Latvijas lauksaimniecības nozari veido 64% mazo saimniecību

"Lauku apdzīvotība ir sevišķi svarīga šajā laikā, kad Eiropā netālu no Latvijas notiek karš. Jo vairāk cilvēku apdzīvos laukus, jo mazākas iespējas, ka mūsu valsti varēs nemanīti šķērsot Krievijas provokatori, hibrīdiebrucēji, kaut vai nelegālie pabalstu meklētāji, ko "eksportē" Baltkrievija," uzsver Krauze.

Viņš arī norāda, ka Zemkopības ministrija (ZM) arī turpmāk mazajiem lauksaimniekiem sniegs atbalstu, tostarp mazinot administratīvo slogu un tādējādi atvieglojot saimniekošanu laukos.

Piemēram, Krauze atbalsta Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu, kas paredz ievērojami mazināt administratīvo slogu tieši mazajiem lauksaimniekiem, kuru apsaimniekoto lauksaimniecības zemju platība ir mazāka par 10 hektāriem. Šādās saimniecībās, kas veido ap 65% no visiem ES Kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta saņēmējiem, plānots turpmāk neveikt obligātās saimniecību pārbaudes un nepiemērot tām soda sankcijas.

Patlaban EK turpinās diskusijas par šo priekšlikumu, tās paredzētas turpināt nākamajā ES Lauksaimniecības ministru padomē 25.martā, norāda ZM.

Jau ziņots, ka Latvija rosinās Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) atbalsta nosacījumu pārskatīšanu, pieprasot nodrošināt atbilstošu kompensāciju par īstenotajiem vides un klimata aizsardzības pasākumiem, kā arī pievērst īpašu uzmanību pievilcīgu atbalsta līdzekļu nodrošināšanai.

Otrdien valdībā izskatītais informatīvais ziņojums paredz, ka Latvija rosinās nodrošināt atbilstošu kompensāciju par visiem sabiedrības interesēs īstenotajiem vides un klimata aizsardzības pasākumiem, kas skar vai ierobežo zvejas un akvakultūras sektoru, kā arī pievērst īpašu uzmanību pievilcīgu atbalsta līdzekļu nodrošināšanai, kuri veicinātu jaunās paaudzes ienākšanu darbinieku gadu ziņā novecojošajos zvejas un akvakultūras sektoros.

Tāpat Latvija rosinās atcelt regulas ierobežojumus zvejas flotes modernizācijai, tostarp modernizāciju traucējošos kuģu kapacitātes ierobežojumus, un atļaut atjaunojamo resursu izmantošanu visā zvejas un akvakultūras produkcijas ražošanas un piegādes ķēdē, nodrošināt atbalstu arī jaunu zvejas kuģu iegādei, ievērojot konkrētus nosacījumus, lai sasniegtu enerģijas pārejas mērķus un samazinātu negatīvo ekoloģisko ietekmi, ko rada novecojusi zvejas flote.