• Akvelīna,
  • Ernestīne,
  • Ingmārs
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Rinkēvičs atbalsta vienpusēju Latvijas lēmumu aizliegt Krievijas graudu importu

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 20:50, 24.01.2024


Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs atbalsta vienpusēju Latvijas lēmumu aizliegt valstī Krievijas graudu importu, nesagaidot kopīgu Eiropas Savienības (ES) lēmumu, aģentūrai LETA norādīja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.


Foto: LETA

Valsts prezidents trešdien Rīgas pilī tikās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV). Rinkēvičs preses konferencē žurnālistiem norādīja, ka jautājums par Krievijas graudu importu pārrunāts ar premjeri. Tikšanās laikā Siliņa informējusi Valsts prezidentu par darbu, ko patlaban veic Ministru kabinets.

"Ja skatāmies no divām pusēm, tad tādā veidā tirgojoties tiek atbalstīta Krievijas kara mašinērija un ietekmēti mūsu lauksaimnieki. Būsim godīgi. Var sagatavot dokumentus, kuros rakstīts, ka tie ir Krievijas graudi, bet skaidrs, ka daļa no tiem ir nozagti Ukrainas teritorijā, ko patlaban īslaicīgi okupējusi Krievija," pauda Rinkēvičs.

Viņš vērsa uzmanību uz to, ka liela daļa ES valstu nevēlas liegt, piemēram, minerālmēslu, dažāda veida pārtikas preču, graudu tirdzniecību ar Krieviju, tāpēc iekļaut graudu importa aizliegumu sankciju sarakstā ir pagrūti.

Prezidents uzsvēra, ka viņa rīcībā vēl nav paši jaunākie dati par tirdzniecības apjomiem reģionā, tie vēl tiek gatavoti, taču Latvija importēja Krievijas produktus 280 miljonu eiro vērtībā, Igaunija - 34 miljonu eiro apmērā, Lietuva - 123 miljonu eiro apmērā, bet Polija - 221 miljona eiro vērtībā.

"Atgādinu, ka šie nav jaunākie dati, taču tie parāda, ka situācija ir arī reģionāla. Es atbalstu premjeres sacīto - sākt darbu pie tā, lai šis process tiktu risināts gan nacionālā, gan Eiropas līmenī. Ar tranzītu situācija ir citādāka. Tur pastāv ģeopolitiski apsvērumi, par kuriem diskutē. Ja mēs būsim pietiekami aktīvi diskusijās par šiem jautājumiem, kaut kādi soļi būs," teica prezidents.

Rinkēvičs uzsvēra, ka, ja paskatās uz tirdzniecības apjomiem, ir vēl nopietnāka problēma - sankciju apiešana ar tā saucamām trešām valstīm. Prezidents apzināti nenosauca valstis, bet pieminēja, ka pēkšņi vienam iedzīvotājam vajag septiņus televizorus vai 20 mobilos telefonus.

Viņa ieskatā, ES nav pat tuvu tikusi, lai tiktu galā ar trešo valstu problēmu. Prezidents uzsvēra, ka Baltijas valstis šajā jautājumā ir aktīvas, tomēr šī nav pati vienkāršākā diskusija ar Eiropas partneriem. Rinkēvičs atzina, ka viņš ir atvērts idejām, kas samazina tirdzniecību un jebkāda veida atkarību no Krievijas un Baltkrievijas. Viņš arī uzsvera, ka Krievija izmanto pārtiku un minerālmēslus kā hibrīdieroci. Prezidenta ieskatā tas nav Krievijas humānās labdarības žests "globālo dienvidu" valstīm.

Savukārt Ministru prezidente preses konferencē atgādināja, ka Latvija bija pirmā valsts, kas savā kopējā nacionālajā valsts pozīcijā gan Ministru kabineta, gan Saeimas līmenī ir deleģējusi par šiem jautājumiem runāt - Krievijas graudu importu ES, akcentējot šo kā problēmu.

"Pirms laika šķita, ka daudzas lietas nebūs iespējams iekļaut sankciju pakotnēs pret Krieviju. Piemēram, ja runājam par naftas produktiem, patlaban tie ir pakļauti sankcijām. Visam ir nepieciešams laiks. Kolēģiem ES ir savi argumenti, kāpēc viņi nesaskata šo, kā tūlītēji risināmu problēmu. Diskusija tikai tagad ir sākusies un Baltijas valstis ir izteikušas politisko atbalstu, ka tās ir gatavas diskutēt par graudu importa aizliegumu" uzsvēra Siliņa.

