• Ziedonis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


“Šī ir ļoti laba ziņa gan sabiedrībai, gan uzņēmējdarbībai» - finanšu ministrs

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 17:39, 06.06.2024


Vēl pirms ECB lēmuma, ekonomiskā situācija Latvijas ārējos tirgos šogad jau pakāpeniski ir sākusi uzlaboties, ietverot arī tirgus gaidas par procentu likmju pazemināšanu. Pēdējos mēnešos jau vērojama pakāpeniska uzņēmēju un patērētāju konfidences rādītāju uzlabošanās.



Eiropas Centrālās bankas (ECB) jau labu laiku gaidītais lēmums pazemināt procentu likmes par 0,25% apstiprina, ka pēdējo gadu lielākā ekonomikas problēma - augstā inflācija - praktiski ir novērsta. Iepriekšējais procentu likmju celšanas cikls ir bijis efektīvs, un inflācija eirozonā pietuvojusies ECB noteiktajam vēlamajam līmenim, kas ir tuvu, bet nedaudz zem 2%. Pēc pēdējiem, provizoriskiem Eurostat datiem, maijā inflācija eirozonā ir veidojusi 2,6%, bet Latvijā tā pat ir noslīdējusi līdz 0,2%.

"Šī ir ļoti laba ziņa gan sabiedrībai, gan uzņēmējdarbībai, jo apliecina, ka inflācija ir pārvarēta. Šis arī ir labs signāls kredītdevējiem un kredītņēmējiem, lai Latvijā sāktu atjaunoties kreditēšanas nozare. Tas, cik strauji šī likmju pazemināšana turpināsies, lielā mērā noteiks eirozonas un Latvijas ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās tempus," saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

No ECB likmes samazināšanas Latvijā būs tieša ietekme finanšu iestāžu aizdevumu un aizņēmumu likmju izmaiņās, kuras būs labvēlīgākas patērētājiem. Likmes maiņa ietekmē plašu finanšu līdzekļu tirgu un likmju apmēru, kas savukārt ietekmē plašāku kreditēšanu un tēriņus, un galu galā arī naudas piedāvājumu. Latvijas ekonomikai euribor likmes samazinājums ir iespēja kāpināt uzņēmējdarbības tempu, kā arī pozitīvi ietekmē spēju uzņemties kredītsaistības un arī veicina preču patēriņu kopumā.

Procentu likmju pazemināšana ir ekonomikas izaugsmi stimulējošs lēmums, kas arī bijis viens no iemesliem, lai šogad eirozonā ekonomikas izaugsme varētu būtiski paātrināties, sasniedzot 0,8% pēc Eiropas Komisijas (EK) prognozēm. Šāda izaugsme, lai gan joprojām tuvu vēsturiski zemākajam līmenim, būtu divas reizes straujāka nekā 2023.gadā. Līdzīgi kā eirozonā, arī Latvijas ekonomikā pēc pagājušajā gadā piedzīvotā 0,3% krituma šogad ir gaidāma izaugsmes atjaunošanās, kuras temps vistiešākajā mērā būs atkarīgs no ekonomiskās situācijas un pieprasījuma atjaunošanās eirozonas valstīs, kas ir lielākais Latvijas preču un pakalpojumu eksporta tirgus.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Beļģijas streika dēļ Rīgas lidostā atcelti trīs avioreisi uz un no Briseles

Beļģijas streika dēļ otrdien Rīgas lidostā atcelti trīs avioreisi uz un no Briseles, aģentūra LETA noskaidroja Rīgas lidostā.

Ekonomika Budžeta komisija atbalsta principu "parāds seko dzīvoklim"

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien otrajam lasījumam atbalstīja grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, kas paredz principa "parāds seko dzīvoklim" ieviešanu.

Ekonomika Lielākais aizsardzības industrijas izaicinājums ir cilvēkresursi

Patlaban lielākais aizsardzības industrijas izaicinājums ir cilvēkresursi, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas ("DAIF Latvija") valdes priekšsēdētāja Elīna Egle-Ločmele.

Ekonomika Kurzemē sagaida bagātīgu zemeņu ražu (+VIDEO)

"Varam tirgū nolaist cenu jau pirmā gada ogām".

Lasiet arī

Sabiedrība Piedāvāti vairāki risinājumi papildu finansējumam pašvaldībām

Pašvaldībām ik gadu tiek prognozēts nodokļu ieņēmumu un nodokļu izmaiņu kompensācijas pieaugums, tai skaitā 2025. gadam paredzēts pieaugums 235,8 miljonu eiro apmērā.

Sabiedrība Finanšu ministrija bankām: vai nu solidaritātes nodoklis, vai - kreditēšana!

Ar solidaritātes iemaksām plānots 2025.gada budžetā iegūt 96 miljonus eiro.

Sabiedrība Pašvaldībām 2025. gadā paredzēts pieaugums 234,8 miljonu eiro apmērā

Piedāvāts arī saglabāt pašvaldībām iespēju īstenot savus noteiktos prioritāros investīciju projektus atbilstoši katras pašvaldības attīstības plānam. Šiem projektiem katrai pašvaldībām ir pieejama kopējā aizņēmumu summa 1,5 miljonu eiro apmērā, bet Rīgas valstspisētai kā galvaspilsētai – 6 miljonu eiro apmērā.

Sabiedrība FM apkopojusi sava darba rezultātus gada laikā kopš valdības izveidošanas

15. septembrī ir apritējis gads, kopš darbu uzsāka Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets.