Militāristi liegs vēja elektrostaciju būvniecību gandrīz visā Latgalē (+VIDEO)

Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu, lai uzņēmējiem un enerģētikas sektoram piedāvātu risinājumus vēja parku attīstībai un uzskatāmi parādītu, kurās Latvijas vietās to izbūve ir salāgojama ar valsts aizsardzības interesēm, informēja ministrijā.

Vēja enerģija ir viens no pašlaik aktuālākajiem atjaunojamajiem enerģijas veidiem, tādējādi pēdējo pāris gadu laikā Latvijā ir būtiski pieaugusi interese par vēja parku izbūvi. Jaunu vēja turbīnu izbūve Nacionālo bruņoto spēku radaru tuvumā var radīt negatīvu ietekmi uz gaisa un jūras telpas novērošanas spējām, vienlaikus AM apzinās enerģētiskās neatkarības un drošības jautājumu aktualitāti un vēja enerģijas lomu tajā.

Lai atvieglotu ar vēja parku būvniecību saistīto saskaņošanas procesu un uzskatāmi parādītu, kurās Latvijas vietās vēja parku būvniecība ir atļaujama, izvērtējama vai nav pieļaujama, AM ir izstrādājusi Latvijas teritorijas karti, kas pašlaik pieejama Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā.

Karte ir iedalīta trīs krāsu sektoros. Zaļajā zonā vēja parku būvniecība ir pieļaujama un atbalstāma, un nepieciešams tikai AM saskaņojums. Dzeltenajā zonā vēja parku būvniecība ir izvērtējama, taču uzņēmējam būs jārēķinās ar kompensējošiem risinājumiem, piemēram, jaunu radaru iegādi.

Savukārt sarkanajā zonā vēja parku būvniecība nav iespējama, jo tā būtiski traucētu valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu. Šī zona aptver visu Latvijas austrumu pierobežu un daļu Austrumvidzemes, proti, sākot no Apes un Alūksnes un beidzot ar Daugavpili. Tāpat šī zona aptver vairākus rajonus Kurzemes piekrastē, Vidzemes piekrastē un atsevišķās vietās citviet valstī, piemēram, Rīgas piekrastē, Lielvārdes bāzes tuvumā, topošā Sēlijas poligona tuvumā, Ādažu poligona tuvumā un Priekules/Vaiņodes apkārtnē.

Informatīvais ziņojums "Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām" un Latvijas teritorijas karte ir izstrādāti, ievērojot Aizsargjoslu likumā, likumā "Par aviāciju" un uz to pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos ietvertos nosacījumus.

AM aicina līdz 28.martam piedalīties informatīvā ziņojuma un tam pievienotās kartes sabiedriskajā apspriešanā minētajā portālā.

Atverot informatīvā ziņojuma publikāciju portālā, loga labajā augšējā stūrī redzama poga "Pieteikties Ē!". Uzklikšķinot uz pogas, lietotājs var izvēlēties iesniegt atzinumu kā juridiska persona, pilnvarota persona vai privātpersona un ar Latvija.lv vienotās pieteikšanās moduli autorizēties portālā. Pēc autorizācijas loga labajā augšējā stūrī būs poga "Iesniegt iebildumu/ priekšlikumu", kur izteikt savu viedokli.

"Latvijas drošības situāciju tieši ietekmē apstāklis, ka mūsu robežu tuvumā atrodas trīs Krievijas Federācijas bruņoto spēku koncentrācijas apgabali, kuros izvietotas vienības ar uzbrukuma spējām: Pleskavā izvietotā gaisa desanta divīzija, kaujas aviācijas bāze Ostrovā un Krievijas Federācijas Baltijas jūras flote un jūras desanta brigāde Kaļiņingradā, kā arī daudzas citas vienības, kuru rīcībā ir spējas pēkšņu militāru uzbrukumu veikšanai. Krievijas Federācijas organizētajās militārajās mācībās ZAPAD 2021. gadā šīs vienības izspēlēja scenāriju ar Baltijas valstu ieņemšanu", - pauž AM.

"Aktuālās drošības situācijas reģionā dēļ, ir būtiski savlaicīgi konstatēt un novērst dažāda veida naidīgas darbības Latvijas gaisa telpas, kā arī sauszemes robežu un teritoriālo ūdeņu tiešā tuvumā. Šobrīd biežākie starpgadījumi ir saistīti ar Krievijas Federācijas gaisa kuģu neiesniegtiem lidojumu plāniem, lidošanu bez ieslēgtiem transponderiem vai arī gaisa kuģa pilota apzinātu nekomunicēšanu ar gaisa satiksmes kontrolieriem, lidojot tiešā Latvijas (Baltijas valstu) gaisa telpas tuvumā. Šādas darbības ir konstatējamas vienīgi ar NBS rīcībā esošajiem tehniskajiem līdzekļiem.

Ņemot vērā Krievijas Federācijas bruņoto spēku izvietojumu salīdzinoši nelielā attālumā no Latvijas robežām, ir būtiski atzīmēt, ka agrās brīdināšanas spēja – sensoru optimāla un netraucēta darbība - ir viens no valsts aizsardzības pamatelementiem. Tieši ģeogrāfiskā novietojuma dēļ iespējas salāgot aizsardzības un enerģētikas intereses Latvijā būtiski atšķirsies no, piemēram, Dānijas vai Lielbritānijas, kur varētu piemērot citus principus un termiņus enerģētikas un aizsardzības nozares interešu salāgošanā".

Tajā pat laikā būtiski norādīt, ka Latvijas gaisa telpas novērošana un uzraudzība netiek veikta atrauti no Latvijas starptautiskajām saistībām, kas uzņemtas valsts dalības ietvaros Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (turpmāk – NATO). Nacionālo bruņoto spēku gaisa telpas novērošanas tehniskie līdzekļi ir saslēgti vienotā tīklā un ir daļa no NATO Vienotās gaisa telpas novērošanas sistēmas, kas nodrošina gaisa telpas novērošanu visās NATO dalībvalstīs. Būtiski norādīt, ka Latvija nodrošina NATO ārējo robežu novērošanu un uzraudzību, jo, pamanot kādu gaisa telpas pārkāpumu vai neidentificējamu objektu, par to tiek ziņots NATO Apvienoto Gaisa Operāciju Centram Ūedemā, Vācijā, kur tiek pieņemts lēmums par sabiedroto iznīcinātāju pacelšanu gaisā, lai veiktu neatpazītu gaisa mērķu vizuālu identificēšanu.