• Mareks,
  • Tālivaldis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Labklājības ministrija iecerējusi katru gadu pārskatīt minimālo algu

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 17:38, 28.05.2024


Labklājības ministrija (LM) iecerējusi mainīt līdzšinējo kārtību, kādā tiek noteikta minimālā alga, plānojot tās apmēru pārskatīt katru gadu.


Foto: LETA

Kopš šī gada sākuma minimālā alga ir 700 eiro, kas pagājušajā gadā tika paaugstināta no 620 eiro. LM ir izstrādājusi jaunu noteikumu projektu "Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība", kas paredz atteikties no līdzšinējās kārtības un jaunajā regulējumā ietvert Eiropas Savienības (ES) direktīvā par adekvātām minimālajām algām noteiktās prasības.

Paredzēts, ka ministrija reizi gadā izstrādās priekšlikumus par minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam, ņemot vērā virkni datu, tostarp atsauces vērtību.

Lai nodrošinātu optimālu, tautsaimniecības un reģionālās attīstības situācijai atbilstošu minimālās mēneša darba algas kāpumu, LM izstrādātajā noteikumu projektā tika iestrādāta atsauces vērtība 45% apmērā no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par pēdējo pieejamo ceturksni.

Piemēram, 2023.gada pēdējā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1610 eiro, tad 45% no CSP aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par pēdējo pieejamo ceturksni ir 724,5 eiro.

Savukārt, lai nodrošinātu, ka Finanšu ministrijai pirms kārtējā gada budžeta procesa uzsākšanas un Eiropas Komisijai iesniedzamā fiskāli strukturālā plāna sagatavošanas ir pieejama informācija, paredzēts, ka lēmums par minimālās algas apmēru nākamajam gadam tiktu pieņemts jau maijā.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika «Latvenergo» vadītājs pērn algā saņēmis 201 000 eiro

AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste pagājušajā gadā algā saņēmis 201 007 eiro, kas ir par 32,4% vairāk nekā 2022.gadā, liecina viņa iesniegtā amatpersonas deklarācija par 2023.gadu.

Ekonomika Nākamgad FM prognozētā fiskālā telpa ir mīnus 279,5 miljoni eiro

Nākamajā gadā Latvijas Stabilitātes programmā 2024.-2028.gadam prognozēta negatīva fiskālā telpa mīnus 279,5 miljonu eiro apmērā jeb 0,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Finanšu ministrijas (FM) informācija.

Ekonomika Zināms, cik pērn algā saņēmis CSDD valdes priekšsēdētājs Aksenoks

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks pagājušajā gadā algā saņēmis 111 393 eiro, liecina viņa iesniegtā amatpersonas deklarācija par 2023.gadu.

Ekonomika Neatkarīgie aldari: Covid-19 krīze Vecrīgā joprojām turpinās

Uz vietējiem iedzīvotājiem orientētam viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas (HoReCa) segmentam klājas salīdzinoši labi, bet Vecrīgā krogiem un bāriem Covid-19 krīze turpinās, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības priekšsēdētājs un alus darītavas "Labietis" vadītājs Reinis Pļaviņš.

Lasiet arī

Sabiedrība Perevoščikovs pērn nopelnījis 43 387 eiro

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs pagājušajā gadā algā nopelnījis 43 387 eiro, kas ir par apmēram 17,28% mazāk nekā 2022.gadā, kad viņš saņēma 52 452 eiro, liecina viņa valsts amatpersonas deklarācija.

Sabiedrība RTU rektora ienākumi pērn sasnieguši teju 170 000 eiro

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektora Tāļa Juhnas ienākumi pērn sasnieguši 168 551 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.

Kriminālziņas Bijušais Vienotības biroja vadītājs partijai pārmet aplokšņu algu maksāšanu

Bijušais partijas "Vienotība" biroja darbinieks Normunds Orleāns vērsies tiesībsargājošajās iestādēs, apgalvojot, ka politiskais spēks viņam un vēl vismaz desmit biroja darbiniekiem maksājis tā sauktās aplokšņu algas, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Ekonomika VID vadītāja: Pārkāpēju radošā pieeja ir vienkārši fantastiska

Par nodarītajiem zaudējumiem, nemaksājot darbaspēka nodokļus jeb nodokļus no algām, 2023.gadā kriminālvajāšanas sākšanai ir nodoti 36 kriminālprocesi, intervijā aģentūrai LETA sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunā ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.