• Dzintara,
  • Dzintars,
  • Dzintra
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Finanšu nozare ir pārsteigta par Saeimas deputātu neprofesionalitāti (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 15:50, 30.11.2023


Latvijā šobrīd depozītu likmes ir vienas no augstākajām eirozonā.


Kredītu pārrēķins var radīt haosu.


Par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, iebildumus ir izteikusi ne tikai Finanšu nozares asociācija, bet arī Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Ārvalstu investoru padome un Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse. "Lieki teikt, ka tos arī neviens vērā nav ņēmis", - pauž Edgars Pastars, Finanšu nozares asociācijas vecākais padomnieks juridiskajos jautājumos, zvērināts advokāts.

Juridiskas neskaidrības un riski

Politiķu virzītajā likumprojektā par "atlaidi" mājokļu kredītiem var konstatēt virkni neskaidrību un tiesisku risku. Piemēram, attiecībā uz iecerēto nodevu, kuru iekasētu bankas.-Latvijas tiesas (gan Satversmes tiesa, gan administratīvās tiesas) ir vairākkārt norādījušas, ka valsts vai pašvaldības funkciju pilnīgas īstenošanas uzlikšana privātpersonām nav pieļaujama. Nodevu administrēšana ir valsts vai pašvaldību funkcija, un nodevas ir maksājamas par valsts vai pašvaldības veicamajām darbībām, kas izriet no valsts vai pašvaldības funkcijām. Asociācija aicina atteikties no šādas netipiskas nodevas, jo tās administrēšana radīs ilgstošu un smagnēju procesu patērētājiem un kredīta devējiem. Jāņem vērā, ka bankas, administrējot šo nodevu, būs ne tikai atbildīgas par patērētāju tiesību ievērošanu, bet arī būs atbildīgas par valsts budžeta administrēšanu, kas automātiski iedarbinās smagnēju birokrātisku mehānismu.

Šis likumprojekts nav izstrādāts atbilstoši labas likumdošanas principam - tas neņem vērā datus, nav izvērtēta tā ietekme, kā arī nav ņemts vērā Saeimas Juridiskā biroja atzinumos paustais. Komisijas sēdēs dominē tikai deputātu viedoklis, kas netiek pamatots ar datu analīzi, izpaliek speciālistu diskusijas. Mūsu līdzšinējā pieredze liecina, ka racionāli argumenti politiķu diskusijās netiek ņemti vērā. Tie it kā izgaist un tiek interpretēti kā "draudi" vai "šantāža". Šķiet "atlaides" idejas virzītājiem pareizāka liktos banku klusēšana pat tad, ja skaidri redzams, ka tiek pieļauta neatgriezeniska kļūda. Taču klusēt mēs nedrīkstam- politiķi virza lēmumu, kas radīs negatīvas sekas banku klientiem un Latvijas ekonomikai kopumā. Ceram, ka deputātu vidū ir cilvēki, kuri mūs sadzirdēs, un, ka politiķi spēs atteikties no kārdinājuma pelnīt politisko kapitālu uz Latvijas iedzīvotāju rēķina, aizsedzoties aiz "ierādīsim bankām vietu". Šāda pieeja nekādu ekonomisko izrāvienu nevar nodrošināt, turklāt nozīmē to, ka vārdu "banka" vēlāk citos lēmumos var aizstāt ar jebkuru citu biznesu.

Citu valstu prakse

Līdz šim diskusijās nereti tiek piesauktas citas valstis. Neejot detalizētā katrs valsts situācijas analīzē, jāatzīmē, ka nav noliedzams, ka Eiropā hipotekāro kredītņēmēju papildu aizsardzība ir valstu redzeslokā. Katrā valstī ir cits finansējuma resursu un kredītu cenošanas modelis, arī Latvijā bankām tas nav vienāds. Vieni izmanto grupas resursus, citi vairāk noguldījumus, bet vēl citi - segto obligāciju priekšrocības. Eiropas Centrālā banka (ECB) nostāja vairāk ir bijusi kritiska pret valstu rīcību, nekā atbalstoša, saskatot virkni risku. Piemēram, daudz piesauktajā Grieķijā atbalsts bija 0,2 procentpunkti, bet Latvijā to paredz 10 reizes lielāku. Jāatzīmē, ka valstīs, kas izvēlas sniegt atbalstu aizņēmējiem, arī depozītu likmes ir zemākas.

Latvijā šobrīd depozītu likmes ir vienas no augstākajām eirozonā, turklāt nereti maksājam arī par kontu atlikumiem un krājkontiem, kuros līdzekļi ir pieejami praktiski nekavējoties. Spānijā un Itālijā tiek izmantots ienākumu slieksnis, kas Latvijā netiek izmantots. Apvienotā Karaliste izvēlējās vispamatotāko un atbilstošāko ceļu, no kā vadījās arī Asociācija - izveidot ietvaru, kā atbalstu sniegt esošā regulējuma ietvaros. Mainīga vai fiksēta likme - tā ir mūžsena diskusija un katras valsts tradīciju jautājums ne tikai kredītu sakarā, bet arī citiem pakalpojumiem. Ilgtermiņā mainīgās procentu likmes izmantošana ir patērētājam izdevīgāka, salīdzinot ar 1 - 2 gadu strauju pieaugumu. Citās valstīs, kurās likmju pārskatīšana notiek reizi 3 vai 5 gados, likmju pieaugumu neizjūt tik strauji, bet pastāv ticama iespēja, ka izjutīs vēlāk, bet ilgāk.

