Latvijā 22% iedzīvotāju vispār nav uzkrājumu

Kā norāda aptaujātie Latvijas iedzīvotāji, 35% spētu no saviem iekrājumiem izdzīvot vismaz trīs mēnešus, 19% - ilgāk par pusgadu, tomēr vairumam nav tāda "drošības spilvena", kas ļautu ilgtermiņā segt ikdienas tēriņus.

Situācija Lietuvā ir labāka - tur uzkrājumi ir 76% sabiedrības, turklāt 43% iedzīvotāju, pēkšņi zaudējot ienākumu avotu, ar esošajiem uzkrājumiem varētu dzīvot trīs un vairāk mēnešus. Katram piektajam ar esošo "drošības spilvenu" pietiktu periodam no viena līdz trim mēnešiem, bet 13% varētu segt izmaksas ne ilgāk par mēnesi. Nekādu uzkrājumu nav 17% iedzīvotāju Lietuvā.

Ļoti līdzīga situācija ir arī Igaunijā - tur uzkrājums, lai segtu trīs un vairāk mēnešu izmaksas, ir 43% iedzīvotāju. 21% iedzīvotāju uzkrājums pietiktu periodam līdz trim mēnešiem, bet 14% - ne vairāk kā vienam mēnesim. Bez "drošības spilvena" Igaunijā ir 18% iedzīvotāju.

Aptaujas rezultāti parāda - lai segtu neparedzētus izdevumus, visbiežāk tiek izmantots tieši "drošības spilvens". Ja parādās neplānoti tēriņi, 43% iedzīvotāju Latvijā to segšanai izmanto uzkrājumus, bet 45% cenšas ietaupīt līdzekļus, samazinot citas izmaksas. 19% aptaujāto šādos gadījumos vēršas pēc palīdzības pie radiniekiem un paziņām, bet vēl 16% izmanto aizdevumus.

Tikai katrs piektais, lai segtu neparedzētus izdevumus, meklē papildu peļņas iespējas, un tā galvenokārt rīkojas gados jauni respondenti līdz 39 gadu vecumam.