Latvija uzskata, ka ir ES jāveicina proteīnaugu plašāka audzēšana (+VIDEO)

ES ir visvairāk attīstītā lauksaimniecības un pārtikas sistēma pasaulē, tomēr šī sistēma joprojām ir atkarīga un neaizsargāta, un, lai nodrošinātu tās ilgtspēju ilgtermiņā, ir jāpaātrina tās pāreja uz lielāku neatkarību no proteīnu importa, pauž Latvijas Zemkopības ministrija.

Beļģijas prezidentūra š. g. 7.–9. aprīlī Limburgā, Beļģijā organizē neformālo Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Lauksaimniecības ministru sanāksmi, un tās temats ir “Virzība uz atvērtāku stratēģisko autonomiju proteīnu jomā”.

Ir jāpalielina Eiropas lauksaimniecības noturība, lai mūsu iedzīvotājiem arī turpmāk būtu pieejama droša un ilgtspējīga pārtika par pieņemamu cenu.

Latvija uzskata, ka ir jānodrošina saskaņotība starp zaļo pāreju un tirdzniecības politiku. Lai gan Eiropai nevajadzētu tiekties aizstāt visu importu, ir svarīgi censties ražot efektīvāk no ekonomiskās, vides, sociālās un ģeostratēģiskās ilgtspējas viedokļa.

Latvija uzskata, ka ir jāpārtrauc ES atkarība no agresorvalstīm. Tā vietā ir jāstiprina sadarbība ar uzticamiem partneriem un jādažādo mūsu piegādes ķēdes. Latvijas prioritāte ir Eiropas līmeņa ierobežojumi Krievijas un Baltkrievijas pārtikas un lauksaimniecības produktu importam Eiropas Savienībā, tāpēc atzinīgi vērtējam Komisijas priekšlikumu par tarifu palielināšanu virknei produktu no Krievijas un Baltkrievijas. Tā kā šis svarīgais solis skar arī proteīnaugus, lopbarības izejvielas un gatavo lopbarību, būtiski ir vērtēt citas iespējas, ko sniedz noslēgtie un potenciālie ES tirdzniecības līgumi ar trešajām valstīm attiecībā uz ES ražošanai svarīgajām izejvielām.

Latvija uzskata, ka lielāks akcents ir jāliek uz ilgtspējīgu ražošanu ar atbilstošu un efektīvu resursu izmantošanu. Svarīgi ir risināt un meklēt alternatīvas tādām problēmām, kas saistītas ar nepietiekamu resursu un izejmateriālu pieejamību.

"Ir svarīgi veicināt ražošanu tajās jomās, kurās esam konkurētspējīgi. Tajā pašā laikā jāuzlabo piegādes drošība attiecībā uz svarīgākajiem izejmateriāliem, piemēram, lopbarību, un jāapsver pašpietiekamības palielināšanas priekšrocības", - tā ZM.

Latvija uzskata, ka ir jāveicina proteīnaugu plašāka audzēšana, paredzot atbalsta instrumentus proteīnaugu audzēšanai, lai tos pēc tam izmantotu dzīvnieku barībā, un piemērojot tos gan proteīnaugu audzētājiem, pārstrādes uzņēmumiem, gan dzīvnieku barības ražotājiem, kas izmanto tikai ES proteīnaugus.