• Ilvija,
  • Marlēna,
  • Ziedone
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Arodbiedrības kategoriski pret izmaiņām darba nespējas lapu apmaksā

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 14:17, 26.03.2024


Samazinot darba nespējas lapu apmaksu, var pasliktināties sabiedrības veselības rādītāji, pieaugt infekciju un hronisko slimību izplatība, šādu nostāju otrdien preses konferencē pauda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns, darba devēju priekšlikumu apturēšanai neizslēdzot arī streika rīkošanu.



LBAS iebilst pret darba devēju ierosinājumu noteikt, ka pirmā darba nespējas diena tāpat kā šobrīd varētu būt neapmaksāta, bet par otro un trešo dienu darba devējs maksātu 60% līdzšinējo 75% vietā. Par laiku no ceturtās līdz astotajai dienai darba devējs maksātu 70% līdzšinējo 80% vietā, bet no devītās dienas valsts maksātu slimības pabalstu 75% apmērā no algas, nevis 80% no desmitās dienas, kā tas ir šobrīd.

LBAS ir kategoriski pret darba devēju ieceri mazināt darba nespējas lapu apmaksu, jo tas tiekot plānots uz darbinieku un viņu bērnu rēķina.

Baldzēns norādīja, ka darba devēji rosinātās izmaiņas pamato ar to, ka Latvijai esot grūti konkurēt ar Igauniju, Lietuvu un citām valstīm. LBAS lēš, ka 2022.gadā inflācijas ietekmē Latvijas iedzīvotāju reālās algas samazinājās par 8,2%, savukārt 2023.gada pirmajos divos ceturkšņos tās "atguvās vien par 1,6%". Darba devēju piedāvātais scenārijs, kura mērķis esot pielīdzināties Igaunijas slimības lapu kompensācijas mehānismam, strādājošo ienākumus samazinātu par 97 eiro, tajā pašā laikā neaizstājot ar kopējo Igaunijas veselības aprūpes iemaksu modeli, kurā darba devēji veic 13% iemaksu Nacionālajā Veselības aprūpes fondā.

"Igaunijā ir pavisam cits finansējums veselības aprūpei, un tas nāk tieši no darba devēju puses. Pirmās trīs dienas neapmaksā, taču darba devēji apmaksā darba nespējas lapas no ceturtās līdz astotajai dienai. Turklāt Igaunijā nav valsts apmaksātas B lapas, tās arī apmaksā darba devējs. Igaunijā ir augstāki darba nodokļi, augstākas algas, bet mūsu darba devēji nav konkurētspējīgi. Vaina jau nav nodokļu sistēmā," izteicās Baldzēns.

LBAS rīcībā esošie dati liecinot, ka Lietuvā nodokļu ieņēmumi kopš 2000.gada ir palielinājušies 12,9 reizes, bet Igaunijā - 8,9 reizes, kamēr Latvijā - vien 2,7 reizes. Vienlaikus ieņēmumi no iedzīvotāju ienākumiem visās Baltijas valstīs ir auguši krietni vienmērīgāk: Lietuvā - 4,1 reizi, Igaunijā - 5,1 reizi un Latvijā - 5,3 reizes.

Baldzēns uzsvēra, ka, īstenojot darba devēju priekšlikumus par darba nespējas lapām, var pasliktināties sabiedrības veselības rādītāji, pieaugt infekciju un hronisko slimību izplatīb. Pēc viņa paustā, jau šobrīd pacientiem, kuriem ir elpceļu saslimšanas, ceturtajā dienā jāatrādās ģimenes ārstam, taču cilvēks arī piektajā un septītajā dienā joprojām ir spējīgs inficēt apkārtējos.

Arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa uzsvēra - ja saslimis cilvēks dodas uz darbu, viņš inficē apkārtējos gan sabiedriskajā transportā, gan veikalā, gan darbā. Slimam cilvēkam ir arī daudz mazāka produktivitāte darbā. Viņasprāt, darba nespējas lapu apmaksas samazināšana garantē saslimušo cilvēku un hronisko pacientu skaita pieaugumu.

"Nevar viennozīmīgi pateikt, ka cilvēki mazāk slimo. Hroniskās saslimšanas pēc Covid-19 ir pieaugušas. Tās slimības, kas bija remisijā, saasinājās Covid-19 pandēmijas laikā. Ja paskatāmies pieprasījumu pēc speciālistiem, rindas ir lielākas nekā bija pirms Covid-19 pandēmijas, bet saslimšanas - smagākas. Veselības finansēšana diemžēl ir nepietiekama," vērtēja Bāriņa.

Atsaucoties uz Skandināviju, Igauniju un citām valstīm, Baldzēns aicināja pārskatīt attiecības sociālajā apdrošināšanā. Minētās valstis esot pierādījušas - ja valstij tiek dots "normāls finansējums", pastāvošās problēmas tiek risinātas, bet, ja veselības aprūpe tiek "badināta", tad rodas virkne jaunu problēmu.

Ja darba devēji virzīs savus priekšlikumus, tad LBAS sasauks ārkārtas padomes sēdi, lai lemtu par turpmāko rīcību. Baldzēns neizslēdz arī streika vai protesta akcijas iespējamību, jo darba nespējas lapu apmaksas samazināšana ir vispārējs visas nozares aizskarošs jautājums.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Neskatoties uz finanšu krīzi Rēzeknē, siltumtīklu remonts turpinās (+VIDEO)

Uzsvars tiek likts uz atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu un CO2 emisiju samazināšanu.

Ekonomika Ik gadu uz elektroenerģijas uzskaiti tiks ietaupīti vairāk nekā 11 miljoni eiro

Statistiskā verificēšana ļaus minimizēt izmaksas, jo tiks pārbaudīti tikai atsevišķi skaitītāji, turklāt turpmāk tas notiks retāk.

Ekonomika «Gazprom» akcijas cena krītas pēc lēmuma neizmaksāt dividendes

Krievijas valsts dabasgāzes lieluzņēmuma "Gazprom" akcijas cena Maskavas biržā pirmdienas vakarā kritās pēc tam, kad kļuva zināms, ka kompānija neizmaksās dividendes par 2023.gadu.

Ekonomika Austrālijā varētu būt pieprasīti Latvijas koka būvmateriāli (+VIDEO)

Zaļais kontinents ir sācis miljardu dolāru vērtu mājokļu pārbūves programmu.

Lasiet arī

Veselība Parlamentā vērtēs iniciatīvu par medicīnas aprūpi bez rindām

Nākamnedēļ, 13.martā, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē vērtēs iedzīvotāju iniciatīvu par medicīnas aprūpi bez rindām.

Veselība Kā izārstēt saaukstēšanos: noteikumi rīkles un deguna skalošanai (+VIDEO)

Pat bez ārsta jūs varat atvieglot savu stāvokli ar vienkāršām metodēm.

Veselība Kādas slimības tavas atvases var atnest no bērnudārza (+VIDEO)

Bērnu diagnozes var izrādīties bīstama “dāvaniņa” citiem mājiniekiem.

Veselība Rudens iesnas: kā palīdzēt aizliktam degunam (+VIDEO)

Eksperts skaidro, kā saaukstēšanos atšķirt no alerģiskā rinīta.