Saeima šodien nolēma piekrist valsts dalībai Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" obligāciju iegādē.
Atbilstoši satiksmes ministra Kaspars Briškens (P) lūgumam Saeima piekrita, ka finanšu ministrs veiks "airBaltic" obligāciju iegādi ne vairāk kā 100 miljonu eiro vai ekvivalentā apmērā.
Noteikts, ka šajā lietā valsts ieguldījumu apmērs pret "airBaltic" nepārsniegs 136 miljonus eiro vai ekvivalentu apmēru. No minētās summas uzņēmuma "airBaltic" parāds Valsts kasei 36 miljonu eiro apmērā tiktu pārvērsts par jaunām obligācijām.
Finanšu ministrs obligāciju iegādi veiks atbilstoši nesen pieņemtajiem grozījumiem "Likuma par budžetu un finanšu vadību" un valdībā jau pieņemtam pozitīvajam lēmumam par to.
Šajā lēmumā noteikto ieguldījumu īstenošanā valsts piedalīsies uz tādiem pašiem nosacījumiem un līdzvērtīgā apmērā kā privātie investori.
Kā ziņots, valdība otrdien lēma piedalīties "airBaltic" obligāciju iegādē līdz 136 miljonu eiro vērtībā, preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja satiksmes ministrs. Šāda veida obligāciju investīcijas būšot saskaņā ar tirgus noteikumiem un Eiropas Savienības (ES) valsts atbalsta nosacījumiem.
Uzņēmuma obligāciju iegāde valstij ilgtermiņā nesīs ekonomisku pienesumu, valstij tāpat kā privātajiem investoriem katru ceturksni saņemot procentu maksājumus. Provizoriski sagaidāms, ka "airBaltic" obligāciju pirkšanas piedāvājumus atvērs nākamajā nedēļā.
Briškens skaidroja, ka valdība lēmusi piedalīties obligāciju emisijā līdz 136 miljonu eiro vērtībā, jo "esot skaidri redzams ekonomiskais pienesums no procentu maksājumiem, ko valsts saņemtu tādā pašā apmērā kā privātie investori, kā arī tas būtiski veicinātu Latvijas kapitāla tirgus attīstību".
"Valsts iesaistītos ne tikai kā investors finanšu sektorā, bet arī stratēģiski svarīgos valsts uzņēmumos," sacīja Briškens.
Pagājušajā nedēļā Saeima pieņēma valdības virzītos grozījumus "Likumā par budžetu un finanšu vadību", ar kuriem finanšu ministram piešķirtas pilnvaras ar Saeimas un valdības atbalstu izmantot valsts budžeta līdzekļus kapitālsabiedrību, kurās valstij ir izšķiroša ietekme, fiksēta ienākuma vērtspapīru iegādei.
Satiksmes ministrijā norādīja, ka "airBaltic" obligāciju iegādei nebūtu ietekmes uz budžeta deficītu.
Briškens preses konferencē atzīmēja, ka "valsts neiegulda, lai stimulētu citus investorus, bet valsts apsver iespēju investēt uz simetriskiem nosacījumiem ar privātajiem investoriem, vienlaikus gūstot ienākumus no peļņas".
Jau ziņots, ka Saeima nesen pieņēma valdības virzītos grozījumus "Likumā par budžetu un finanšu vadību", ar kuriem finanšu ministram piešķirtas pilnvaras ar Saeimas un valdības atbalstu izmantot valsts budžeta līdzekļus kapitālsabiedrību, kurās valstij ir izšķiroša ietekme, fiksēta ienākuma vērtspapīru iegādei.
Satiksmes ministrs Briškens ir atzīmējis, ka pieņemtās izmaiņas dos iespēju valstij līdztekus un ar tādiem pašiem nosacījumiem kā starptautiskajiem privātajiem investoriem arī piedalīties Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" obligāciju emisijā.
Savukārt finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uzsvēris, ka šāda valsts kapitālsabiedrību obligāciju iegāde, ko valsts varētu veikt uz tādiem pašiem nosacījumiem kā privātie investori, nerada spiedienu uz valsts budžeta deficītu. Vienlaikus Ašeradens norādīja, ka šādu obligāciju iegādi var finansēt tikai aizņemoties, tāpēc tas palielinātu aizņemtās naudas apjomu.
Jau ziņots, ka 2024.gada jūlijā beidzas Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklē ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.
"Aviokompānija plāno ne tikai refinansēt 200 miljonus eiro, bet arī piesaistīt papildu 100 miljonus eiro, lai tādējādi uzlabotu naudas līdzekļu atlikumu un sekmētu turpmāku kapitālieguldījumu finansēšanu, kas saistīti ar uzņēmuma kapacitātes palielināšanu," skaidrots aviokompānijas 2023.gada pārskatā.
"airBaltic" auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.
Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.