• Lolita,
  • Vitolds
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Eksperts: pusotra gada laikā Latvijas ekonomika faktiski nav augusi (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 11:38, 05.03.2024


Personīgie ienākumi aug straujāk nekā patēriņš.


Apaļo kokmateriālu eksports joprojām ir nozīmīgs ekonomisko ienākumu avots.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, darba samaksa Latvijā turpina strauji palielināties, un 2023.gada pēdējā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 11,6% salīdzinājumā ar 2022.gada attiecīgo ceturksni, sasniedzot 1610 eiro pirms nodokļu nomaksas. Pērn kopumā darba samaksa Latvijā pieauga par 11,9%, un vidējā darba samaksa ir jūtami augusi visās tautsaimniecības nozarēs. Augstā inflācija pēdējo divu gadu laikā, vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās un ienākumu konverģence ar Eiropas līmeni turpina virzīt algu pieaugumu Latvijā, un arī šogad algas Latvijā noteikti turpinās aug.

Tomēr bez ekonomikas izaugsmes tik straujš algu kāpums noteikti nav ilgtspējīgs, pauž ekonomists Mārtiņš Āboliņš. "Pēdējā pusotra gada laikā Latvijas ekonomika faktiski nav augusi, taču darba tirgu un algu dinamiku Latvijā tas pagaidām nav būtiski ietekmējis".

Straujais ienākumu kāpums kontrastē ar vāju patēriņu

Neraugoties uz to, ka inflācija pērnā gada nogalē noslīdēja jau zem 2% un bezdarbs Latvijā pērn saruka no 6,9% līdz 6,5%, apgrozījums tirdzniecībā Latvijā pērn samazinājās un, kā liecina Latvijas Bankas publicētie dati, maksājumu karšu apgrozījums Latvijā šī gada janvārī pieauga vien par 3,4% salīdzinājumā ar 2023.gada janvāri. Manuprāt, straujais inflācijas lēciens 2022. un 2023.gadā radīja situāciju, kurā cenas sākotnēji pieauga daudz ātrāk nekā ienākumi un mājsaimniecību finanšu situācija pasliktinājās.

Tādēļ patēriņa pieaugums 2023.gadā bija ļoti vājš, mājsaimniecību noguldījumi bankās neauga un palielināja patēriņa kredītu izmantošanu. Tomēr šobrīd ir pazīmes, ka ienākumu pieaugums sāk noķert jauno cenu līmeni. Līdz ar to patērētāju noskaņojums Latvijā un Lietuvā pēdējos mēnešos ir ievērojami uzlabojies, un decembrī Latvijā atkal pieauga mājsaimniecību noguldījumi komercbankās. Tas kopā ar zemo inflāciju ir pozitīvs signāls tirdzniecībai un citām iekšējā patēriņa nozarēm 2024.gadā.

Vidējā darba samaksa Latvijā šogad varētu pieaugt

Pēc prognozēm vidējā darba samaksa Latvijā šogad varētu pieaugt par aptuveni 7%, lai arī darba tirgū nedaudz, bet tomēr ir jūtama vājākas ekonomikas izaugsmes ietekme. Piemēram, uzņēmēju aptaujas liecina, ka pēdējā gada laikā samazinājies uzņēmumu īpatsvars, kuriem galvenais attīstību ierobežojošais faktors ir darbinieku trūkums.

Lielākais izaicinājums uzņēmumiem šobrīd ir vājais pieprasījums, īpaši rūpniecībā, tirdzniecībā un loģistikā. Šajās nozarēs algu pieaugums šogad, visticamāk, nebūs tik liels, tomēr bezdarbs ir zems un spiediens celt algas ir liels. Tāpat, saskaņā ar valsts budžeta plāniem, sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa 2024.gadā pieaugs par vairāk nekā 10%.

Straujš algu kāpums bez ekonomikas izaugsmes nav ilgtspējīgs

Straujais algu kāpums bez ekonomikas izaugsmes pagaidām nav atstājis negatīvu ietekmi uz Latvijas konkurētspēju, un eksporta kritums pērn lielā mērā saistīts ar vāju ārējo pieprasījumu. Taču pašreizējais algu pieaugums Latvijā noteikti nav ilgtspējīgs vidējā termiņā.

