Вaltijas valstīs ir liels jaudu trūkums, elektroenerģijas piegādes drošums nav pietiekams.
"Var pamanīt, ka ir izņemts ļoti daudz atļauju saules parku veidošanai, bet diezin vai pie mums enerģijas ģenerācija no saules ir galvenā", - ziņoja Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālas komitejas prezidente Olga Bogdanova.
"Iemesli, kādēļ tā, ir vairāki. Piemēram, saules parku izveidei nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, bet vēja parkiem tas ir vajadzīgs. Protams, ka saules parki ir labi noteiktiem nolūkiem, bet no sistēmas veselīgas noslodzes un ekspluatācijas viedokļa ir nepieciešams sabalansēts enerģiju ģenerējošo jaudu portfelis".
"Tādēļ kopumā var teikt, ka, lai gan pieteikto projektu skaits ir liels, attīstība visdrīzāk īpaši strauja nebūs. To mēs redzam arī tajā, kā bankas šiem projektiem izsniedz kredītus. Bankas daudzos gadījumos netic, ka projekts "aizies", spēs nopelnīt un atmaksāt kredītu", - saka eksperte.
"Tajā pašā laikā mums burtiski deg ģenerējošo jaudu jautājums. Baltijas valstis līdz šim nekad nav bijušas tik trakā ģenerējošo jaudu deficītā kā pašlaik. Igaunija pamazām elektrības ražošanā pārtrauc izmantot degslānekli. Lietuvā kopš Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas visu laiku ir 60-70% ražošanas jaudu deficīts. Arī gāzes stacijas Lietuvā un Igaunijā ir gana vecas. Savukārt enerģijas patēriņš aug. Tas nozīmē, ka mums ir vajadzīgas jaunas ģenerējošās jaudas".
"Ja mēs skatāmies gan uz klimatneitralitātes mērķiem, gan uz enerģētisko neatkarību, gan uz cenām, jo mēs jau pagājušajā gadā pārliecinājāmies, ka problēmas ar energoapgādes drošību uzreiz sit pa cenām, visas šīs lietas ir saistītas. Tādēļ ir jāapzinās, ka mums pašlaik ir problēmas. Vai tās ir risināmas? Jā, tās ir risināmas. Bet ir sajūta, ka pietrūkst ātruma. Ja mēs saliekam kopā to, kas ir šodien, un to, ko mēs konkrētā termiņā vēlamies sasniegt, tad ir redzams, ka veidojas plaisa. Jau tagad ir skaidrs, ka mēs ambiciozos mērķus paredzētajā laikā nesasniegsim", - tā Olga Bogdanova.