• Asja,
  • Asnate,
  • Dāgs,
  • Dārgs
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Rinkēvičs atbalsta vienpusēju Latvijas lēmumu aizliegt Krievijas graudu importu

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 20:50, 24.01.2024


Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs atbalsta vienpusēju Latvijas lēmumu aizliegt valstī Krievijas graudu importu, nesagaidot kopīgu Eiropas Savienības (ES) lēmumu, aģentūrai LETA norādīja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.


Foto: LETA

Valsts prezidents trešdien Rīgas pilī tikās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV). Rinkēvičs preses konferencē žurnālistiem norādīja, ka jautājums par Krievijas graudu importu pārrunāts ar premjeri. Tikšanās laikā Siliņa informējusi Valsts prezidentu par darbu, ko patlaban veic Ministru kabinets.

"Ja skatāmies no divām pusēm, tad tādā veidā tirgojoties tiek atbalstīta Krievijas kara mašinērija un ietekmēti mūsu lauksaimnieki. Būsim godīgi. Var sagatavot dokumentus, kuros rakstīts, ka tie ir Krievijas graudi, bet skaidrs, ka daļa no tiem ir nozagti Ukrainas teritorijā, ko patlaban īslaicīgi okupējusi Krievija," pauda Rinkēvičs.

Viņš vērsa uzmanību uz to, ka liela daļa ES valstu nevēlas liegt, piemēram, minerālmēslu, dažāda veida pārtikas preču, graudu tirdzniecību ar Krieviju, tāpēc iekļaut graudu importa aizliegumu sankciju sarakstā ir pagrūti.

Prezidents uzsvēra, ka viņa rīcībā vēl nav paši jaunākie dati par tirdzniecības apjomiem reģionā, tie vēl tiek gatavoti, taču Latvija importēja Krievijas produktus 280 miljonu eiro vērtībā, Igaunija - 34 miljonu eiro apmērā, Lietuva - 123 miljonu eiro apmērā, bet Polija - 221 miljona eiro vērtībā.

"Atgādinu, ka šie nav jaunākie dati, taču tie parāda, ka situācija ir arī reģionāla. Es atbalstu premjeres sacīto - sākt darbu pie tā, lai šis process tiktu risināts gan nacionālā, gan Eiropas līmenī. Ar tranzītu situācija ir citādāka. Tur pastāv ģeopolitiski apsvērumi, par kuriem diskutē. Ja mēs būsim pietiekami aktīvi diskusijās par šiem jautājumiem, kaut kādi soļi būs," teica prezidents.

Rinkēvičs uzsvēra, ka, ja paskatās uz tirdzniecības apjomiem, ir vēl nopietnāka problēma - sankciju apiešana ar tā saucamām trešām valstīm. Prezidents apzināti nenosauca valstis, bet pieminēja, ka pēkšņi vienam iedzīvotājam vajag septiņus televizorus vai 20 mobilos telefonus.

Viņa ieskatā, ES nav pat tuvu tikusi, lai tiktu galā ar trešo valstu problēmu. Prezidents uzsvēra, ka Baltijas valstis šajā jautājumā ir aktīvas, tomēr šī nav pati vienkāršākā diskusija ar Eiropas partneriem. Rinkēvičs atzina, ka viņš ir atvērts idejām, kas samazina tirdzniecību un jebkāda veida atkarību no Krievijas un Baltkrievijas. Viņš arī uzsvera, ka Krievija izmanto pārtiku un minerālmēslus kā hibrīdieroci. Prezidenta ieskatā tas nav Krievijas humānās labdarības žests "globālo dienvidu" valstīm.

Savukārt Ministru prezidente preses konferencē atgādināja, ka Latvija bija pirmā valsts, kas savā kopējā nacionālajā valsts pozīcijā gan Ministru kabineta, gan Saeimas līmenī ir deleģējusi par šiem jautājumiem runāt - Krievijas graudu importu ES, akcentējot šo kā problēmu.

"Pirms laika šķita, ka daudzas lietas nebūs iespējams iekļaut sankciju pakotnēs pret Krieviju. Piemēram, ja runājam par naftas produktiem, patlaban tie ir pakļauti sankcijām. Visam ir nepieciešams laiks. Kolēģiem ES ir savi argumenti, kāpēc viņi nesaskata šo, kā tūlītēji risināmu problēmu. Diskusija tikai tagad ir sākusies un Baltijas valstis ir izteikušas politisko atbalstu, ka tās ir gatavas diskutēt par graudu importa aizliegumu" uzsvēra Siliņa.

Pēc premjeres paustā, ir jāpanāk tāds pats atbalsts politisku diskusiju līmenī un ir atbalsts ES šos jautājumus vispār iekļautu dienaskārtībā, kas ir pozitīvi vērtējams. Siliņa ir uzdevusi Zemkopības ministrijai (ZM), Ekonomikas ministrijai, Satiksmes ministrijai un Finanšu ministrijai veikt maksimāli precīzus aprēķinus, kāda ir šo graudu ietekme uz Latviju, iespējams nošķirot tos no citām lauksaimniecības precēm, lai varētu konkrēti diskutēt par graudiem.

