• Ēriks,
  • Inese,
  • Inesis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Latvijas augstskolas izstrādājušas viedās enerģijas projektu par 1 160 000 eiro

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 13:25, 01.05.2024


Tiks izstrādāta arī interaktīva platforma klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu simulēšanai.


Projekts “Klimata neitralitātes lēmumu modeļi darbībā” tiks īstenots līdz 2026. gada februārim.

Vērienīgā zinātniskā projektā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), Latvijas Universitātes (LU) un Vidzemes augstskolas (ViA) kolēģiem veidos modelēšanas rīku – vienotu nacionālo lēmumu atbalsta instrumentu, kas politikas veidotājiem palīdzēs pieņemt datos balstītus lēmumus par efektīvākajām klimata politikām un sekmēs Latvijas klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu.

Siltumnīcefektu gāzu emisijas rodas dažādos sektoros, piemēram, rūpniecībā, lauksaimniecībā, enerģētikā utt., un tās tiek aprēķinātas katram sektoram atsevišķi. No šiem aprēķiniem tiek iegūts konkrēts siltumnīcefektu gāzu emisiju apjoms katrā apakšsektorā, ko izmanto emisiju ziņošanai. Katrā sektorā atsevišķi tiek prognozētas arī nākotnes siltumnīcefektu gāzu emisijas. Taču sektoriem savstarpēji mijiedarbojas, piemēram, pieaugot bioloģisko atkritumu kompostēšanai, rodas izejvielas biogāzes ražošanai un ir nepieciešams meklēt tās realizācijas iespējas, savukārt enerģētikā, aktīvāk izmantojot koksni, samazinās meža resursi un līdz ar to var samazināties meža sektora spējas akumulēt siltumnīcefektu gāzu emisijas, ziņoja vietne labsoflatvia.com.

Valsts pētījumu programmas “Klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēma” projektā “Klimata neitralitātes lēmumu modeļi darbībā” zinātnieki izstrādās integrētu lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmu, kas aptvers tautsaimniecību kopumā. Galvenā uzmanība tiks pievērsta politikas lēmumu ietekmes modelēšanai dažādās nozarēs – enerģētikā, rūpnieciskajos procesos, lauksaimniecībā, zemes izmantojuma, zemes izmantojuma maiņas un mežsaimniecības un atkritumu apsaimniekošanā un arī visos sektoros kopumā, nosakot mijiedarbības. Izmantojot sistēmdinamikas modelēšanas pieeju, tiks vērtēti dažādu klimata politikas pasākumu ekonomiskie, sociālie, tehnoloģiskie, vides un klimata aspekti. Tiks izstrādāta arī interaktīva platforma klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu simulēšanai, analizējot izmaksu ziņā optimālus risinājumus.

Zinātnieki šobrīd veic aktīvu priekšizpēti – analizē esošo klimata politiku, vērtē instrumentus, siltumnīcefektu gāzu emisiju aprēķinu modeli, apzina citu valstu pieredzi, tostarp citur jau eksistējošus rīkus. Uzmanība tiek vērsta arī klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās instrumentiem, kā arī inovatīvu klimata tehnoloģiju apzināšanai un novērtēšanai visās tautsaimniecības nozarēs. Priekšizpētē iegūtā informācija un zinātnieku kompetence, regulāri izstrādājot risinājumus dažādu tautsaimniecības sektoru attīstības modelēšanai, būs pamats jaunā instrumenta izveidei. RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta zinātniekiem ir gadiem veidota pieredze enerģētikas modelēšanas rīku izstrādē, kā arī ilgtspējīga transporta un klimata politikas modelēšanā, ir pētīts lauksaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas sektors.

Projekts “Klimata neitralitātes lēmumu modeļi darbībā” tiks īstenots līdz 2026. gada februārim. Tā kopējais budžets ir 1,16 miljoni eiro. Zinātnieki cer, ka projekta rezultāti sniegs atbalstu Klimata un enerģētikas ministrijai efektīvas klimata politikas īstenošanā.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Saražotās elektroenerģijas daudzums četros mēnešos Latvijā sarucis par 3,5%

Saražotās elektroenerģijas daudzums šogad četros mēnešos Latvijā sarucis par 3,5% salīdzinājumā ar 2023.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 3337 gigavatstundu (GWh), liecina pārvaldes sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Ekonomika Piensaimnieks: «Līdz gada beigām Latvijā būs nedaudz ap 100 000 govju» (+VIDEO)

Ražošanas saimniecības izmanto mazāk dabas, resursu, mazāk dzīvnieku.

Ekonomika Zems izglītības līmenis rada četras reizes augstāku risku kļūt par bezdarbnieku

Pērn bezdarba līmenis personām 15-74 gadu vecumā ar pamata vai zemāku izglītības līmeni bija gandrīz četras reizes augstāks nekā personām, kas ieguvušas augstāko izglītību - attiecīgi 13,3% un 3,3%, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) izdotajā informatīvajā apskatā "Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2023.gadā".

Ekonomika Pēdējos 20 gados lauku saimniecību skaits samazinājies par 31,7%

Pēdējos 20 gados lauku saimniecību skaits samazinājies par 31,7%, turpretim saimniecību vidējais lielums pieaudzis 2,3 reizes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2023.gada lauku saimniecību integrētās statistikas apsekojuma provizoriskie dati.

Lasiet arī

Ekonomika Eksperti: ES direktīva draud Latvijai ar būtiskiem budžeta tēriņiem

Transporta dekarbonizācijas krīze Latvijā draud ar būtiskiem budžeta tēriņiem, pauž Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācija.

Ekonomika ZM: izmantojot kūdru, mums ne gāze, ne nafta apkurē nebūtu vajadzīga gadus 80

"Eiropā ir daudz valstu, kur meža platības neaizņem vairāk par 10% no teritorijas, mums ir vairāk nekā 50%", - pauž ministrs Krauze.

Sabiedrība Mājsaimniecībām ar zemu ienākumu līmeni kompensēs energoresursu izmaksas

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja Energoapgādes izmaksu atbalsta likuma projektu, kas paredz atbalstu energoresursu izmaksu kompensēšanai mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni.

Sabiedrība Energoresursu izmaksu kompensēšanas ieceri Saeima atbalsta konceptuāli

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja Energoapgādes izmaksu atbalsta projekta likumu, kas paredz atbalstu energoresursu izmaksu kompensēšanu mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni.