• Daniela,
  • Dāniels,
  • Dāvids,
  • Dāvis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Šmite-Roķe: Būtu jāpaaugstina VID nepiedzenamo parādu zemākais slieksnis

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 08:43, 01.03.2024


Būtu nepieciešami grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas pašlaik paredz, ka VID drīkst nepiedzīt parādus, kas ir mazāki par 15 eiro, kas mūsdienās ir ļoti maza summa, intervijā aģentūrai LETA sacīja jaunā VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.


Foto: LETA

Viņa atzina, ka VID pat nepietiek darba roku to visu izdarīt, un iestāde mērķē uz lielākiem parādiem. "Lai nebūtu tā, ka kāds skrupulozs uzraugs var mums uz to norādīt, tad sāksim ar to, ka arī likumā pasakām, ka šim slieksnim ir jābūt lielākam. Taču lielie parādnieki noteikti ir primārie, ar ko mēs strādājam," sacīja Šmite-Roķe.

Attiecībā uz mazo biznesu Šmite-Roķe skaidroja, ka, ja VID iziet no ēkas Talejas ielā un iet pie kāda, tas noteikti nav viens mazs pārkāpums konkrētā brīdī. Tikai tad, ja uzņēmumam sakrājas daudz mazu pārkāpumu vai divi trīs lieli pārkāpumi, tas ir, izveidojas būtiski riski, tikai tad viņš nonāk VID uzraugu redzeslokā.

VID vadītāja norādīja, ka nodokļu maksātāju reitingu sistēma parādīs visu to atklāti. Reitings parāda nodokļu saistību izpildes līmeni. Ja kāds ir vienkārši aizmirsis iesniegt deklarāciju un iesniedz to vēlāk, tas noteikti nav iemesls, kāpēc VID ierodas, tur noteikti ir kāda cita veida darbības vēl bijušas, uzsvēra Šmite-Roķe.

"Jā, var būt sūdzības, un mēs tās arī vērtējam. Tomēr, ja mēs nojaušam, ka kādam kaimiņam vienkārši nepatīk, ka kāds blakus vāra par daudz indiešu ēdienu, mēs arī neskriesim uzreiz ar pārbaudi. Taču, ja mēs redzam, ka tur ir arī potenciāli nelegālā nodarbinātība, iespējamas aplokšņu algas, tad, šos daudzos mazos puzles gabaliņus salasot kopā, lielā bilde ir redzama skaidrāk un tad notiek arī kontroles šādos uzņēmumos. Risku analīze ir visa uzraudzības darba pamatā," sacīja Šmite-Roķe.

Viņa piebilda, ka arī "konsultē vispirms" princips nekad nav ticis atcelts. Dažkārt varbūt tas pieklibo, ieviešot kaut kādus jaunus kontroles mehānismus, bet tematiskās pārbaudes kā tādas vairāk nenotiek. 2023.gada 30.jūnijā likumā "Par nodokļiem un nodevām" mainījās kontroles regulējums, un VID ir viens liels nodokļu kontroles pasākumu kopums, kas ir balstīts risku analīzē.

Savukārt audits ir atsevišķs kontroles veids, skaidroja Šmite-Roķe. 2018.gadā VID veica 738 auditus, bet 2022.gadā jau tikai 41 auditu. VID vadītāja skaidroja, ka dienests samazina auditu skaitu tieši tādēļ, ka izmanto principu "konsultē vispirms" un mazākus pārkāpumus aicina novērst savlaicīgi un labprātīgi.

"Šis straujais nodokļu auditu skaita samazinājums liecina, ka tie tiek veikti tiešām ļoti mērķtiecīgi, tikai gadījumos, ka ir skaidrs, ka tur jābūt nodokļu uzrēķinam un līdz tam uzņēmējs nav sadarbojies. Tāpat ir Auditu apakšpadome un Auditu padome, kuras izveidoja tieši ar mērķi, lai novērstu korupcijas riskus un iespējas ietekmēt lēmumus, kuros uzņēmumos notiks vai nenotiks audits," stāstīja Šmite-Roķe.

Viņa uzsvēra, ka katram inspektoram, kurš saskata nepieciešamību veikt auditu, tas no sākuma ir jāpamato apakšpadomē un tikai pēc tam var virzīt lēmumu uz padomi. Šmite-Roķe pati arī piedalījās padomes sēdēs pēdējā gada laikā un dažkārt pieņemts lēmums nesākt auditu, jo nebija pietiekama pamata un tika saprasts, ka, atkārtoti uzrunājot uzņēmumu vai iegūstot plašāku informāciju, piemēram, no citām dalībvalstīm, vēl var panākt rezultātu un sadarbību.

Divu pakāpju kolektīvais lēmums mazina korupcijas riskus un ļauj plašākā lokā arī novērtēt, cik mērķtiecīgi tiek tērēti resursi. Tāpēc auditu skaits ir samazinājies, bet to efektivitāte ir palielinājusies, skaidroja Šmite-Roķe.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Pircēju vidū valstī aizvien pieprasītākie ir 1-2 istabu dzīvokļi (+VIDEO)

Latvija ir līdere Eiropas Savienībā pēc iedzīvotāju īpatsvara, kas spiesti dzīvot pārpildītos mājokļos.

Ekonomika LZA prezidents: Latvijai nav savas Silīcija ielejas, bet tādai ir jābūt (+VIDEO)

Varas iestādes interesi par akadēmijas ēku nav izteikušas.

Ekonomika Baņķiere Ieva Tetere asi kritizē valdības ekonomisko politiku (+VIDEO)

"Vairāki lēmumi valsts līmenī tika pieņemti sasteigti, risinot īstermiņa jautājumus, nevis, domājot par kopējo izaugsmi ilgtermiņā".

Ekonomika Šķēles ģimenes kompānijas pamatkapitāls palielināts par 75,2 miljoniem eiro

Ekspremjera Andra Šķēles ģimenei piederošās holdingkompānijas SIA "Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem" pamatkapitāls palielināts par 75 239 060 eiro - līdz 79 166 200 eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Lasiet arī

Ekonomika Finanšu iestādes informēs VID par skaidras naudas darījumiem virs 750 eiro

Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpmāk no kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem saņems informāciju par skaidras naudas darījumiem bankomātos vērtībā virs 750 eiro vienā darījumā, paredz valdības otrdien atbalstītie Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām".

Sabiedrība VID iesniegums automātiskai nodokļa atmaksai jāiesniedz līdz septembra beigām

Iedzīvotāji aicināti līdz šā gada 30.septembrim paziņot Valsts ieņēmumu dienestam (VID), ka vēlas saņemt nodokļa pārmaksu automātiski, bez gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas, aģentūru LETA informēja VID pārstāvji.

Kriminālziņas VID lūdz sākt kriminālvajāšanu pret zemnieku par aplokšņu algu izmaksu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde augustā Nodokļu un muitas lietu prokuratūrai nosūtījusi kriminālprocesu kriminālvajāšanas sākšanai pret vienu personu par "aplokšņu algu" izmaksu.

Ekonomika VID saņems informāciju par skaidras naudas darījumiem bankomātos virs 750 eiro

Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpmāk no kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem saņems informāciju par skaidras naudas darījumiem bankomātos vērtībā virs 750 eiro vienā darījumā, informē Finanšu ministrija (FM).