Vairāk nekā 13 000 t atkritumu gadā Rīgā tiek atkārtoti izmantotas (+VIDEO)

Rīgas atkritumu šķirošanas centrā ieviesis progresīvu un modernu mākslīgā intelekta risinājumu, kas diennakts režīmā fiksē un analizē vairumu uz šķirošanas līnijas nonākušo dalīti vākto atkritumu. Balstoties uz iegūtajiem sistēmas datiem, darba organizācija un resursu plānošana kļuvusi vēl efektīvāka, informē uzņēmuma Otrreizējo materiālu apsaimniekošanas departamenta vadītājs Māris Vējiņš.

Industriālo atkritumu apsaimniekotājs veic to atkritumu atkārtotu pāršķirošanu, kurus gan uzņēmumi, gan iedzīvotāji izmetuši vieglā iepakojuma - metāla, plastmasas, papīra un kartona - konteineros vai arī ievietojuši pašpresējošos konteineros. Uzņēmums ik gadu pāršķiro vidēji 20 000 tonnu otrreizēju izejvielu, no kurām aptuveni divas trešdaļas ir derīgas tālākai pārstrādei.

Somijas uzņēmums aprīkojis atkritumu šķirošanas centru, Vietalvas ielā 5, ar mākslīgā intelekta risinājumiem, kas analizē uz konveijera lentes nonākušos atkritumus pēc to izskata, formas, materiāla vizuāli nosakāmajām īpašībām un etiķetēm un kas atbilstoši noteiktiem algoritmiem spēj precīzi noteikt materiāla veidu un svaru.

Sistēmai strādājot ilgāku laika periodu, tās precizitāte arvien vairāk uzlabojas, jo materiālu un iepakojuma veidu datu bāze nepārtraukti tiek papildināta. Ja sākotnēji iepakojums tika fiksēts pilnā izmērā, tad šobrīd vienības tiek uzskaitītas arī tad, ja redzama tikai neliela daļa no iepakojuma vai etiķetes.

"Sistēma spēj uztvert vizuālos datus un tos interpretēt, līdzīgi kā to dara cilvēks. Izmantojot datorredzes priekšrocības, mums ir iespēja optimizēt šķirošanas procesus, kā arī uzlabot darba efektivitāti un precizitāti, jo šī programma sniedz ieteikumus, lai cilvēkresursi tiktu izmantoti lietderīgāk. Proti, morfoloģijas dati sniedz precīzu ieskatu tajā, kāda veida un cik daudz atkritumu katrā dienā bija šķirošanas līnijā, tāpēc spējam noteikt optimālo nepieciešamo darbinieku skaitu un izvietojumu pie šīm līnijām," stāsta Vējiņš.

Sistēma atšķir dažādus plastmasas izstrādājumus, piemēram, atkritumus, kas ražoti no polietilēntereftalāta (PET), polivinilhlorīda (PVC), LDPE un HDPE materiāla, polistirola u.c. Tāpat tā atpazīst dažādus papīra iepakojumus, piemēram, biroja papīru vai papīru, uz kā tiek drukāti laikraksti, kā arī stikla, metāla un koka iepakojuma veidus.