• Alita,
  • Elita,
  • Liesma
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Finanšu nozare ir pārsteigta par Saeimas deputātu neprofesionalitāti (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 15:50, 30.11.2023


Latvijā šobrīd depozītu likmes ir vienas no augstākajām eirozonā.


Kredītu pārrēķins var radīt haosu.


Par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, iebildumus ir izteikusi ne tikai Finanšu nozares asociācija, bet arī Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Ārvalstu investoru padome un Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse. "Lieki teikt, ka tos arī neviens vērā nav ņēmis", - pauž Edgars Pastars, Finanšu nozares asociācijas vecākais padomnieks juridiskajos jautājumos, zvērināts advokāts.

Juridiskas neskaidrības un riski

Politiķu virzītajā likumprojektā par "atlaidi" mājokļu kredītiem var konstatēt virkni neskaidrību un tiesisku risku. Piemēram, attiecībā uz iecerēto nodevu, kuru iekasētu bankas.-Latvijas tiesas (gan Satversmes tiesa, gan administratīvās tiesas) ir vairākkārt norādījušas, ka valsts vai pašvaldības funkciju pilnīgas īstenošanas uzlikšana privātpersonām nav pieļaujama. Nodevu administrēšana ir valsts vai pašvaldību funkcija, un nodevas ir maksājamas par valsts vai pašvaldības veicamajām darbībām, kas izriet no valsts vai pašvaldības funkcijām. Asociācija aicina atteikties no šādas netipiskas nodevas, jo tās administrēšana radīs ilgstošu un smagnēju procesu patērētājiem un kredīta devējiem. Jāņem vērā, ka bankas, administrējot šo nodevu, būs ne tikai atbildīgas par patērētāju tiesību ievērošanu, bet arī būs atbildīgas par valsts budžeta administrēšanu, kas automātiski iedarbinās smagnēju birokrātisku mehānismu.

Šis likumprojekts nav izstrādāts atbilstoši labas likumdošanas principam - tas neņem vērā datus, nav izvērtēta tā ietekme, kā arī nav ņemts vērā Saeimas Juridiskā biroja atzinumos paustais. Komisijas sēdēs dominē tikai deputātu viedoklis, kas netiek pamatots ar datu analīzi, izpaliek speciālistu diskusijas. Mūsu līdzšinējā pieredze liecina, ka racionāli argumenti politiķu diskusijās netiek ņemti vērā. Tie it kā izgaist un tiek interpretēti kā "draudi" vai "šantāža". Šķiet "atlaides" idejas virzītājiem pareizāka liktos banku klusēšana pat tad, ja skaidri redzams, ka tiek pieļauta neatgriezeniska kļūda. Taču klusēt mēs nedrīkstam- politiķi virza lēmumu, kas radīs negatīvas sekas banku klientiem un Latvijas ekonomikai kopumā. Ceram, ka deputātu vidū ir cilvēki, kuri mūs sadzirdēs, un, ka politiķi spēs atteikties no kārdinājuma pelnīt politisko kapitālu uz Latvijas iedzīvotāju rēķina, aizsedzoties aiz "ierādīsim bankām vietu". Šāda pieeja nekādu ekonomisko izrāvienu nevar nodrošināt, turklāt nozīmē to, ka vārdu "banka" vēlāk citos lēmumos var aizstāt ar jebkuru citu biznesu.

Citu valstu prakse

Līdz šim diskusijās nereti tiek piesauktas citas valstis. Neejot detalizētā katrs valsts situācijas analīzē, jāatzīmē, ka nav noliedzams, ka Eiropā hipotekāro kredītņēmēju papildu aizsardzība ir valstu redzeslokā. Katrā valstī ir cits finansējuma resursu un kredītu cenošanas modelis, arī Latvijā bankām tas nav vienāds. Vieni izmanto grupas resursus, citi vairāk noguldījumus, bet vēl citi - segto obligāciju priekšrocības. Eiropas Centrālā banka (ECB) nostāja vairāk ir bijusi kritiska pret valstu rīcību, nekā atbalstoša, saskatot virkni risku. Piemēram, daudz piesauktajā Grieķijā atbalsts bija 0,2 procentpunkti, bet Latvijā to paredz 10 reizes lielāku. Jāatzīmē, ka valstīs, kas izvēlas sniegt atbalstu aizņēmējiem, arī depozītu likmes ir zemākas.

Latvijā šobrīd depozītu likmes ir vienas no augstākajām eirozonā, turklāt nereti maksājam arī par kontu atlikumiem un krājkontiem, kuros līdzekļi ir pieejami praktiski nekavējoties. Spānijā un Itālijā tiek izmantots ienākumu slieksnis, kas Latvijā netiek izmantots. Apvienotā Karaliste izvēlējās vispamatotāko un atbilstošāko ceļu, no kā vadījās arī Asociācija - izveidot ietvaru, kā atbalstu sniegt esošā regulējuma ietvaros. Mainīga vai fiksēta likme - tā ir mūžsena diskusija un katras valsts tradīciju jautājums ne tikai kredītu sakarā, bet arī citiem pakalpojumiem. Ilgtermiņā mainīgās procentu likmes izmantošana ir patērētājam izdevīgāka, salīdzinot ar 1 - 2 gadu strauju pieaugumu. Citās valstīs, kurās likmju pārskatīšana notiek reizi 3 vai 5 gados, likmju pieaugumu neizjūt tik strauji, bet pastāv ticama iespēja, ka izjutīs vēlāk, bet ilgāk.

