• Ilvija,
  • Marlēna,
  • Ziedone
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Elektroenerģijas vidējā cena februārī sarukusi par 36%

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 11:43, 25.03.2024


Elektroenerģijas vidējā cena februārī Latvijā salīdzinājumā ar janvāri sarukusi par 36% un bija 74,78 eiro par megavatstundu (MWh), jaunākajā AS "Latvenergo" elektroenerģijas tirgus apskatā norāda kompānijas tirdzniecības analītiķe Karīna Viskuba.


Foto: IMAGO

Arī Lietuvā elektroenerģijas cena februārī arī bija 74,78 eiro par MWh, kas ir par 36% mazāk nekā janvārī, savukārt Igaunijā elektroenerģijas cena vidēji bija 75,52 eiro par MWh, kas ir par 40% mazāk nekā janvārī.

Pagājušajā mēnesī ikstundu cenas Baltijā svārstījās no 4,02 eiro par MWh līdz 250 eiro par MWh.

Februārī elektroenerģijas cenām "Nord Pool" biržā bija lejupvērstas izmaiņas. "Nord Pool" sistēmas cena februārī saruka par 25% - līdz vidēji 50,92 eiro par MWh, norāda "Latvenergo" pārstāvji.

Viskuba atzīmē, ka februāra sākumā Ziemeļvalstīs varēja novērot izteikti lielu vēja enerģijas izstrādi, tomēr kopumā februārī tā bija par 14% mazāka nekā janvārī. Tikmēr Ziemeļvalstu atomelektrostaciju pieejamība pieauga par 4% salīdzinājumā ar iepriekšējā mēneša datiem.

Februārī gaisa temperatūra Ziemeļvalstīs pārsvarā bija augstāka par normu, kas ietekmēja elektroenerģijas patēriņa samazinājumu minētajā reģionā par 13%, salīdzinot ar janvāri. Savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada februārī patēriņš pieauga par 13%. Ziemeļvalstīs nokrišņu daudzums februārī bija nedaudz lielāks par normu, kas ļāva ūdens pietecei reģionā saglabāties normas robežās. Tomēr hidrorezervuāru aizpildījuma līmenis februārī palika zem normas.

Līdzīgi kā Ziemeļvalstīs, siltāki laika apstākļi ietekmēja elektroenerģijas pieprasījuma samazinājumu arī Baltijā par 16%, salīdzinot ar janvāri, tomēr pieprasījums bija par 6% lielāks nekā šajā periodā pērn.

Lai arī saražotās elektroenerģijas daudzums Baltijas vēja stacijās samazinājās par 21%, salīdzinot ar janvāri, izstrāde hidroelektrostacijās pieauga par 20%, kā arī saules staciju ražošana pieauga divas reizes. Turklāt dabasgāzes un Eiropas emisijas kvotu tirgū bija vērojamas lejupvērstas cenu izmaiņas, norāda Viskuba.

Februārī enerģijas plūsmas uz Baltiju no Zviedrijas ceturtā tirdzniecības apgabala pieauga par 9%, bet plūsmas no Somijas kritās par 41% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. To ietekmēja Somijas-Igaunijas starpvalstu savienojuma "EstLink 2" remontdarbi, kuru termiņš marta sākumā tika pagarināts līdz šā gada 31.augustam.

Tādējādi no kopējās Somijas-Igaunijas starpvalstu savienojumu uzstādītās jaudas - 1016 megavati (MW) - līdz augusta beigām būs pieejami tikai 358 MW, kas būtiski ierobežo elektroenerģijas importa un eksporta iespējas starp Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm.

Februārī elektroenerģijas nākotnes kontrakti turpināja iepriekšējā mēneša samazinājuma tendenci. Ziemeļvalstu hidrobilances rādītājs februārī vidēji bija 0,3 teravatstundas (TWh) zem normas, kas, salīdzinot ar janvāra vidējo rādītāju, uzlabojās par 6,1 TWh. Turklāt arī saistītos tirgos cenu kustībām bija elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenas pazeminošs efekts.

Februārī nākamā mēneša sistēmas kontrakta "Nordic Futures" vidējā cena bija 52,36 eiro par MWh, kas ir par 14% mazāk nekā janvārī. Mēneša beigās kontrakts noslēdzās ar 53,9 eiro par MWh.

Sistēmas nākamā ceturkšņa kontrakts saruka par 18% - līdz vidēji 35,31 eiro par MWh, februāri noslēdzot ar 37 eiro par MWh. Nākamā gada sistēmas kontrakta cena samazinājās par 9% un bija 38,62 eiro par MWh. Savukārt februāra nogalē kontrakts noslēdzās ar 39,25 eiro par MWh.

Februārī kopējais elektroenerģijas patēriņš Baltijā veidoja 2359 gigavatus (GW), kas bija par 16% mazāk nekā janvārī, tomēr tas pieauga par 6%, salīdzinot ar 2023.gada februāri.

Latvijā pagājušajā mēnesī tika patērētas 585 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 13% mazāk nekā janvārī, bet par 6% vairāk nekā pērn februārī.