Pēc premjeres paustā, ir jāpanāk tāds pats atbalsts politisku diskusiju līmenī un ir atbalsts ES šos jautājumus vispār iekļautu dienaskārtībā, kas ir pozitīvi vērtējams. Siliņa ir uzdevusi Zemkopības ministrijai (ZM), Ekonomikas ministrijai, Satiksmes ministrijai un Finanšu ministrijai veikt maksimāli precīzus aprēķinus, kāda ir šo graudu ietekme uz Latviju, iespējams nošķirot tos no citām lauksaimniecības precēm, lai varētu konkrēti diskutēt par graudiem.

"Es sagaidu šos aprēķinus tuvākajā laikā, lai ZM tos varētu iesniegt un tie nonāktu Ministru kabineta dienaskārtībā. Ja būs nepieciešams, domāsim tālāk par nacionāla līmeņa risinājumiem," sacīja Siliņa.

Viņas ieskatā labāks un spēcīgāks risinājums būtu nevis uz papīra vienoties, bet vienoties faktiski - ja ES izdotos vienoties par sankcijām, šādu graudu imports nebūtu iespējams. Siliņa arī sacīja, ka Eiropas sankciju pakotņu pieņemšana vienmēr aizņem laiku, arī ES dalībvalstīm ir jāizdiskutē savos parlamentos šie jautājumi. Tad, kad tas būs noticis, varēs pievērsties sagatavotākai diskusijai ES līderu līmenī, uzsvēra premjere.

Jau vēstīts, ka, pēc ZM datiem, Latvija ir otrā lielākā Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importētāja ES aiz Spānijas. Latvija 2023.gadā no janvāra līdz oktobrim importēja 12% no kopējās ES importa no Krievijas vērtības, ieņemot otro vietu starp ES dalībvalstīm.

Vienlaikus Krievijas graudu importa un tranzīta aizliegšana Latvijas ostu un dzelzceļa pārvadājumu nozarēm varētu nest kopumā 100 miljonu eiro zaudējumus.

ZM iepriekš norādīja, ja Latvijā aizliegtu dzelzceļam pārvadāt un ostām pārkraut četrus miljonus tonnu Krievijas izcelsmes graudu un lauksaimniecības produktu, kas ir prognozētais apmērs 2024.gadam, ostu ieņēmumi samazinātos par 60 miljoniem eiro, bet dzelzceļa - par 40 miljoniem eiro.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Asociācija: Pērn augusi Latvijas iedzīvotāju spēja aizņemties

Vidējās darba algas pieaugums pērn ir veicinājis Latvijas iedzīvotāju spēju aizņemties, tomēr augstās bāzes likmes un pieaugošie tēriņi daudziem likuši būt piesardzīgiem, informēja Finanšu nozares asociācijas pārstāvji, atsaucoties uz 2024.gada kreditēšanas indeksa datiem.

Ekonomika Latvijā ražotie elektriskie skrejriteņi ir pieprasīti dažādās nozarēs (+VIDEO)

“Praktiski katru nedēļu mēs sastopamies ar interesi vai kādu jaunu pielietojuma veidu".

Ekonomika Kāda ir vidējā kredīta summa jaunajam mājoklim?

Kopumā 2024.gada kreditēšanas indekss ir audzis par 5 procentpunktiem, kas ir mazāka izaugsme nekā pērn, taču vērojama pozitīva tendence - bankas spēj kreditēt un vēlas to darīt.

Ekonomika Stacija Grobiņos nodrošinās energosistēmas atdalīšanu no Krievijas (+VIDEO)

Katras sinhronā kompensatora jauda būs 100 megavoltampēri.

Lasiet arī

Ekonomika Mieriņa: nav pieļaujama Krievijas graudu importa turpināšanās

Nav pieļaujama Krievijas graudu importa turpināšanās uz Eiropas Savienību (ES), tāpēc tiks turpināts strādāt pie šāda aizlieguma noteikšanas ES līmenī, šodien kopīgajā preses konferencē ar Ukrainas parlamenta priekšsēdētāja vietniecei Olenu Kondratjuku pauda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).

Ekonomika Latvija ar 50 000 eiro atbalstīs Ukrainas graudu piegādes Āfrikas valstīm

Latvija no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" atvēlēs 50 000 eiro iniciatīvai "Grain from Ukraine", lai veicinātu Ukrainas graudu piegādes Āfrikas valstīm.

Sabiedrība Kam ir izdevīga graudu tranzīta pārtraukšana caur Latviju

Pirmajos decembra datumos daži blogeri, pēc tam arī plašsaziņas līdzekļi uzsāka un attīstīja Krievijas graudu tranzīta tematu Latvijā. Precīzāk sakot, šā tranzīta aizliegšanas tematu. Kā tas ietekmēs Latvijas ekonomiku? Un kas ir šādu pašmāju sankciju labuma guvējs?

Pasaule Krievija izmanto taktisko aviāciju Melnās jūras graudu koridorā

Krievija izmantojot taktisko aviāciju, lai ietekmētu situāciju Melnajā jūrā graudu transportēšanas koridorā.