• Sandis,
  • Uldis,
  • Ulvis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā par ES naudu tiks pārbūvēts polderis

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 11:07, 03.05.2024


Kopējā pasākumam atvēlētā summa ir 32,9 miljoni eiro no Atveseļošanas fonda un 6,9 miljoni eiro no Latvijas valsts budžeta.


Reiņa poldera platība ir 412 ha, poldera baseina platība 763 hektāru.

Valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ) ir parakstījusi līgumu ar Lauku atbalsta dienestu (LAD) par valsts meliorācijas sistēmas Reiņa poldera sūkņu stacijas pārbūvi. Reiņa poldera sūkņu stacijas pārbūvē, kas ir stratēģiski svarīgs projekts Latvijai, kopsummā plānots ieguldīt 1 673 188,83 eiro no Eiropas Atveseļošanas fonda un Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Sūkņu stacijas atjaunošana Reiņa polderī, kas atrodas Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, ir viens no visā plūdu risku mazināšanās pasākumā* paredzētajiem darbiem.

Reiņa poldera sūkņu stacijas pārbūve nepieciešama, lai nodrošinātu ūdens novadīšanas spējas, uzlabojot ūdens novadīšanas infrastruktūru, un mazinātu plūdu ietekmi uz apkārtni, tajā skaitā cilvēka apdzīvoto teritoriju. Pēc darbu pabeigšanas mazināsies plūdu risku draudi, jo tiks izmantoti efektīvāki sūkņi. Sūkņu stacijas pārbūve arī nodrošinās poldera teritorijas zemes izmantošanu atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam, kā arī nodrošinās vidi saudzējošus pasākumus. ZMNĪ, realizējot valstij piederošu hidrotehnisko būvju atjaunošanu un pārbūvi, novērš vai samazina plūdu riskus, lauku apvidos pasargājot no plūdiem iedzīvotājus un viņiem piederošās būves, saimniecības un tehniku, kā arī lauksaimniecības un meža zemes, autoceļus u.c. dzīvei un ekonomiskajai aktivitātei nozīmīgus infrastruktūras u.tml. objektus.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājas vietnieks Andris Kužnieks saka: “Atveseļošanas fonda līdzekļu ieguldījumi Latvijā palīdz īstenot nozīmīgas reformas, veikt infrastruktūras uzlabojumus, tupināt zaļo un digitālo pāreju, kas svarīga Latvijas un arī Eiropas konkurētspējas uzlabošanai. Daļa no Atveseļošanas fonda līdzekļiem tiek novirzīti arī cīņai ar klimata pārmaiņām, kuru ietekmi uz savu ikdienu redz teju katrs no mums. Ieguldījumi, atjaunojot aizsargdambjus, atbalsts polderu sūkņu staciju un potomālo upju regulēto posmu atjaunošanai, ir nepieciešami. Vienlaikus ir svarīgi īstenot vidi sargājošas darbības, rūpējoties par apkārtnē esošo augu, putnu, dzīvnieku un citu dzīvības formu saglabāšanu un labbūtību.”

Reiņa poldera sūkņu stacija izbūvēta un pieņemta ekspluatācijā 1978. gadā. Sūkņu stacija, to ilgstoši ekspluatējot, ir morāli un fiziski nolietojusies. Reiņa poldera platība ir 412 ha, poldera baseina platība 763 hektāru. Applūstošā platība veido 476 ha pie caurplūduma ar 1% pārsniegšanas varbūtību, gadījumā, ja avāriju rezultātā apstātos sūkņu stacijas darbība.

Paredzēts, ka pretplūdu pasākumus ZMNĪ veiks kopumā 21 valsts meliorācijas sistēmu objektā – astoņās sūkņu stacijās, 12 aizsargdambjos un vienā kanālā. Kopējā visam pasākumam atvēlētā summa ir 32,9 miljoni eiro no Atveseļošanas fonda naudas un 6,9 miljoni eiro no Latvijas valsts budžeta. Pašlaik ZMNĪ ir iesniegusi 15 projekta iesniegumus un par projektu ieviešanu ir parakstīti 14 līgumi ar LAD.

Investīcijas īstenošanas nosacījumi paredz, ka visi projekti īstenojami īdz 2026. gada 30. jūnijam. Visus darbus veiks ZMNĪ, kas ir valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu būvniecības, uzturēšanas un ekspluatācijas būvju nodrošinātāja, savukārt LAD kā maksājumu aģentūra administrēs projekta līdzekļu izlietojumu.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Eiropas Savienības Digitālā Eiropā ir iespējas Latvijai (+VIDEO)

Ieskaitot nacionālo līdzfinansējumu, projektu kopsummu veido teju 38,8 miljoni eiro.

Ekonomika Zināms, cik pērn amatā nopelnījis «airBaltic» operatīvās vadības direktors

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis, kurš šogad aprīlī tika iecelts aviokompānijas izpilddirektora pienākumu izpildītāja amatā, pagājušajā gadā kompānijā nopelnīja 344 582 eiro, kas ir par 9,7% jeb 30 378 eiro vairāk nekā 2023.gadā, liecina viņa iesniegtā amatpersonas deklarācija par 2024.gadu.

Ekonomika ĀM valsts sekretārs: Latvija vēlas padziļināt ekonomisko dialogu ar ASV

Latvija vēlas padziļināt ekonomisko dialogu ar ASV, īpaši aizsardzības industrijas, tehnoloģiju un enerģētikas sektorā, uzsvēra Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andžejs Viļumsons, kurš otrdien, 1.jūnijā, tikās ar ASV Kongresa padomnieku delegāciju, kas ieradusies vizītē Baltijas valstīs.

Ekonomika KNAB jāatlīdzina ABLV Bank izdevumi par arestētu naudas līdzekļu uzglabāšanu

Senāts atstājis spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) uzdots atlīdzināt likvidējamajai AS "ABLV Bank" izdevumus, kas radušies, uzglabājot kriminālprocesā arestētus bezskaidras naudas līdzekļus, aģentūru LETA informēja tiesā.

Lasiet arī

Sabiedrība Ar ALTUM atbalstu noslēdzies pirmais ēkas renovācijas projekts Lielvārdē

Kopš ES Atveseļošanas fonda finansētās programmas atvēršanas 2022.gada decembrī, kopumā programmā iesniegti 168 projekti par kopējo projektu summu 88 milj. EUR. Vislielākais pieteikumu skaits ir no Rīgas apkārtnes - 52%, Kurzeme - 21%, Latgale - 5%; Vidzeme - 16%; Zemgale - 6%. Projekta ietvaros vidējais plānotais enerģijas ietaupījums no siltinātām mājām sastādīs ap 39%.

Ekonomika Grobiņā lauksaimniekiem pateiks, kur dabūt naudu (+VIDEO)

Jautājumā par joprojām pastāvošajām atšķirībām saņemamajos tiešajos maksājumos starp ES dalībvalstīm, tās nespēja rast vienotu nostāju.

Sabiedrība Jelgava ar vērienīgiem darbiem cīnīsies ar plūdiem visā pilsētā (+VIDEO)

Tuvākajos gados lietus ūdens apsaimniekošanas projektos Jelgavā ieguldīs vairāk nekā 11 miljonus eiro.

Ekonomika ES fondu projektu ieviešana nu jau kavējas katastrofāli

Valsts kavējas ar Eiropas Savienības (ES) fondu projektu ieviešanu un nu jau var teikt, ka katastrofāli kavējas, intervijā aģentūrai LETA atzina informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumu izstrādātāja "ZZ Dats" direktors Edžus Žeiris.