Latvija pagājušajā gadā eksportēja preces uz 201 pasaules valsti, kamēr importēja no 172 valstīm, ziņo Centrālā statistikas pārvalde.
2023.gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 18,94 miljardus eiro, par 2,39 miljardiem eiro jeb 11,2% mazāk nekā 2022.gadā, bet importa - 23,2 miljardus eiro, kas ir par 3,3 miljardiem eiro jeb 12,5% mazāk. Tādējādi Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās pērn bija 42,14 miljardi eiro, kas ir par 5,69 miljardiem eiro jeb 11,9% mazāk nekā 2022.gadā.
Svarīgākās preces Latvijas eksportā pērn bija koks, koka izstrādājumi un kokogles, elektroierīces un elektroiekārtas, kā arī minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti.
Koks, koka izstrādājumi un kokogles visvairāk 2023.gadā tika eksportētas uz Apvienoto Karalisti (20,5%), Zviedriju (12,4%) un Igauniju (7%), kamēr elektroierīces un elektroiekārtas visvairāk tika eksportētas uz Lietuvu (26,3%), Igauniju (12,2%) un Poliju (5,2%), bet minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti - uz Lietuvu (35,9%), Igauniju (14,3%) un Somiju (12,6%).
Pieci lielākie eksporta partneri pagājušajā gadā bija Lietuva, Igaunija, Vācija, Zviedrija un Krievija. To īpatsvars veidoja 48,4% no kopējās eksporta vērtības. Uz Lietuvu visvairāk tika eksportēti mehānismi, mehāniskās ierīces un elektroiekārtas, uz Igauniju, Vāciju un Krieviju - lauksaimniecības un pārtikas preces, savukārt uz Zviedriju - koks un koka izstrādājumi.
2023.gadā Latvijas izcelsmes preču eksports uz Eiropas Savienības (ES) valstīm veidoja 46,1% no kopējās preču eksporta vērtības uz ES valstīm. Latvijas izcelsmes preces visvairāk tika eksportētas uz Zviedriju - 901,8 miljonu eiro vērtībā, uz Lietuvu - 879,1 miljona eiro vērtībā un uz Vāciju - 839,7 miljonu eiro vērtībā.
Svarīgākās Latvijas izcelsmes preces eksportā uz ES valstīm bija koks un koka izstrādājumi, kokogles, piena pārstrādes produkti, olas, medus, kā arī dzelzs un tērauda izstrādājumi.
Svarīgākās preces Latvijas importā pērn bija minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti, elektroierīces un elektroiekārtas, kā arī sauszemes transporta līdzekļi un to daļas. Minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti visvairāk tika importēti no Lietuvas (62,5%), Igaunijas (10,3%) un Krievijas (10,1%), elektroierīces un elektroiekārtas - no Lietuvas (14,4%), Ķīnas (12,4%) un Polijas (10%), bet sauszemes transporta līdzekļi un to daļas - no Vācijas (33,4%), Igaunijas (17,4%) un Polijas (9,7%).
Pieci lielākie importa partneri pērn bija Lietuva, Vācija, Polija, Igaunija un Nīderlande. To īpatsvars veidoja 55,9% no kopējās importa vērtības. No Lietuvas visvairāk tika importēti minerālprodukti, no Vācijas - satiksmes līdzekļi un to aprīkojums, savukārt no Polijas, Igaunijas un Nīderlandes - lauksaimniecības un pārtikas preces.
Statistikas pārvaldē arī norāda, ka 2023.gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, eksports uz Ukrainu samazinājās par 9,5% un bija 472 miljoni eiro, uz Krieviju - par 6,2% un veidoja 1,12 miljardus eiro, bet uz Baltkrieviju - par 7,5% un bija 170,3 miljoni eiro.
Eksporta samazinājumu uz Ukrainu 2023.gadā visvairāk ietekmēja minerālproduktu eksporta samazinājums par 57,6 miljoniem eiro, savukārt uz Krieviju un Baltkrieviju - mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksporta samazinājums attiecīgi par 150,5 miljonien eiro un 12,9 miljoniem eiro.
2023.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu imports no Ukrainas pieauga par 4,4% un veidoja 299,3 miljonus eiro, ko visvairāk ietekmēja augu valsts produktu importa kāpums par 21,5 miljoniem eiro. Savukārt no Krievijas imports samazinājās par 66,9% un veidoja 606,6 miljonus eiro, bet no Baltkrievijas - par 41,8% un bija 173,4 miljoni eiro. Importa samazinājumu no Krievijas visvairāk ietekmēja minerālproduktu importa samazinājums par 789,8 miljoniem eiro, bet no Baltkrievijas - koka un koka izstrādājumu importa kritums par 119,2 miljoniem eiro.
Statistikas pārvaldē norāda, ka pērn salīdzinājumā ar 2022.gadu būtiski pieauga preču ārējā tirdzniecība ar atsevišķām NVS valstīm. Eksports uz Kirgizstānu pieaudzis par 33 miljoniem eiro jeb 2,4 reizes, uz Uzbekistānu - par 20,4 miljoniem eiro jeb 30,1%, bet uz Moldovu - par 4,8 miljoniem eiro jeb 16,5%.
2023.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu imports no Uzbekistānas pieaudzis par 19,1 miljonu eiro jeb 2,5 reizes, no Kazahstānas - par 17,8 miljoniem eiro jeb 27,8%, bet no Azerbaidžānas - par 3,1 miljonu eiro jeb 90,7%.