Kas tālāk?

Asociācijas piedāvājums valstij bija vienkāršs - iekasējiet lielākā apmērā kādu no esošajiem nodokļiem. Ideālajā variantā, sekojot Igaunijas pieredzei, tika piedāvāts, ka bankām 2023.gadā peļņu ļauj sadalīt dividendēs, samaksājot UIN pēc esošā režīma un UIN jauno režīmu - piemaksu ieviest no 2024.gada. UIN piemaksu valsts tagad paredz ieviest par bāzi ņemot 2023.gada peļņu, tātad ir iespēja, 2024.gadā attiecīgos papildu ieņēmumus, sadalīt kredītņēmējiem ar valsts struktūru starpniecību. Turklāt veidā un apjomā, kas patiešām ir nepieciešams un izskaidrojams gan summas, gan satura ziņā.

Taču jautājums ir vairāk nekā tikai par vienu nodevu vai lēmumu. 2023.gads iezīmē uzticības krīzi starp finanšu sektoru un valsti, ieskaitot attiecības ar banku uzraugu - Latvijas Banku. Latvijas izaugsmes stāsta kontekstā- 2024.gadā būtu jārod veids, kā necīnīties vienam pret otru publiskajā telpā, bet sarunāties ar noteiktu kopīgu mērķi. Bankas nav pret pārmaiņām, tās ne reizi vien ir pierādījušas, ka ir uzticami partneri pārmaiņu īstenošanā, nereti iznesot vislielāko smagumu un sabiedrības nopēlumu.

"Pārmaiņām jābūt izrunātām un loģiskām, datos un analīzē balstītām. Latvija no esošās cīņas neiegūs. Juristi, dīvaini likumi un tiesvedības ir pēdējais, kas tam palīdz. Manā 20 gadu praksē Patērētāju tiesību aizsardzības likums ir pirmais tāds, kas top tikai politiskajos gaiteņos- bez atbilstošas speciālistu iesaistes", - tā Pastars.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika «Latvenergo»: Latvijā elektrības izstrāde bija par 27% zemāka (+VIDEO)

Augstāka vēja izstrāde Baltijas valstīs bija galvenais faktors, kas veidoja zemākas cenas.

Ekonomika Gauss iecelts Bahreinas aviokompānijas "Gulf Air" izpilddirektora amatā

Bijušais Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss iecelts Bahreinas nacionālās aviokompānijas "Gulf Air" izpilddirektora amatā, vietnē "LinkedIn" paziņojis Gauss.

Ekonomika Šogad Latvija varētu sasniegt lielāko tūristu skaitu pēdējo desmit gadu laikā

Šis gads tūrisma nozarē iezīmējas kā ļoti veiksmīgs, un, visdrīzāk, 12 mēnešos kopumā tiks sasniegts lielākais tūristu skaits pēdējo desmit gadu laikā, norāda bankas galvenais ekonomists Kārlis Purgailis, komentējot tūrisma nozares datus par septiņiem mēnešiem.

Ekonomika Rīgas Aviācijas forums pulcēs Baltijas un Eiropas nozares līderus (+VIDEO)


Tā dalībnieki diskutēs par gaisa transporta attīstības perspektīvām.

Lasiet arī

Sports Latvijas pilsonību piešķir sportistam no Ukrainas

Parlamentārieši šodien galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, ar kuru par Latvijas pilsoni plānots atzīt ukraiņu sportistu Eduardu Cibuļu.

Kriminālziņas Ventspils novadā pludmalē atrasta drona atlūza

Ceturtdien Ventspils novada Vārves pagasta pludmalē atrasta drona atlūza, noskaidroja Valsts policijā.

Kultūra Folkloras kopa «Vilkači»: «Ar Sauli zobenā un Pērkonu sirdī!» (+VIDEO)

"Mēs rekonstruējam senā Latvijas iedzīvotāja tēlu vēlā dzelzs laikmeta periodā".

Sabiedrība Uzlabojušies Siliņas valdības ministru reitingi

Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) vadītās valdības ministru reitingi joprojām ir ar mīnusa zīmi, tomēr tie ir uzlabojušies, salīdzinot ar janvāri, vēsta laikraksts "Diena", atsaucoties uz pētījumu centra SKDS augustā un septembrī veiktās Latvijas pilsoņu aptaujas datiem.

Kriminālziņas Krievijas specdienestu sabotieru grupā bijuši četri Latvijas iedzīvotāji

Krievijas specdienestu izveidotajā personu grupā, kas organizēja četrus teroraktus Eiropas valstīs, pārsūtot ar pašizgatavotām sprāgstierīcēm pildītas pasta pakas, bija četri Latvijas iedzīvotāji, izpētījis Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" kopā ar partneriem - Lietuvas sabiedrisko mediju LRT, Krievijas "The Insider", Igaunijas "Delfi" un Polijas "Frontstory".

Kultūra ASV atceļ Džimija Kimela televīzijas šovu pēc izteikumiem par Kērku

ASV telekanāls ABC trešdien uz nenoteiktu laiku atcēlis populārā komiķa Džimija Kimela vakara sarunu šovu, šādu lēmumu pieņemot pēc Kimela nesenajiem izteikumiem ēterā par konservatīvā aktīvista Čārlija Kērka nāvi un tam sekojušajiem regulatora draudiem.