Maiznieki saglabā godājamas latviešu tradīcijas (+VIDEO)

No deviņdesmito gadu sākuma Latvijas Maiznieku biedrība veica nenovērtējamu ieguldījumu Latvijas maizes cepšanas tehnoloģijas saglabāšanā un tiek uzskatīta par vienu no aktīvākajām Latvijas nozaru biedrībām. Biedrības darbības laikā tika izstrādāta maizes nozarei svarīga normatīvā dokumentācija, veidotas procesa vadlīnijas, rokasgrāmatas, izstrādāti profesiju standarti, sadarbībā ar Latvijas Amatniecības kameru pārstrādāta maiznieka amata apmācības un pārbaudes programma. Ar Zemkopības ministrijas (ZM), Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) un Latvijas Universitātes (LU) atbalstu izdota LBTU (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātes asociētās profesores Daigas Kunkulbergas un LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesora, LU prorektora Valda Segliņa monogrāfija "Maizes ražošanas tehnoloģija", kas uz doto brīdi ir vienīgais profesionālās apmācības mācību līdzeklis par maizes ražošanu un tehnoloģiju.

Par tradīciju kļuvušas ikgadējās maizes ražotāju konferences, ko rīko LMB aicinot vienkopus Latvijas maizniekus, lai pārrunātu nozares aktualitātes, iegūtu jaunas zināšanas un dalītos pieredzē, ikgadējā dalība nacionālajā kopstendā pārtikas izstādē "Rīga Food" un reizi divos gados - Maizes kvalitātes konkurss sadarbībā ar izstāžu sabiedrību "BT1", ZM, LBTU, Latvijas Diētas uztura speciālistu asociāciju (LDUSA) un Latvijas Diētas ārstu asociāciju (LDĀA). Desmit gadus LMB sadarbībā ar Rīgas domes Kultūras pārvaldi organizēja Maizes svētkus Rīgas svētku ietvaros un 15 gadus piedalās Jelgavas pašvaldības iestādes "Kultūra" rīkotajos "Piena, maizes un medus svētkos".

2021.gadā maiznieki pieņēma izaicinājumu un piedalījās Sarunu festivālā "Lampa" ar moto: "Būt veselam, dzīvot aktīvi un darīt to, kas patīk, iekļaujot maizi ikdienas ēdienkartē". Sadarbībā ar Latvijas profesionālajām mācību iestādēm un Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju (LPUF) notikuši 4 konkursi "Jaunais Maiznieks", to pamatā ir saglabāt un popularizēt maiznieka amatu un maizes cepšanas tradīcijas valstī. Lai saliedētu maizniekus un gūtu starptautisku pieredzi, LMB kopā ar SIA "Puratos Latvia" organizējusi 6 pieredzes un mācību braucienus ārpus Latvijas (Beļģija, Itālija, Austrija, Maskava, Bulgārija, Spānija), kā arī ikgadējie kopā sanākšanas pasākumi - paplašinātās izbraukuma LMB valdes sēdes. Pateicoties biedrības sadarbības partneriem AS "Dobeles Dzirnavnieks", SIA "Gemoss", SIA "Pārtikas preču ražošana" un SIA "Leipurin", Lauksaimnieku Organizāciju sadarbības padomei, ZM, viss augstāk minētais ir noticis un ceram, ka notiks arī nākotnē. Šie pasākumi ir lielisks veids, kā sabiedrībai uzzināt vairāk par maizes patēriņa kultūru, pielietojumu ikdienā, vēsturi un tradīcijām, un, svarīgākais - par maizes veselīgumu un uzturvērtību.

Maiznieki ir sociāli atbildīgi pārtikas produktu ražotāji un izplatītāji, kuri rūpējas, lai saražotie produkti būtu ne tikai gardi, bet arī veselīgi, tādēļ 7 maizes ražošanas uzņēmumi - LMB biedri, ir pievienojušies Veselības ministrijas (VM), LTRK un LPUF Sadarbības memorandam par nepieciešamību veikt produktu sastāva izmaiņas, lai veicinātu Latvijas iedzīvotāju iespējas iegādāties un patērēt pārtikas produktus ar samazinātu pievienotā sāls, cukura un piesātināto tauku daudzumu.

2023.gadā rezultējusies gadiem ilgā LMB iniciatīva par tradicionālās rudzu graudu šķirnes ar teicamām cepamajām īpašībām "Kaupo" saglabāšanu un veiksmīgā sadarbībā ar ZM ir saņemts reāls atbalsts graudu audzētājiem.

LMB cer, ka valdība 2024.gadā sadzirdēs biedrības aicinājumu ieviest visās Latvijas skolās bezmaksas rudzu rupjmaizes programmu ar mērķi bagātināt bērnu un jauniešu uzturu ar veselīgu rudzu rupjmaizi, kas būtu pieejama skolās un pirmsskolas mācību iestādēs bez maksas. ZM ir galvenais atbalsts biedrībai, lai nākotnē tas īstenotos.

Pateicoties gadiem uzkrātajām un uzturētajām maizes cepšanas tradīcijām, kā arī profesionāli darbojoties nozarē, apgūstot jaunas tehnoloģijas un izstrādājot jaunus produktus, Latvija var godpilni ieņemt līdera pozīciju maizes daudzveidības un garšas ziņā. Maizes sektorā darbojas aptuveni 30 tirgus dalībnieku, maizi cep un pārdod arī ap 350 mājražotāji, un savas maizes cepšana mājsaimniecībās pēdējos gados ir kļuvusi par goda un lepnuma lietu. Taču šī brīža situācija nav labvēlīga maizes cepējiem un to rindas kļūst arvien retākas. Ir likumsakarīgi, ka apstākļos, kad maizes patēriņš samazinās, daudziem ražotājiem jāpārskata sava darbība. Nākotnes prognozes nav pārāk vilinošas, bet, kā teiktu maiznieka amata meistars Normunds Skauģis - esam stipra tauta un gatava dažādiem izaicinājumiem. Vēl jāpiebilst, ka mūsu nozarē eksports ir neliels un mums visiem jāstrādā vietējā tirgū, kur valda sīva konkurence. Maizes tirgus ir reģionāls - Latgalē maizes tradīcijas ir vienas, bet Kurzemē pavisam citas. Rudzu rupjmaizes kukuļa garša pa novadiem būs diezgan atšķirīga. Taču izdzīvo stiprākie un, lai cik grūti ir konkurēt ar lielajiem tirgus spēlētājiem, mazās un vidējās maiznīcas arī turpmāk rupjmaizi iejauks koka kublā, kā to darīja mūsu senči un turpinās apgūt arī pasaules maizes ražošanas tehnoloģijas.

Biedrības mērķi arvien paliek nemainīgi - apvienot maizes ražotājus un izejvielu piegādātājus, lai veicinātu maizes ražošanas nozares attīstību un perspektīvas, risinot biedru kopīgās problēmas un pārstāvot to kopīgās intereses valsts pārvaldes un citās institūcijās, veicināt un popularizēt veselīgu dzīves veidu uzturā lietojot maizi un maizes produktus, sekmēt maiznieka amata attīstību un celt tā prestižu un saglabāt un nodot jaunajai paaudzei sentēvu maizes cepšanas tradīcijas.