• Zigfrīda,
  • Zigrīda,
  • Zigrīds
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


E-komercija Latvijā aug, komersanti strādā sociālajos tīklos (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 07:20, 21.01.2024


Pircēji internetā iegādājas gan ikdienas, gan ilglietojuma preces.


Virtuālās komunikācijas palīdz uzņēmumiem augt.

Kā liecina Latvijas tirdzniecības internetā dati, 2023.gadā, visa gada griezumā pircēji internetā visvairāk iegādājušies rotaļlietas, mājsaimniecības preces un mazo sadzīves tehniku. Vērtējot pārdoto preču apjomus, populārākajās preču kategorijās pārdotas rotaļlietas, mājsaimniecības preces un mazās sadzīves tehnika.

"Pērn, līdzīgi kā aizvadītajos gados, vispieprasītākās bijušas sezonālās preces. Aktīvākā tirdzniecība 2023.gadā notika janvārī un pirmssvētku periodā - novembrī un decembrī, kad cilvēki iegādājās dāvanas. Pērn novērojām, ka pircēji arī Latvijā arvien vairāk pievērš uzmanību preču kvalitātei un cenai, piemēram, izvēloties atpazīstamāku zīmolu un ražotāju preces, kas tradicionāli bija vairāk raksturīgs iedzīvotājiem Igaunijā," norāda eksperts Kārlis Ozols.

Dārza preču kategorijā dominēja pirkumi par vidējo cenu 25 eiro vērtībā. Pirktākās preces bija benzīna darbināms krūmgriezis, trimmeris, benzīna darbināms pašgājējs zāles pļāvējs un automātiskais jumta lūkas atvērējs. Tikmēr šajā pašā kategorijā, kur pirkumu cenas svārstījās ap 3000 eiro, pirktākās preces bija gaisa-ūdens siltumsūknis, vasarnīca un dārza traktors.

Viens no e-komercijas attīstību raksturojošiem rādītājiem ir uzņēmumu īpatsvars, kas preces vai pakalpojumus pārdod internetā vai citos datortīklos, ziņoja Latvijas oficiālās statistikas portāls stat.gov.lv.

2023. gadā Latvijā internetu lieto praktiski visos uzņēmumos (100 %), liecina Centrālās statistikas pārvaldes ikgadējā aptauja par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) lietošanu un e-komerciju uzņēmumos. Salīdzinoši pirms 10 gadiem internetu lietoja 94,2 % uzņēmumu.

Fiksēto internetu lieto 77,5 % uzņēmumu, no tiem – 99,5 % lielo2, 87,2 % – vidējo un 75,3 % – mazo uzņēmumu.

Darba vajadzībām internetu lieto 61,1 % no visiem uzņēmumu darbiniekiem, un tas ir par 5,7 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada.

Savukārt sava tīmekļa vietne ir 67,3 % uzņēmumu, un 10 gadu laikā tas ir pieaugums par 11,6 procentpunktiem. Lielo uzņēmumu grupā šis rādītājs ir 98,1 %, vidējo – 86,0 %, bet mazo – 63,4 %.

2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, šis rādītājs pieauga par 1,7 procentpunktiem, sasniedzot 19,7 %. Vislielākais pieaugums – par 4,3 procentpunktiem – bija vidējo uzņēmumu grupā, kur pārdošanu internetā izmanto 30,7 %. Lielo uzņēmumu grupā izmaiņas bija minimālas – pieaugums par 0,5 procentpunktiem, sasniedzot 42,0 %, bet mazo uzņēmumu grupā preču vai pakalpojumu pārdošana internetā palielinājās par 1,5 procentpunktiem, sasniedzot 17,3 %.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Nākamgad varētu atjaunot pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Daugavpili

Pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Daugavpili varētu atjaunot nākamā gada pavasarī pēc dzelzceļa remontdarbu pabeigšanas Latvijā, ceturtdien paziņoja Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma "Lietuvos geležinkeliai" (LTG) pasažieru pārvadājumu kompānijas "LTG Link" pārstāvji.

Ekonomika Latvijā atsavināti 20% no nepieciešamajām «Rail Baltica» zemes vienībām

Patlaban Latvijā ir atsavināti 20% no nepieciešamajām dzelzceļa projekta "Rail Baltica" zemes vienībām, ceturtdien starptautiskajā nākotnes transporta un mobilitātes konferencē "Look at the Future of Mobility 2024" sacīja SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs.

Ekonomika Eksperti: kāpēc «zaļais» transports Latvijā ir apstājies (+VIDEO)

Dīleri stāsta, ka vairs nevēlas pieņemt lietotus elektroauto, jo iespējamība tos pārdot ir ļoti maza.

Ekonomika Rīgas vicemērs Ratnieks «‎Naudas pašvaldībām katastrofāli trūkst (+VIDEO)

Galvaspilsēta dod līdzekļus novadiem, bet pati ir spiesta ņemt kredītus.

Lasiet arī