• Elena,
  • Ellena,
  • Helēna,
  • Liena,
  • Liene
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


«Trasta komercbankas» administrators pērn atguvis kopumā vien 292 eiro

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 09:04, 15.01.2024


Likvidējamās "Trasta komercbankas" administrators pagājušajā gadā atguvis kopumā vien 292 eiro, kas ir būtiski mazāk nekā 2022.gadā un arī iepriekšējos gados, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis" publicētais pārskats.


Foto: LETA

Vienlaikus "Trasta komercbankas" maksātnespējas procesa izdevumi salīdzinājumā ar 2022.gadu nav būtiski mainījušies - pagājušajā gadā bankas maksātnespējas procesa izdevumi veidoja kopumā 105 014 eiro, kamēr 2022.gadā bankas maksātnespējas procesa izdevumi bija 111 535 eiro apmērā.

Tādējādi kopš 2016.gada 14.marta, kad banka tika atzīta par likvidējamu, "Trasta komercbankas" administrators ir atguvis kopumā 151,649 miljonus eiro, tostarp 2016.gadā tika atgūti 111,942 miljoni eiro, 2017.gadā - 25,879 miljoni eiro, 2018.gadā - 2,973 miljoni eiro, 2019.gadā - 1,887 miljoni eiro, 2020.gadā - 135 512 eiro, 2021.gadā - 8,802 miljoni eiro, bet 2022.gadā - 30 178 eiro.

Savukārt maksātnespējas procesa izdevumi kopš banka atzīta par likvidējamu veido kopumā 26,477 miljonus eiro, tostarp 2016.gadā bankas maksātnespējas procesa izdevumi bija 10,927 miljonu eiro apmērā, 2017.gadā - 7,264 miljonu eiro apmērā, 2018.gadā - 1,683 miljonu eiro apmērā, 2019.gadā - 1,726 miljonu eiro apmērā, 2020.gadā - 1,532 miljonu eiro apmērā, 2021.gadā - 3,128 miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadā - 111 535 eiro apmērā.

2023.gada decembrī "Trasta komercbankas" administrators aktīvus nav atguvis.

Vienlaikus bankas maksātnespējas procesa izdevumi decembrī veidoja 3365 eiro, tostarp visi izdevumi bija saistīti ar nepieciešamajiem izdevumiem kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā.

Pārskats arī liecina, ka garantētie noguldījumi bankā 2023.gada 31.decembrī bija 535 330 eiro apmērā, savukārt citi noguldījumi bija 45,449 miljonu eiro apmērā.

Vienlaikus bankas pakārtotās saistības decembra beigās veidoja 18,656 miljonus eiro, bet bankas emitēto parāda vērtspapīru apmērs bija 10,087 miljoni eiro.

"Trasta komercbankas" pārdošanai paredzētā īpašuma vērtība decembra beigās bija 1,836 miljoni eiro, prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm bija 2,91 miljona eiro apmērā, bet kredītos banka bija izsniegusi 571 452 eiro.

Kopumā "Trasta komercbankas" aktīvi 2023.gada decembra beigās bija 5,372 miljonu eiro apmērā, kamēr 2022.gada beigās bankas aktīvi bija 5,827 miljonu eiro apmērā.

Savukārt bankas kapitāls un rezerves 2023.gada decembra beigās bija negatīvs - mīnus 70,067 miljoni eiro.

LETA jau vēstīja, ka Eiropas Centrālā banka, pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), kas kopš 2023.gada ir pievienota Latvijas Bankai, ierosinājuma, no 2016.gada 4.marta anulēja "Trasta komercbankai" izsniegto licenci, ņemot vērā, ka banka ilgstoši pieļāva nopietnus pārkāpumus vairākās svarīgās bankas darbības jomās. Tāpat tika ņemts vērā FKTK kā Latvijas Noregulējuma iestādes izvērtējums, ka bankai nav iespējams piemērot noregulējumu jeb glābt to sabiedrības interesēs.

"Trasta komercbanku" par likvidējamu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzina 2016.gada 14.martā. Savukārt 2017.gada 10.maijā "Trasta komercbanka" tika pasludināta par maksātnespējīgu un sākta bankas bankrota procedūra.

Par bankas maksātnespējas administratoru sākotnēji tika iecelts Ilmārs Krūms, taču ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 19.jūnija lēmumu viņš tika atcelts no šo pienākumu pildīšanas. Viņa vietā tiesa bankas maksātnespējas procesa administratora amatā iecēla Armandu Rasu. FKTK 2017.gada maijā vērsās tiesā ar pieteikumu par Krūma atcelšanu no administratora pienākumu pildīšanas, jo konstatēja, ka "Trasta komercbankas" administrators neatbilst Kredītiestāžu likuma noteiktajām prasībām, kā arī konstatēja tādu administratora rīcību, kas, FKTK vērtējumā, bija uzskatāma par ļaunprātīgu.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Somi iecerējuši Latvijā izbūvēt MI krātuvi ar 300 darba vietām (+VIDEO)

Mākslīgā intelekta gigarūpnīcas 100% darbotos ar atjaunojamo enerģiju.

Ekonomika Latvijas dzelzsbetona ražotāji iekaro Zviedrijas tirgu (+VIDEO)

"Jo zaļāks projekts, jo zemāka bankas aizdevuma likme tiek piemērota dzīvokļa iegādei".

Ekonomika Rīgā un Viļņā degvielas cenas kāpj, Tallinā - samazinās

Pagājušajā darba nedēļā Baltijas valstu galvaspilsētās Rīgā un Viļņā degvielas cenas auga, bet Tallinā kritās, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.

Lasiet arī

Kriminālziņas Maxima vērsusies tiesā pret Lidl par maldinošo cenu komunikāciju

Mazumtirgotājs "Maxima Latvija" vērsies tiesā pret konkurentu "Lidl Latvija" par apzinātu patērētāju maldināšanu cenu salīdzināšanas komunikācijas kampaņā "Skaidrs, ka nopirku lētāko" un "Maxima" preču zīmju prettiesisku izmantošanu bez atļaujas.

Sabiedrība Informēs par vēsturiskā centra transporta attīstības plānojumu

Ceturtdien, 21.augustā, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments rīkos informatīvu pasākumu, kurā iepazīstinās sabiedrību ar Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas Transporta un mobilitātes attīstības Tematisko plānojumu.

Kriminālziņas Ministrs: Igaunijai nevajadzētu uzņemt migrantus no Eiropas dienvidiem

Igaunijas iekšlietu ministrs Igors Taro ierosinās valdībai neuzņemt bēgļus no Eiropas dienvidu valstīm atbilstoši Eiropas Savienības (ES) migrācijas paktam, bet gan piedalīties migrācijas krīzes risināšanā ar finanšu ieguldījumu un Igaunijas ekspertu piedalīšanos.

Pasaule Saeimas priekšsēdētāja: Sankciju spiediens pret Krieviju jāturpina

Sankciju spiediens pret Krieviju jāturpina, norādījusi Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS), tiekoties ar ASV kongresmeni Endrū Harisu, pavēstīja Saeimas Preses dienestā.

Sabiedrība Ministrs pats skaidros pretmobilitātes pasākumus Latgalē

Jau ziņots, Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu "Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums", kura mērķis ir paātrināt Latvijas austrumu robežas militāro stiprināšanu. Likums vēl jāpieņem parlamentam.

Pasaule ASV atbalsta turpināšanai ir izšķiroša nozīme visas Eiropas drošībai

Saeimas Prezidijs rīkoja tikšanos ar ASV kongresmeni.