Saeima turpinās strādāt pie valsts attīstības bankas izveides

Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs (JV) sacīja, ka komisija lūdz Finanšu ministrijai, Latvijas Bankai, Ekonomikas ministrijai, Zemkopības ministrijai un Satiksmes ministrijai mēneša laikā sagatavot ziņojumus par tirgus nepilnībām, kuru atrisināšanai būtu nepieciešama valsts attīstības bankas izveide.

Tāpat Budžeta komisija aicina uzņēmējus no reģioniem iesūtīt piemērus par gadījumiem, kad bankas atsaka finansējuma izsniegšanu.

Finanšu ministrija (FM) komisijai piedāvāja četrus iespējamos turpmākās "Altum" darbības variantus. Pirmais variants paredz, ka "Altum" paliek esošajā statusā, bet tiek paredzēts jauns papildus uzdevums tirgus nepilnību novēršanai. Otrais variants paredz, ka "Altum" darbojas kā kredītiestāde ar licenci, skaidri nodalot šīs darbības no pārējām "Altum" darbībām.

Trešais FM piedāvātais variants paredz jaunas valsts īpašumā esošas kredītiestādes izveidi, savukārt ceturtais variants paredz jaunas valsts īpašumā esošas kredītiestādes izveidi, ievērojot privātā ieguldītāja principu.

Abu Saeimas komisiju deputāti diskusijās vienojās, ka pirmais variants nebūtu atbalstāms, bet varētu turpināt diskusijas par pārējiem trīs variantiem, lielāku uzmanību pievēršot tieši otrajam un trešajam variantam.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) komisiju kopsēdē informēja deputātus, ka uzņēmumu pašu kapitāls Latvijā kopš 2016.gada pieaudzis no 20,274 miljardiem eiro līdz 31,946 miljardiem eiro 2022.gadā, savukārt aizņemtās saistības šajā laikā samazinājušās no 14,084 miljardiem eiro līdz 13,698 miljardiem eiro.

Savukārt Igaunijā 2022.gadā uzņēmumu pašu kapitāls bija 49,985 miljardi eiro, bet aizņemtais kapitāls - 20,922 miljardi eiro. Lietuvā uzņēmumu pašu kapitāls bija 51,688 miljardi eiro, bet aizņemtais kapitāls - 29,711 miljardi eiro.

Ašeradens uzsvēra, ka patiesībā Latvijas tirgū tiek apgrozīta viena un tā pati aizņēmumiem paredzētā nauda, bet jauna nauda klāt nenāk. FM mēģinās līdz februāra beigām izdomāt, kā nodrošināt normālu tirgus funkcionēšanu, jo ir jāpalielina aizņemtās naudas apjoms, lai tirgus normāli attīstītos.

Finanšu ministra ieskatā tirgū trūkst vismaz piecu miljardu eiro, lai tirgus normāli funkcionētu.

Reirs norādīja, ka šie dati apliecina, ka bankas melo par finanšu krīzes ietekmi uz kreditēšanas apjomiem un drīzāk apliecina komercbanku nevēlēšanos kreditēt tautsaimniecību. Savukārt Ašeradens piebilda, ka neatbilst patiesībai tas, ko bankas saka, ka neaug uzņēmumu pašu kapitāls, tāpēc tām nav ko kreditēt.

Deputāts Ainārs Šlesers (LPV) vērsa uzmanību, ka Igaunijā ir par trešdaļu mazāk cilvēku, taču Igaunijas ekonomikā ir par 25 miljardiem eiro vairāk naudas nekā Latvijā, saskaitot uzņēmumu pašu kapitālu un aizņemto naudu. Savukārt Lietuvas ekonomikā ir par 35 miljardiem eiro vairāk naudas.

Šlesera ieskatā "Altum" šo naudas starpību neatrisinās, tāpēc ir jāvērtē, kādi likumi jāmaina, lai bankas sāktu vairāk kreditēt tautsaimniecību. Deputāts rosināja, ka, banku klientu izvērtēšanā daļa atbildības no bankām ir jānoņem.

Reirs komisiju kopsēdē uzsvēra, ka Latvijā nav banku tirgus un finansēšana notiek tikai 70 kilometru rādiusā ap Rīgu. Tāpēc Reira ieskatā ir jāveido institūcija, kas spēs risināt piecu miljardu eiro iztrūkumu ekonomikā.

Jau ziņots, ka oktobra beigās Reirs uzsvēra, ka "Altum" ir jāpārveido par banku, lai "radītu konkurenci banku monopolam un attīstītu kreditēšanu".

Novembra sākumā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija no atbildīgajām ministrijām lūdza piedāvājumus saistībā ar vai nu valsts attīstības bankas, vai līdzīga institūcijas tapšanu iedzīvotāju un uzņēmēju atbalstam.

Komisijas sēdē deputāti nolēma prasīt risinājumu piedāvājumus Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Zemkopības ministrijas pārstāvjiem, ņemot vērā, ka šīs trīs ministrijas ir valsts attīstības finanšu institūcijas "Altum" akciju turētājas.

Arī Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcija rosina vērtēt iespējas valsts attīstības finanšu institūciju "Altum" pārveidot par Nacionālo attīstības banku, lai "uzlabotu kreditēšanu, palielinātu konkurenci komercbankām un stiprinātu ekonomikas konkurētspēju".

Opozīcijas partijas ieskatā esot jāpalielina valsts attīstības finanšu institūcijas "Altum" loma un kapacitāte, ņemot vērā identificētos trūkumus banku sektorā, nepilnvērtīgu kreditēšanu mazāk apdzīvotos Latvijas reģionos un pierobežā un kreditēšanas problemātiku kopumā. Tāpat esot nepieciešams uzlabot finanšu pieejamību uzņēmējdarbības attīstībai un investīciju veicināšanai.

Partijas vērtējumā "Altum" pārveide par Nacionālo attīstības banku varētu novērst trūkumus kreditēšanā, palielināt konkurenci komercbankām un nodrošināt pieejamus finanšu instrumentus par mazākām likmēm, tādējādi stiprinot Latvijas ekonomikas konkurētspēju.