• Laimdots,
  • Laimiņš,
  • Ludmila
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


LG apgrozījums samazinājies 4,4 reizes un ciesti 57 miljonu eiro zaudējumi

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 20:26, 19.04.2024


AS "Latvijas gāze" (LG) koncerna neto apgrozījums pērn bija 159,819 miljoni eiro, kas ir 4,4 reizes mazāk nekā 2022.gadā, kad dabasgāzes cenas piedzīvoja milzu kāpumu, kā arī uzņēmums cieta 56,911 miljonu eiro zaudējumus pretstatā peļņai gadu iepriekš, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".


Foto: LETA

Pagājušā gada finanšu rādītājus uzņēmums skaidro ar to, ka LG veica uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) maksājumus valsts budžetā 30,5 miljonu eiro apmērā par aprēķinātajām dividendēm akcionāriem.

Tāpat LG ir veikusi pārvērtēšanu dabasgāzes krājumiem, kas tika iegādāta 2022.gada beigās par tā brīža tirgus situācijai atbilstošu cenu, tādejādi izpildot prasības, kas noteiktas Ministru kabineta noteikumos enerģijas lietotāju apgādei agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa izsludināšanas laikā.

Uzņēmumam bija pienākums uzturēt krājumus Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (IPGK) 1150 gigavatstundu (GWh) apjomā mājsaimniecību gāzapgādei laika periodā no 2022.gada 10.augusta līdz 2023.gada 30.aprīlim, katru mēnesi rezervēto atlikumu samazinot par iepriekšējā mēnesī faktiski piegādāto dabasgāzes apjomu mājsaimniecībām.

Vienlaikus paziņojumā teikts, ka LG kā publiskajam tirgotājam no 2023.gada 1.janvāra, kad tika apstiprināts tarifs, līdz 2023.gada 30.aprīlim bija pienākums pārdot dabasgāzi par regulētu tarifu.

Atbilstoši tarifu noteikšanas metodikai, zaudējumi, kas rodas publiskajam tirgotājam, tiek kompensēti cenu starpību ietverot nākamajā tarifa periodā. Tomēr nākamais tarifa periods neiestājās likuma grozījumu dēļ, kā arī netika noteikta pāreja no regulētās nozares uz tirgus apstākļiem, kas kompensētu regulētā tirgū uzņēmumam radītos zaudējumus.

Attiecīgi LG esot bijušas tiesības saņemt zaudējuma kompensāciju, bet tāda uzņēmumam nav piešķirta. LG turpina sarunu procesu ar atbildīgajām enerģētikas nozares iestādēm par šī jautājuma iespējamo risinājumu, teikts paziņojumā biržai.

Vienlaikus uzņēmums norāda, ka, neskatoties uz mazāku spriedzi dabasgāzes tirgos un zemākām dabasgāzes cenām salīdzinājumā ar 2022.gadu, dabasgāzes patēriņš 2023.gadā gan Latvijā, gan citviet Eiropā joprojām saglabājas zems.

Tas galvenokārt esot skaidrojams ar zemo aktivitāti rūpniecības sektorā, pieprasījuma samazināšanos enerģētikas sektorā, siltiem laikapstākļiem un kopējo ekonomiskās aktivitātes samazināšanos eirozonā.

Tāpat Eiropas Savienības līmenī joprojām pastāv apņemšanās brīvprātīgi samazināt dabasgāzes patēriņu par 15% periodā no 2022.gada 1.augusta līdz 2024.gada 31.martam.

LG paziņojumā norāda, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem uzņēmumam pērn bija mājsaimniecību dabasgāzes tirgus atvēršana no 1.maija. Neskatoties uz konkurentu mārketinga kampaņām un cenu politiku, LG ir strādājusi pie jaunu produktu izstrādes, veikusi pārdošanas aktivitātes, kā arī ir būtiski izmainījusi klientu apkalpošanas modeli, kas esot sniedzis rezultātus - pēc tirgus atvēršanas kompānija ir saglabājusi 86% mājsaimniecību klientu portfeļa, salīdzinot ar klientu skaitu 2023.gada sākumā.

Tāpat būtisks darbs paveikts, pildot 2022.gadā pieņemto LG akcionāru lēmumu par bijušā kompānijas meitasuzņēmuma AS "Gaso" pārdošanu. Pārdošanas process noslēgts 2023.gada vasarā.

Jau ziņots, ka LG apgrozījums 2022.gadā bija 702,604 miljoni eiro, kas bija par 32,5% vairāk nekā 2021.gadā, bet kompānijas peļņa pieauga vairākkārt un sasniedza 40,824 miljonus eiro.

LG lielākie akcionāri ir Krievijas "Gazprom" (34%), "Rietumu banka" (28,97%), Vācijas kompānija "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%).

Jau ziņots, ka LG valdes locekļiem Aigaram Kalvītim, Elitai Dreimanei un Egīlam Lapsalim piederošā "Energy Investments" iegādājās 28,97% LG akciju no "Marguerite Gas II", bet, lai gūtu līdzekļus nākamajiem akciju iegādes posmiem, "Energy Investments" šīs akcijas ar atpakaļpirkuma tiesībām atsavināja "Rietumu Bankai" kā finansētājam. Finanšu instrumenta atsavinājuma līgums paredz atpirkuma nosacījumus trīs gadu laika periodam.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Sievietēm vidējā darba samaksa Latvijā ir par 16,5% mazāka nekā vīriešiem

Sievietēm vidējā bruto darba samaksa stundā 2023.gadā Latvijā bija par 16,5% mazāka nekā vīriešiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Ekonomika Eirozonas biržās sarūk akciju cenas

Eirozonas valstu biržās akciju cenas trešdien lielākoties samazinājās, reaģējot uz Eiropas Komisijas (EK) paziņojumu, ka tiks sākta procedūra par pārmērīgi budžeta deficītu pret vairākām eirozonas valstīm.

Ekonomika «Eiropas dzelzceļa līnijas» plānots integrēt «Latvijas dzelzceļa» sistēmā

Par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanu Latvijā atbildīgo SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" plānots integrēt VAS "Latvijas dzelzceļš" sistēmā, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Ekonomika Latvijas iedzīvotāji jūtas finansiāli nedroši par savām vecumdienām

Gana liela daļa Latvijas iedzīvotāju nav pārliecināti par savu finansiālo stabilitāti pensijas vecumā - tikai katrs piektais nešaubās par savu finansiālo labklājību vecumdienās, bet vairāk nekā 40% aptaujāto jūtas nedroši, informēja "Luminor Bank" pārstāvji, atsaucoties uz veiktās aptaujas datiem.

Lasiet arī