• Halina,
  • Ilvars,
  • Lauma
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


“Šī ir ļoti laba ziņa gan sabiedrībai, gan uzņēmējdarbībai» - finanšu ministrs

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 17:39, 06.06.2024


Vēl pirms ECB lēmuma, ekonomiskā situācija Latvijas ārējos tirgos šogad jau pakāpeniski ir sākusi uzlaboties, ietverot arī tirgus gaidas par procentu likmju pazemināšanu. Pēdējos mēnešos jau vērojama pakāpeniska uzņēmēju un patērētāju konfidences rādītāju uzlabošanās.



Eiropas Centrālās bankas (ECB) jau labu laiku gaidītais lēmums pazemināt procentu likmes par 0,25% apstiprina, ka pēdējo gadu lielākā ekonomikas problēma - augstā inflācija - praktiski ir novērsta. Iepriekšējais procentu likmju celšanas cikls ir bijis efektīvs, un inflācija eirozonā pietuvojusies ECB noteiktajam vēlamajam līmenim, kas ir tuvu, bet nedaudz zem 2%. Pēc pēdējiem, provizoriskiem Eurostat datiem, maijā inflācija eirozonā ir veidojusi 2,6%, bet Latvijā tā pat ir noslīdējusi līdz 0,2%.

"Šī ir ļoti laba ziņa gan sabiedrībai, gan uzņēmējdarbībai, jo apliecina, ka inflācija ir pārvarēta. Šis arī ir labs signāls kredītdevējiem un kredītņēmējiem, lai Latvijā sāktu atjaunoties kreditēšanas nozare. Tas, cik strauji šī likmju pazemināšana turpināsies, lielā mērā noteiks eirozonas un Latvijas ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās tempus," saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

No ECB likmes samazināšanas Latvijā būs tieša ietekme finanšu iestāžu aizdevumu un aizņēmumu likmju izmaiņās, kuras būs labvēlīgākas patērētājiem. Likmes maiņa ietekmē plašu finanšu līdzekļu tirgu un likmju apmēru, kas savukārt ietekmē plašāku kreditēšanu un tēriņus, un galu galā arī naudas piedāvājumu. Latvijas ekonomikai euribor likmes samazinājums ir iespēja kāpināt uzņēmējdarbības tempu, kā arī pozitīvi ietekmē spēju uzņemties kredītsaistības un arī veicina preču patēriņu kopumā.

Procentu likmju pazemināšana ir ekonomikas izaugsmi stimulējošs lēmums, kas arī bijis viens no iemesliem, lai šogad eirozonā ekonomikas izaugsme varētu būtiski paātrināties, sasniedzot 0,8% pēc Eiropas Komisijas (EK) prognozēm. Šāda izaugsme, lai gan joprojām tuvu vēsturiski zemākajam līmenim, būtu divas reizes straujāka nekā 2023.gadā. Līdzīgi kā eirozonā, arī Latvijas ekonomikā pēc pagājušajā gadā piedzīvotā 0,3% krituma šogad ir gaidāma izaugsmes atjaunošanās, kuras temps vistiešākajā mērā būs atkarīgs no ekonomiskās situācijas un pieprasījuma atjaunošanās eirozonas valstīs, kas ir lielākais Latvijas preču un pakalpojumu eksporta tirgus.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Kazāka ienākumi pērn veidoja 221 900 eiro

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks pagājušajā gadā guvis ieņēmumus kopumā 221 943 eiro apmērā, liecina viņa amatpersonas deklarācija.

Ekonomika Kravu nav, bet alga ir: Сik pērn nopelnījis «Latvijas Dzelzceļa» vadītājs

Pašreizējais VAS "Latvijas dzelzceļa" (LDz) valdes priekšsēdētājs Artis Grinbergs, kurš no 2024.gada jūnija sāka pildīt LDz pagaidu valdes priekšsēdētāja pienākumus, bet šogad februāra beigās tika iecelts LDz valdes priekšsēdētāja amatā, pērn atalgojumā kompānijā saņēmis 80 668 eiro, liecina viņa iesniegtā amatpersonas deklarācija par 2024.gadu.

Ekonomika Nākotnes 6G sakari top šodien - arī ar Latvijas inženieru līdzdalību (+VIDEO)

Tika analizētas jaunas iespējas, piemēram, aktīvo antenu sistēmu ieviešana.

Ekonomika Uzņēmējs: Baltijā autobusi joprojām būs uzvarētāji (+VIDEO)

Pie stūres būs arvien vairāk viesstrādnieku.

Lasiet arī

Kultūra Sākas atkārtota Maskavas nama izsole ar 2,142 miljonu eiro sākumcenu

Šodien sākas VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) ceturtā pēc kārtas izsole, kurā tā dēvēto Maskavas namu Marijas ielā, Rīgā, piedāvā iegādāties ar 2,142 miljonu eiro sākumcenu, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Ekonomika Budžeta izdevumu pārskatīšanā iesaistīsies sociālie un sadarbības partneri

Budžeta izdevumu pārskatīšanas process turpināsies ciešā sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem, un tiks meklēti līdzsvaroti risinājumi, kas ņemtu vērā gan fiskālos ierobežojumus, gan nozaru vajadzības, trešdien vienojās Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu apakšpadomes sēdē.

Ekonomika Vienkāršos PVN atmaksas procesu trešo valstu PVN maksātājiem

Valdība otrdien atbalstīja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas procesa efektivitātes uzlabošanu, vienkāršojot iesnieguma iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, un samazinot trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājam, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienības (ES) teritorijā, iesniedzamo dokumentu apjomu.

Ekonomika Piektdien Latvija saņems trešo Atveseļošanas fonda maksājumu - 293 miljonu eiro

Piektdien, 9.maijā, Latvija saņems trešo Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda (AF) maksājumu 293 miljonu eiro apmērā, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrija (FM).