Briškens: Latvija transporta nozare nav izlietojusi 67 000 000 eiro (+VIDEO)

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie") sacīja, ka kavēšanās iemesls ir jāmeklē tajā, ka nav pilnvērtīgas horizontālas koordinācijas. Tādēļ ministrs ir apņēmies 2024.gadā sākt apjomīgu nozares institucionālu reformu, kuras izstrādāšanai tiks piesaistīti arī OECD eksperti.

"Daļēji šie līdzekļi ir pārdalīti citiem projektiem, kas ir labi. Bet noteikti no pagājušās ES Kohēzijas fonda septiņgades finansējuma būs daļa, ko neizdevās apgūt. Precīzāki skaitļi būs zināmi janvārī.

Šis ir paradokss! Zinot, cik milzīgas ir investīciju vajadzības Latvijas satiksmes nozarē, kāds ir investīciju deficīts, atstāt naudu uz galda ir neprātīgi. Turklāt tās ir investīcijas, kuras nāk ar ļoti lielu ES līdzfinansējumu. Par katru Latvijas budžeta ieguldīto eiro mēs klāt dabūjam sešus ES eiro. Tas, kas ir noticis, ir nejēdzīgi! Tā ir slikta, nolaidīga plānošana, ja mēs neizvirzām par prioritāti katra eirocenta ieguldīšanu jēgpilnos projektos", - pauž ministrs.

"Es ceru, ka nākotnē mēs nozares plānošanu un arī naudas plūsmas menedžmentu tomēr centralizēsim. Protams, SM ir departaments, kurš strādā ar investīciju projektu uzraudzību, bet ir iztrūcis politiska redzējuma par to, kas ir prioritātes, un lielā mērā plānošana notiek kapitālsabiedrību līmenī pēc viņu pašu redzējuma, bieži vien nesinhronizējoties ar citiem investīciju projektiem, nemeklējot sinerģiju starp projektiem, kurus var attīstīt vienlaikus - piemēram, autoceļus un digitālo infrastruktūru. Mums noteikti ir jāpāriet uz labāku plānošanu, bet to nevar izdarīt īsā termiņā".

Mēs definējam, kas ir kritiskais infrastruktūras apjoms, lai ideālā gadījumā līdz 2030.gadam nodrošinātu funkcionālu savienojumu starp Tallinu ziemeļos un Lietuvas-Polijas robežu dienvidos. Vienlaikus Latvijas prioritāte ir nodrošināt, lai Rīga būtu pilnvērtīgi integrēta. Mēs ļoti labi saprotam, ka Rīgas posms ir vissarežģītākais. Rīga ir lielākā Baltijas metropole, kurā ir paredzētas divas lielas starptautiskās stacijas - Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija un Rīgas lidostas stacija. Iespējams, ir jāmeklē iespējas, kā projektu attīstīt ilgākā termiņā, bet nedrīkst būt tā, ka mēs izveidojam tādu metro līniju starp Igauniju un Lietuvu un Rīgas pasažieriem ir iespējas iekāpt tikai kaut tur citur. Tādēļ, mazākais, vienai no Rīgas stacijām ir jābūt gatavai pirmajā fāzē un abas stacijas ir jāsavieno ilgtermiņā. Ar "Rail Baltica" ir jāsavieno arī Rīgas osta", - tā Briškens.