt visai Latvijai. Latvijai ir vairāk jāpelna, tad arī būs ko pārdalīt.

  • Latvija pārāk ilgi ir kavējusies Krievijas ietekmes ēnā. Tā ir kārtējā identitātes krīze, un joprojām ir jūtama vēlme "paturēt Krievijas kārti azotē". Tas nav saprātīgi un tālredzīgi. Mums jāorientējas uz partneriem un tirgiem, kas padara mūs stiprus un pret krīzēm noturīgus, nevis vājus un ievainojamus. Tās ir ģeopolitiskas pārmaiņas, kuras ir ilgtermiņa un "izsēdēt" nevar.

  • Ilgtspējība ir uz palikšanu, tā skar un skars pilnīgi visas nozares. Ekonomikas izaugsme vairs nenozīmē patēriņa kultu un vides degradāciju. IKP izaugsmes temps nav pilnvērtīga ekonomikas progresa mērvienība, krietni tālredzīgāk ir par mērķi izvirzīt dzīves kvalitāti (quality of life), kam ir plašāks un iedzīvotājiem saprotamāks tvērums. Izaugsme nav pašmērķis, bet instruments iedzīvotāju ilgtspējīgas labklājības veidošanai. Klimata pārmaiņas varam pieņemt vai nepieņemt, bet ar to saistītais likumdošanas un tehnoloģiju skrējiens ir neapturams – šis vilciens brauc, un gudrāk ir tajā iekāpt. Latvijas interesēs ir šīs iespējas izmantot, nevis noliegt.

Galu galā, izaugsmes stāsts ir tikai un vienīgi par ražīgumu. Ražīguma kāpumam nav vienas unikālas burvju nūjiņas, tā nodrošināšanai nepieciešams nerimstošs darbs katru dienu – soli pa solim uz priekšu bez atrunām un piņķerēšanās detaļās. Stratēģijas ir svarīgas, bet galvenais ir darīt un stratēģijas īstenot, nevis rakstīt arvien jaunas.

Pirms 10 gadiem Igaunija bija Baltijas veiksmes stāsts. Šodien ekonomikas izaugsmes veiksmes stāsts ir Lietuva. Tikai mūsu pašu rokās ir tas, lai pārskatāmā nākotnē visa reģiona veiksmes stāsts būtu Latvija.PATĪKIEZĪMĒJIET LABOJAMO TEKSTU UN NOSPIEDIET CTRL+ENTERCITĒT


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Finansistiem domstarpības par sabiedrības atbalstu ekonomikas lēmumiem

Finanšu nozares pārstāvjiem ir atšķirīgi viedokļi par to, vai ekonomikas attīstībai nepieciešamie lēmumi būtu sabiedrībā nepopulāri vai gluži pretēji - gūtu sabiedrības atbalstu.

Ekonomika 66% Latvijas iedzīvotāju pēdējo piecu gadu laikā ir apsvēruši karjeras maiņu

Gandrīz divas trešdaļas jeb 66% Latvijas iedzīvotāju pēdējo piecu gadu laikā ir apsvēruši karjeras maiņu, aģentūru LETA informēja risku apdrošinātāja "If P&C Insurance" ("If") pārstāvji, atsaucoties uz veikto aptauju.

Ekonomika Austrumu slimnīca pagājušo gadu noslēgusi ar 4,7 miljonu eiro zaudējumiem

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) zaudējumi pagājušajā gadā bija 4,7 miljoni eiro, kas ir par 0,1 miljonu eiro mazāki nekā plānots, bet par 2,6 miljoniem eiro lielāki, salīdzinot ar 2023.gadu, liecina RAKUS gada pārskata vadības ziņojums.

Ekonomika LDz izsola sešus īpašumu ar kopējo sākumcenu 554 200 eiro

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) izsolēs piedāvā iegādāties sešus īpašumu ar kopējo sākumcenu 554 200 eiro, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Lasiet arī

Sabiedrība Latvijā ir noteikti gandrīz 100 kritiskie bankomāti

Latvijā vairākus gadus notiek darbs pie kritisko finanšu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas, un šobrīd visā valsts teritorijā ir noteikti gandrīz 100 kritiskie bankomāti, kurus krīzes gadījumā prioritāri apgādā ar skaidro naudu, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Bankā.

Interesanti fakti LB šogad izlaidīs animācijas filmai "Straume" veltītu kolekcijas monētu

Latvijas Banka šogad izlaidīs animācijas filmai "Straume" veltītu kolekcijas monētu, informēja Latvijas Bankā.

Interesanti fakti Monēta «Kāposts» kļuvusi par «Latvijas gada monētu 2024»

Par "Latvijas gada monētu 2024" atzīta monēta "Kāposts", VS.LV informēja Latvijas Bankas pārstāvji.

Ekonomika Kazāks: Pārtikas cenu kāpumam jāpievērš valdības lielāka uzmanība

Latvijā saistībā ar pārtikas cenu kāpumu no valdības puses ir nepieciešama krietni lielāka uzmanība attiecībā uz konkurences stiprināšanu, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.