Madonas novads kļuva par čempionu biosaimniecības īpatsvarā (+VIDEO)

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA) izveidojusi administratīvo teritoriju BIO TOP 500 pēc bioloģiski sertificētās lauksaimniecības zemes platības. Madonas novads novērtēts kā zaļākais Latvijā, starp pagastiem līderos ir Rankas un Ošupes pagasti, bet zaļākās pilsētas ir Salacgrīva un Ainaži.

Kamēr Latvijā vidēji 17% lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsaimnieko bioloģiskie lauksaimnieki (296,6 tūkstoši ha), topa līderis Madonas novads ir ne tikai zaļākais Latvijā pēc bioloģiski sertificētās lauksaimniecības zemes īpatsvara - 37%, bet arī pēc platības - 26,6 tūkstoši ha. Tālāk seko Ludzas novads ar 36% (18 tūkstoši ha) un divi novadi ar līdzvērtīgu bio zemes īpatsvaru (33%), bet atšķirīgām platībām: Alūksnes novads (20,8 tūkstoši ha) un Cēsu novads (17,3 tūkstoši ha). Piektajā vietā starp zaļākajiem novadiem ierindojas Gulbenes novads ar 32% (12,8 tūkstoši ha).

Salīdzinot bioloģisko saimniecību skaitu, līderis Latvijā ir Balvu novads ar 295 bioloģiski sertificētām saimniecībām, kam seko Preiļu novads (270).

Starp novadiem ar zemu bio platību īpatsvaru ierindojas atsevišķi Pierīgas novadi (Salaspils - 1%, Olaines - 2%, Ādažu - 5%, Ropažu - 7%), kā arī novadi Kurzemē (Saldus - 4%, Talsu - 8%). Vismazāk bioloģisko platību ir Zemgalē (Jelgavas - 3%, Bauskas un Dobeles - 6%).

Savukārt starp pagastiem zaļākais pēc bio platību īpatsvara ir Rankas pagasts Gulbenes novadā ar 78%, bet pēc platības - Ošupes pagasts Madonas novadā ar 3537 ha. Zaļākā pilsēta pēc bioloģiski apsaimniekotās zemes platības īpatsvara ir Ainaži Limbažu novadā (82%), bet pēc platības - kaimiņos esošā Salacgrīva (231 ha).

"Novadi un pagasti ar lielāku bioloģiskās lauksaimniecības zemes īpatsvaru ir nozīmīgi ne tikai kā teritorijas, kur cilvēka saimnieciskā darbība ir līdzsvarā ar dabu, bet arī kā ļoti pievilcīga dzīvestelpa," uzsver LBLA vadītājs Gustavs Norkārklis.

"Pieaugot vides un veselības apdraudējumam no lauksaimniecības pesticīdu izraisītā piesārņojuma un palielinoties sabiedrības izpratnei par tīru vidi kā svarīgu resursu, bioloģiskākajiem novadiem ir potenciāls piesaistīt gan jaunus iedzīvotājus, gan tūristus," uzskata G. Norkārklis. "Pagasti, kas ir gandrīz brīvi no pesticīdu izmantošanas, kalpo kā signāls sabiedrībai par to, ka daļa lauksaimnieku izprot bioloģisko lauksaimniecības metožu nozīmīgumu tīras pārtikas ražošanā un dabas saglabāšanā. Iedzīvotāji administratīvajās teritorijās, kur ir lielas bioloģiski sertificētās zemes platības, var lepoties ar nepiesārņoto lauku vidi sev apkārt."

G. Norkārklis pieļauj, ka zaļākajos pagastos un novados varētu veidot bioreģionus ar ierobežojumiem lauksaimniecības pesticīdu izmantošanā. Šādās apputeksnētājiem labvēlīgās teritorijās varētu sekmīgi nodarboties ar biškopību, tostarp iegūstot bioloģiski sertificētus biškopības produktus, kas daudzviet Latvijā kļuvis neiespējami.