"Es sagaidu šos aprēķinus tuvākajā laikā, lai ZM tos varētu iesniegt un tie nonāktu Ministru kabineta dienaskārtībā. Ja būs nepieciešams, domāsim tālāk par nacionāla līmeņa risinājumiem," sacīja Siliņa.

Viņas ieskatā labāks un spēcīgāks risinājums būtu nevis uz papīra vienoties, bet vienoties faktiski - ja ES izdotos vienoties par sankcijām, šādu graudu imports nebūtu iespējams. Siliņa arī sacīja, ka Eiropas sankciju pakotņu pieņemšana vienmēr aizņem laiku, arī ES dalībvalstīm ir jāizdiskutē savos parlamentos šie jautājumi. Tad, kad tas būs noticis, varēs pievērsties sagatavotākai diskusijai ES līderu līmenī, uzsvēra premjere.

Jau vēstīts, ka, pēc ZM datiem, Latvija ir otrā lielākā Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importētāja ES aiz Spānijas. Latvija 2023.gadā no janvāra līdz oktobrim importēja 12% no kopējās ES importa no Krievijas vērtības, ieņemot otro vietu starp ES dalībvalstīm.

Vienlaikus Krievijas graudu importa un tranzīta aizliegšana Latvijas ostu un dzelzceļa pārvadājumu nozarēm varētu nest kopumā 100 miljonu eiro zaudējumus.

ZM iepriekš norādīja, ja Latvijā aizliegtu dzelzceļam pārvadāt un ostām pārkraut četrus miljonus tonnu Krievijas izcelsmes graudu un lauksaimniecības produktu, kas ir prognozētais apmērs 2024.gadam, ostu ieņēmumi samazinātos par 60 miljoniem eiro, bet dzelzceļa - par 40 miljoniem eiro.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Latvijas uzņēmumos kā patiesie labuma guvēji ir ārvalstnieki no 117 valstīm

Latvijas uzņēmumos kā patiesie labuma guvēji norādīti ārvalstu pilsoņi no 117 valstīm, liecina Uzņēmumu reģistra sniegtā informācija.

Ekonomika Ceturkšņa laikā mājokļu cenas palielinājušās par 3,2%

Šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2025.gada pirmo ceturksni, mājokļu cenas palielinājās par 3,2%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Ekonomika Rudenī varētu samazināties cena naftas produktiem

Pēc šovasar pieredzētā diezgan augstā jēlnaftas cenu līmeņa rudenī varētu sekot cenu kritums par aptuveni 7-8%, kas potenciāli var nozīmēt arī gatavās produkcijas cenu samazinājumu, atzina degvielas mazumtirgotāja "Circle K Latvia" degvielas kategorijas vadītājs Latvijā Gatis Titovs.

Ekonomika Rīgā maksa par atkritumu apsaimniekošanu pieaugs oktobrī un janvārī

Rīgā maksa par atkritumu apsaimniekošanu pieaugs oktobrī un janvārī, liecina šodien Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas atbalstītais domes lēmumprojekts.

Lasiet arī

Sabiedrība Jelgavas pašvaldības īres dzīvokļu reģistrā ir saņemti 113 iesniegumi (+VIDEO)

Valsts turpinās šīs programmas īstenošanu arī tuvākajos gados.

Sabiedrība Saeimas komisija noraida ideju par Lāčplēša dienu kā oficiālu svētku dienu

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu vairākums šodien noraidīja iedzīvotāju iniciatīvu, kura paredz Lāčplēša dienu noteikt par oficiālu svētku dienu.

Sabiedrība Daugavpils mediķi mijiedarbojas ar NATO spēkiem (+VIDEO)

Galvenais pasākuma organizators bija Zemessardzes 3. Latgales brigādes Medicīnas rota.

Interesanti fakti Kurzemes motoentuziasti atjauno vecos agregātus (+VIDEO)

“Virziens ir plašs, mūsu pulkā aicināts jebkurš – ar skūteri, hārleju, krosa moci… Gan pieaugušie, gan bērni".

Pasaule Tramps paraksta rīkojumu par Nacionālās gvardes sūtīšanu uz Memfisu

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien parakstīja rīkojumu par Nacionālās gvardes nosūtīšanu uz Tenesī štata Memfisas pilsētu, lai risinātu tur pastāvošās noziedzības problēmas.

Sabiedrība Septembra sākums Latvijā bijis četrus grādus siltāks par normu

Septembra pirmā dekāde Latvijā bija četrus grādus siltāka nekā ierasts un divus grādus siltāka nekā augusts, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.