Igaunijā februārī tika patērētas 747 GWh elektroenerģijas, kas ir par 18% mazāk nekā janvārī, bet par 4% vairāk nekā pērn februārī. Lietuvā tika patērētas 1027 GWh elektroenerģijas, kas ir par 16% mazāk nekā janvārī, bet par 7% vairāk, salīdzinot ar attiecīgo periodu gadu iepriekš.

Februārī Baltijā kopumā tika saražotas 1689 GWh elektroenerģijas, kas ir par 17% mazāk nekā janvārī, bet par 15% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Latvijā elektroenerģijas izstrāde samazinājās par 8%, salīdzinot ar janvāri, un bija 749 GWh. Igaunijā saražotās elektroenerģijas apmērs kritās par 30%, sarūkot līdz 375 GWh. Lietuvā izstrāde saruka par 19%, un tika saražotas 565 GWh elektroenerģijas.

Baltijas elektroenerģijas patēriņa un ģenerācijas attiecība februārī bija 72%. Latvijā šis īpatsvars turpina saglabāt līderpozīciju - 2,3 reizes, Igaunijā - 50%, savukārt Lietuvā tas veidoja 55%.

Vienlaikus Viskuba norāda, ka februārī ūdens pietece Daugavā turpināja pieauguma tendenci, ko noteica laika apstākļi, kas bija siltāki un mitrāki par normu. Pagājušajā mēnesī pietece vidēji sasniedza 923 kubikmetrus sekundē un par 23% pārsniedza janvāra vidējo rādītāju. Turklāt tā par 97% pārsniedza daudzgadu vidējo līmeni un bija ceturtā lielākā februāra pietece novērojumu vēsturē kopš 1966.gada.

Augstākas pieteces rezultātā februārī "Latvenergo" hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apmērs bija 375 GWh, kas ir par 13% vairāk nekā janvārī. Savukārt elektroenerģijas izstrāde "Latvenergo" termoelektrostacijās saruka par 22%, salīdzinot ar janvāri, un pagājušajā mēnesī tika saražotas 312 GWh elektroenerģijas.

Jau ziņots, ka "Latvenergo" koncerna apgrozījums 2023.gada deviņos mēnešos bija 1,537 miljardi eiro, kas ir par 30,9% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, savukārt grupas peļņa pieauga 2,7 reizes un bija 283,4 miljoni eiro. Savukārt "Latvenergo" apgrozījums 2022.gadā palielinājās 2,1 reizi, sasniedzot 1,231 miljardu eiro, bet kompānijas peļņa pieauga 2,6 reizes un bija 209,362 miljoni eiro.

"Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu. "Latvenergo" pieder valstij, bet uzņēmuma obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Neskatoties uz finanšu krīzi Rēzeknē, siltumtīklu remonts turpinās (+VIDEO)

Uzsvars tiek likts uz atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu un CO2 emisiju samazināšanu.

Ekonomika Ik gadu uz elektroenerģijas uzskaiti tiks ietaupīti vairāk nekā 11 miljoni eiro

Statistiskā verificēšana ļaus minimizēt izmaksas, jo tiks pārbaudīti tikai atsevišķi skaitītāji, turklāt turpmāk tas notiks retāk.

Ekonomika «Gazprom» akcijas cena krītas pēc lēmuma neizmaksāt dividendes

Krievijas valsts dabasgāzes lieluzņēmuma "Gazprom" akcijas cena Maskavas biržā pirmdienas vakarā kritās pēc tam, kad kļuva zināms, ka kompānija neizmaksās dividendes par 2023.gadu.

Ekonomika Austrālijā varētu būt pieprasīti Latvijas koka būvmateriāli (+VIDEO)

Zaļais kontinents ir sācis miljardu dolāru vērtu mājokļu pārbūves programmu.

Lasiet arī

Sabiedrība Elektroenerģijas vidējā cena aprīlī Latvijā samazinājusies par 9%

Elektroenerģijas vidējā cena šogad aprīlī Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 60,25 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 12% mazāk nekā martā un par 9% mazāk nekā 2023.gada aprīlī, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais elektroenerģijas tirgus apskats.

Ekonomika Būtiski mainīti principi, pēc kādiem mājsaimniecības nodod elektrību tīklā

Atbilstoši grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā ar maiju sāks darboties neto norēķinu sistēma, kas paredz mājsaimniecību ar saules paneļiem savstarpējos norēķinus naudas izteiksmē.

Ekonomika Latvijā pēc 2030.gada sagaidāms straujāks elektroenerģijas patēriņa pieaugums

Latvijā pēc 2030.gada sagaidāms straujāks elektroenerģijas patēriņa pieaugums, un no 2030. līdz 2035.gadam patēriņa pieaugums var sasniegt līdz pat 100%, liecina AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) uzdevumā veiktā starptautiskās auditoru kompānijas "KPMG" pētījuma rezultāti par patēriņa attīstības tendencēm Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs.

Ekonomika SPRK: Latvija sedz vairāk nekā 3/4 no elektroenerģijas vajadzībām (+VIDEO)

Liela daļa mājsaimniecību, kuras līgumus slēgušas laikā, kad cenas bija augstas, ir nofiksējušas šo cenu līmeni ilgākam periodam.