Algu īpatsvars Latvijas IKP jau šobrīd pārsniedz vidējo Eiropas Savienības līmeni, un pie pašreizējām tendencēm tuvākajā laikā algu īpatsvars ekonomikā būs viens no augstākajiem Eiropas Savienībā. Pēc manām prognozēm šogad Latvijas ekonomika atkal augs, taču pieaugums nebūs ļoti straujš un varētu būt ap 2%. Tādēļ ir risks, ka algu pieaugums šobrīd notiek uz investīciju un cenu palielināšanas rēķina. Tas kaitē izaugsmei, un daudzās jomās cenu līmenis Latvijā jau ir vai nu Eiropas Savienības līmenī, vai tālu no tā vairs neatpaliek. Tādēļ būtisks tālāks algu kāpums uz inflācijas rēķina, visticamāk, vairs nav iespējams, un ir daudz vairāk jādomā par produktivitātes celšanu.

Arī valsts budžetā daudzās nozarēs ir nenoliedzama vajadzība palielināt finansējumu, tomēr turpmākajos gados iespējas to darīt būs ierobežotas. Inflācija ir būtiski samazinājusies un katru gadu par vairāk nekā 1 miljardu eiro palielināt valsts parādu ar budžeta deficītiem arī ir riskanti. Tādēļ arī valsts pārvaldē darba samaksas kāpums bez efektivitātes uzlabojumiem nevar turpināties.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika «airBaltic» ieķīlājusi 36 preču zīmes, tostarp «airBaltic»

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" reģistrējusi komercķīlu ar nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 442 miljoni eiro, liecina "Lursoft" publiskotā informācija.

Ekonomika VNĪ izdevās pārsniegt izvirzītos finanšu mērķus (+VIDEO)

Viens no izaicinājumiem ir degradēto būvju sakārtošana, kur biežākais risinājums ir šādu būvju pārdošana vai ēku demontāža.

Ekonomika Labklājības ministrija iecerējusi katru gadu pārskatīt minimālo algu

Labklājības ministrija (LM) iecerējusi mainīt līdzšinējo kārtību, kādā tiek noteikta minimālā alga, plānojot tās apmēru pārskatīt katru gadu.

Ekonomika Latvijas iedzīvotāji netic, ka valsts spēs nodrošināt pārtikušas vecumdienas

Latvijā 41% iedzīvotāju neveido papildu uzkrājumus pensijas vecumam, informē "Luminor Bank" pārstāvji, atsaucoties uz veiktās aptaujas datiem.

Lasiet arī

Interesanti fakti Ministriem algas pieaugs par 423 eiro, Saeimas deputātiem - par 250 eiro

Saeimai apstiprinot 2024.gada valsts budžetu, politisko amatu ieņēmēji nākamgad saņems līdz 6% lielākas algas, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā (VK).

Ekonomika Sievietēm vidējā darba samaksa Latvijā par 17,1% mazāka nekā vīriešiem

Sievietēm vidējā bruto darba samaksa stundā 2022.gadā Latvijā bija par 17,1% mazāka nekā vīriešiem, ziņo Centrālā statistikas pārvalde, atsaucoties uz informatīvo apskatu "Dzimumu līdztiesība".

Ekonomika Valdes locekļu vidējā mēneša pamatalga šogad Latvijā pieaugusi par 12,6%

Valdes locekļu vidējā mēneša pamatalga šogad Latvijā pieaugusi par 12,6%, kamēr Lietuvā pieaugums ir par 12,5%, bet Igaunijā - par 11,7%, salīdzinot ar pagājušo gadu, ziņo vadības konsultāciju uzņēmuma "Figure Baltic Advisory" pārstāvji, atsaucoties uz kompānijas veikto ikgadējo vadītāju atalgojuma pētījumu.

Sabiedrība No nākamā gada visiem pedagogiem būs vienāda zemākā stundas likme

Lai nodrošinātu Satversmes tiesas (ST) lēmuma izpildi, pirmsskolas pedagogu zemākā darba algas likme no 2024.gada 1.janvāra būs 9,54 eiro, otrdien nolēma valdība.