• Alita,
  • Elita,
  • Liesma
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Latvijā tiks uzsākts stingrs kriptovalūtas aktīvu regulējums (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 12:26, 11.12.2023


Uzraudzības tehniskie standarti vēl ir izstrādes stadijā.


Minimālā kapitāla prasības atkarībā no kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju pakalpojumu veidiem būs robežās no 50 tūkstošiem līdz 150 tūkstošiem eiro.

Līdz šim kriptoaktīvu pakalpojumu joma Latvijā netika regulēta – vienīgās prasības, ko likumdevējs bija noteicis, attiecās uz virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzējiem. Jaunais kriptoaktīvu regulējums ieviests, lai mazinātu riskus, kas skar kriptoaktīvu turētājus, ierobežotu kriptoaktīvu ļaunprātīgu izmantošanu, finanšu noziedzību, kā arī piemērotu patērētāju tiesību aizsardzības noteikumus kriptoaktīviem un to pakalpojumiem.

Regula par kriptoaktīvu tirgiem uzliek pienākumus arī uzņēmumiem, nosakot, kad un kā tiem būs jāsaņem atļauja, kura būs pārraugošā nozares iestāde un kādas organizatoriskās un darbības prasības tiem tiks piemērotas.

Daļēji stāsies spēkā jau pēc pusgada

Daļa kriptoaktīvu, proti, tie, kas kvalificējās kā finanšu instrumenti, jau bija pakļauti regulējumam, kas izrietēja no Finanšu instrumentu tirgus likuma. Turpmāk finanšu tirgus pakalpojumu sniedzēji – kredītiestādes, brokeru sabiedrības, fondu pārvaldnieki u.c. –, kuri vēlēsies darboties MiCA (Regulation on crypto-assets markets – MiCA) regulētajā jomā, tiks ietekmēti.

Regula noteiks, kādas prasības būs jāpilda personām, kuras iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaišanā tirdzniecībai, vai tiem, kas sniedz pakalpojumus saistībā ar kriptoaktīviem. Jaunā regula pilnībā stāsies spēkā ar 2024. gada 30. decembri un daļēji pat ātrāk – ar 2024. gada 30. jūniju, tāpēc kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ir vēl pietiekami daudz laika, lai pielāgotos noteikumiem.

Būs vajadzīga “baltā grāmata”

Zvērināts advokāts Valters Diure stāsta vietnei labsoflatvia.com, ka kontrole aptvers plašāku ar kriptoaktīviem saistīto loku.

“Arī citiem kriptoaktīviem tiks pieprasīts, ka to emitents gatavo “balto grāmatu”, kas būs attiecīgā kriptoaktīva apraksts. “Balto grāmatu” pirms tās publicēšanas nebūs jāapstiprina pie pārraugošās iestādes – Latvijas Bankas –, tās forma un saturs vēl nav zināms,” saka V. Diure.

Tehniskie standarti vēl ir izstrādes stadijā, bet viņš secina, ka “baltās grāmatas” saturs un prasības ir aizgūtas pēc analoģijas no finanšu instrumentiem piemērojamām prasībām, taču faktiskais regulējums jeb prasības varētu būt salīdzinoši “vieglākas”. “Līdzīgi varētu būt ar kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem – tiem piemērojamās prasības izstrādātas pēc analoģijas ar finanšu tirgus pakalpojumu sniedzējiem piemērojamām prasībām, bet šķiet, ka tās arī būs “vieglākas” nekā citiem finanšu tirgus dalībniekiem,” teic V. Diure.

Atļauju izsniegs Latvijas Banka

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji varēs būt gan esošie finanšu tirgus dalībnieki (kredītiestādes, centrālais vērtspapīru depozitārijs, ieguldījumu brokeru sabiedrības, tirgus operators, elektroniskās naudas iestādes, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vai alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki), gan jaunpienācēji – juridiskas personas, kuras vērsīsies Latvijas Bankā ar pieteikumu atļaujas saņemšanai. Jaunajiem tirgus dalībniekiem būs jāiesniedz nepieciešamā dokumentu pakete, pēc kā Latvijas Banka varēs izvērtēt, vai izsniegt attiecīgo atļauju. Arī esošajiem finanšu tirgus dalībniekiem pirms kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanas arī būs jāvēršas Latvijas Bankā, pirms sākt darboties šādā jaunā jomā.

Šobrīd Eiropas Savienības līmenī noris darbs pie tehnisko standartu projektu izstrādes, lai noteiktu standarta veidlapas, veidnes un procedūras attiecībā uz informāciju, kas jāiekļauj pieteikumā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja atļaujas saņemšanai. Paralēli likumdevēja pusē notiek darbs pie MiCA regulējuma pilnveidošanas – papildus tehnisko standartu izstrādei katras dalībvalsts kompetentās iestādes var precizēt atsevišķus noteikumus, pārejas termiņus, prasības vai administratīvos sodus saistībā ar kriptoaktīvu pakalpojumu jomu.

