• Aina,
  • Anete
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Labklājības ministrija iecerējusi katru gadu pārskatīt minimālo algu

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 17:38, 28.05.2024


Labklājības ministrija (LM) iecerējusi mainīt līdzšinējo kārtību, kādā tiek noteikta minimālā alga, plānojot tās apmēru pārskatīt katru gadu.


Foto: LETA

Kopš šī gada sākuma minimālā alga ir 700 eiro, kas pagājušajā gadā tika paaugstināta no 620 eiro. LM ir izstrādājusi jaunu noteikumu projektu "Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība", kas paredz atteikties no līdzšinējās kārtības un jaunajā regulējumā ietvert Eiropas Savienības (ES) direktīvā par adekvātām minimālajām algām noteiktās prasības.

Paredzēts, ka ministrija reizi gadā izstrādās priekšlikumus par minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam, ņemot vērā virkni datu, tostarp atsauces vērtību.

Lai nodrošinātu optimālu, tautsaimniecības un reģionālās attīstības situācijai atbilstošu minimālās mēneša darba algas kāpumu, LM izstrādātajā noteikumu projektā tika iestrādāta atsauces vērtība 45% apmērā no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par pēdējo pieejamo ceturksni.

Piemēram, 2023.gada pēdējā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1610 eiro, tad 45% no CSP aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par pēdējo pieejamo ceturksni ir 724,5 eiro.

Savukārt, lai nodrošinātu, ka Finanšu ministrijai pirms kārtējā gada budžeta procesa uzsākšanas un Eiropas Komisijai iesniedzamā fiskāli strukturālā plāna sagatavošanas ir pieejama informācija, paredzēts, ka lēmums par minimālās algas apmēru nākamajam gadam tiktu pieņemts jau maijā.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Aicina ieviest atbalsta pasākumus vietējo medus ražotāju aizsardzībai

Biedrība "Zemnieku saeima" aicina Zemkopības ministriju (ZM) ieviest atbalsta pasākumus vietējo medus ražotāju biznesa aizsardzībai, jo Latvijā būtiski pieaug zemas kvalitātes medus imports no trešās pasaules valstīm, informē biedrības valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Ekonomika Biedrība: Biškopību negatīvi ietekmē stagnējošais eksports

Biškopības nozari šogad negatīvi ietekmē stagnējošais eksports un augstās medus vairumtirdzniecības cenas, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Biškopības biedrības (LBB) valdes loceklis Valters Brusbārdis.

Ekonomika Aptauja: finanšu uzkrājumus veido 57% iedzīvotāju

Latvijā finanšu uzkrājumus veido 57% iedzīvotāju, informēja nebanku kreditētāja "4finance" pārstāvji, atsaucoties uz veikto aptauju

Ekonomika Eksperts paskaidro, kāpēc «‎krāšanas zeķē» Latvijā nav efektīva metode (+VIDEO)

Uzkrājot skaidras naudas līdzekļus, pastāv risks, ka ar laiku to vērtība inflācijas dēļ samazināsies.

Lasiet arī

Sabiedrība Jelgavas mērs Rāviņš pērn algā saņēmis par 17 800 eiro vairāk

Jelgavas mēra Andra Rāviņa (ZZS) alga par darbu pašvaldībā pagājušajā gadā bijusi 58 500 eiro, kas ir par 17 835 eiro vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta publiskotā amatpersonas deklarācija.

Ekonomika Arodbiedrības rosina noteikt minimālo algu 50% apmērā no vidējās mēneša algas

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) rosina noteikt minimālo algu 50% apmērā no vidējās mēneša algas valstī.

Sabiedrība Perevoščikovs pērn nopelnījis 43 387 eiro

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs pagājušajā gadā algā nopelnījis 43 387 eiro, kas ir par apmēram 17,28% mazāk nekā 2022.gadā, kad viņš saņēma 52 452 eiro, liecina viņa valsts amatpersonas deklarācija.

Sabiedrība RTU rektora ienākumi pērn sasnieguši teju 170 000 eiro

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektora Tāļa Juhnas ienākumi pērn sasnieguši 168 551 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.