Kas tālāk?

Asociācijas piedāvājums valstij bija vienkāršs - iekasējiet lielākā apmērā kādu no esošajiem nodokļiem. Ideālajā variantā, sekojot Igaunijas pieredzei, tika piedāvāts, ka bankām 2023.gadā peļņu ļauj sadalīt dividendēs, samaksājot UIN pēc esošā režīma un UIN jauno režīmu - piemaksu ieviest no 2024.gada. UIN piemaksu valsts tagad paredz ieviest par bāzi ņemot 2023.gada peļņu, tātad ir iespēja, 2024.gadā attiecīgos papildu ieņēmumus, sadalīt kredītņēmējiem ar valsts struktūru starpniecību. Turklāt veidā un apjomā, kas patiešām ir nepieciešams un izskaidrojams gan summas, gan satura ziņā.

Taču jautājums ir vairāk nekā tikai par vienu nodevu vai lēmumu. 2023.gads iezīmē uzticības krīzi starp finanšu sektoru un valsti, ieskaitot attiecības ar banku uzraugu - Latvijas Banku. Latvijas izaugsmes stāsta kontekstā- 2024.gadā būtu jārod veids, kā necīnīties vienam pret otru publiskajā telpā, bet sarunāties ar noteiktu kopīgu mērķi. Bankas nav pret pārmaiņām, tās ne reizi vien ir pierādījušas, ka ir uzticami partneri pārmaiņu īstenošanā, nereti iznesot vislielāko smagumu un sabiedrības nopēlumu.

"Pārmaiņām jābūt izrunātām un loģiskām, datos un analīzē balstītām. Latvija no esošās cīņas neiegūs. Juristi, dīvaini likumi un tiesvedības ir pēdējais, kas tam palīdz. Manā 20 gadu praksē Patērētāju tiesību aizsardzības likums ir pirmais tāds, kas top tikai politiskajos gaiteņos- bez atbilstošas speciālistu iesaistes", - tā Pastars.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Ekonomists: Apstrādes rūpniecība gada otrajā pusē varētu augt par 6%

Apstrādes rūpniecība otrajā pusgadā varētu augt par 6%, lēš "Luminor Bank" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš, komentējot trešdien publiskotos datus par rūpniecības produkcijas izlaidi septiņos mēnešos.

Ekonomika Trešdaļa latviešu ceļojumu plānošanai izmanto mākslīgo intelektu (+VIDEO)

Tas skaidri parāda, ka patērētāji sagaida ātru, vienkāršu un personalizētu pieredzi.

Ekonomika Kā latviešiem pareizi izvēlēties kredīta formu, iesaka eksperts (+VIDEO)

Visdrošāk mainīt starpbanku likmes veidu vai periodu ir brīdī, kad tuvojas izvēlētā termiņa beigas.

Ekonomika Ašeradens: Nepieciešami papildus ietaupījumi

Nepieciešami papildus ietaupījumi valsts budžetā, lai īstenotu virkni politisko ieceru - ieviestu jauno skolu finansēšanas modeli "Programma skolā", atbalstītu demogrāfijas pasākumus un finansētu hospisa pakalpojumu, intervijā Latvijas Televīzijai otrdien sprieda finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Lasiet arī

Kriminālziņas Atdod krāpnieku sūtītam kurjeram vairākus tūkstošus eiro

Likumsargi aicina iedzīvotājus piezvanīt saviem tuviniekiem, pirms to ir izdarījis krāpnieks!

Sabiedrība 22. septembrī atklās jaunāko brīvības atņemšanas vietu Latvijā (+VIDEO)

Jaunais cietums atrodas ārpus Liepājas pilsētas centra uz 30,5 ha liela zemesgabala.

Sports Čavars: Lietuvieši, visticamāk, spiedīs uz groza apakšu

Latvijas vīriešu basketbola izlases pretiniece Eiropas čempionāta astotdaļfinālā Lietuva mačā ar mājiniekiem, visticamāk, spiedīs uz groza apakšu, sarunā ar aģentūru LETA atzina valstsvienības centra spēlētājs Klāvs Čavars.

Kultūra Latviešu valodā iznākusi Roulingas mistiska grāmata (+VIDEO)

Viņas sacerējumi izdoti vairāk nekā 600 miljonu eksemplāru tirāžā.

Pasaule EP galēji kreisie vēlas ierosināt uzticības balsojumu Leienai

Eiropas Parlamenta galēji kreiso frakcija sākusi vākt parakstus par uzticības balsojumu Urzulas fon der Leienas vadītajai Eiropas Komisijai (EK), ko "Kreisie" cer panākt jau oktobra sākumā.

Sabiedrība Ūdens temperatūra peldvietās vietām sasniedz 19 grādus

Atgriežoties vasarīgi siltam laikam, nedaudz paaugstinājusies ūdens temperatūra peldvietās, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) un pašvaldību sniegtā informācija.