Stiprinās uzticamību kriptoaktīvu industrijai

Minimālā kapitāla prasības atkarībā no kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju pakalpojumu veidiem būs robežās no 50 tūkstošiem līdz 150 tūkstošiem eiro. Prasība ir saprotama no uzraudzības un kopējā finanšu tirgus viedokļa – nosakot minimālā kapitāla slieksni, tiek veicināta pārliecība, ka tirgus jaunienācējs būs pietiekami turīgs, lai nodrošinātu sekmīgu un ilgtspējīgu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja darbību. Atliek cerēt, ka mūsu valstī esošie uzņēmēji, kas iesaistījušies un veiksmīgi darbojas kriptoaktīvu pakalpojumu sfērā veiksmīgi sagatavosies un adaptēsies, piebiedrojoties citām relatīvi jaunām finanšu tirgus apakšnozarēm, kā, piemēram, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

“Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem trīs galvenie jaunumi būs – atļaujas saņemšanas pienākums, minimālā kapitāla prasība un nokļūšana uzraugāmo iestāžu sarakstā. MiCA ieviešana stiprinās uzticamību kriptoaktīvu industrijai, jo tā lielā mērā kļūs par regulēto un uzraudzīto industriju. Taču jācer, ka dokumentācijas apjoms un saturs neuzliks pārmērīgu slogu jaunienācējiem. Arī MiCA regulas preambula rosina, lai uzņēmumi netiktu pakļauti pārmērīgam un nesamērīgam administratīvajam slogam. Latvijā no nozares pārraugošās iestādes – Latvijas Bankas – šobrīd nav publiski izskanējis, vai tā ir plānojusi precizēt kādus noteikumus vai nosacījumus, kā arī nav zināms, vai tiek plānota maksa par izsniedzamajām atļaujām (licencēm), vai gada maksa saistībā ar kriptoaktīvu pakalpojumiem,” stāsta V. Diure.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Sākas izsole Vecrīgas ēkai ar trīs atlantu skulptūru

Šodien sākas VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) rīkotā izsole, kurā ar 2,71 miljona eiro sākumcenu plānots pārdot ēku Teātra ielā, Rīgā, kuras torni rotā trīs atlantu skulptūra ar zemeslodi, aģentūru LETA informēja VNĪ.

Ekonomika Valdība atļauj palielināt "Latvenergo" koncerna kopējās personāla izmaksas

Valdība otrdien nolēma atļaut 2025.gadā palielināt kopējās personāla izmaksas AS "Latvenergo" koncernā par 4,9% salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu.

Ekonomika Dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms samazinājies par 25,6%

Dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoma šogad astoņos mēnešos Latvijā samazinājies par 25,6%, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, un bija 5,812 miljoni tonnu, liecina Satiksmes ministrijas apkopotie dati.

Ekonomika «Stena Line» patlaban neplāno sākt prāmju satiksmi no Rīgas

Zviedrijas prāmju operators "Stena Line" patlaban neplāno sākt prāmju satiksmi no Rīgas, aģentūrai LETA norādīja "Stena Line" pārstāvji.

Lasiet arī

Sabiedrība Rēzekne kļūs draudzīgāka cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (+VIDEO)

“Mēs augsti vērtējam biedrības iniciatīvu un iedzīvotāju līdzdalību".

Sabiedrība Latgalē LVM atjaunos vienu no retāk sastopamajiem biotopiem (+VIDEO)

Atklāto kāpu platībām aizaugot, palielinās barības vielu daudzums.

Sabiedrība VDI: Pusgadā darba vietās notikuši 82 ļoti smagi un astoņi letāli negadījumi

Šī gada pirmajā pusgadā reģistrēti un izmeklēti 1080 nelaimes gadījumi darbā, no tiem 82 bijuši smagi un astoņi - letāli, liecina Valsts darba inspekcijas (VDI) rīcībā esošie dati.

Pasaule Ukrainas bruņotie spēki sagūstījuši Krievijas armijas karavīru no Kenijas

Ukrainas bruņotie spēki sagūstījuši Kenijas pilsoni, kurš dienējis Krievijas armijā, trešdien paziņojis Ukrainas bruņoto spēku Kosta Hordijenko 57.atsevišķās motorizētās brigādes sakaru dienests.

Pasaule Polija izmeklē, vai lauku māju sabojāja krievu drons vai pašu raķete

Polija izmeklē, kas tieši trāpīja lauku mājai naktī, kad Polijas gaisa telpā ielauzās Krievijas droni, paziņojusi prokuratūra.

Kriminālziņas Starp teroraktu organizētājiem Eiropā arī Latvijas pilsoņi

Lietuvas Ģenerālprokuratūra un Lietuvas Kriminālpolicijas birojs atklājuši personu grupu, kas organizējusi četrus teroraktus Eiropas valstīs, un šajā grupā ir arī Latvijas pilsoņi.