Nav izdevīgi apstrādāt lauksaimniecības vajadzībām neizmantotu zemi zāles audzēšanai, uzskata ministrija.
2023.gada gada maijs kļuva par sausāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), par 2,2 mm pārspējot līdzšinējo rekordu, kas reģistrēts 1941. gadā, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas šodienas Latvijas valdības sēdei prezentētie dati.
Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra jaunākajiem datiem sausums turpinās arī jūnijā un kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 23,4 mm, kas ir 67 % zem mēneša normas (70,1 mm), līdz ar to jūnijs kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), atpaliekot vienīgi no 1969. gada rekorda (21,6 mm).
Klimata pārmaiņu ietekmē lauksaimniecībā būtiskākie konstatētie riski ir sējumu un stādījumu izsalšanas kailsalā risks, kultūraugu un dzīvnieku slimību un kaitēkļu izplatības risks, ražas un ražas kvalitātes zuduma nokrišņu dēļ ražas novākšanas laikā risks, izkalšanas risks, straujākas augsnes izžūšanas risks un īpaši ilgstošu karstuma viļņu ietekmes risks. Riskiem ir novērojama galvenokārt ekonomiskā ietekme.
Sociālā ietekme veidojas pastarpināti no ekonomiskās: samazinoties konkrētu kultūraugu ražībai, samazinās saimniecības īpašnieku labklājība, kā arī saimniecības iespējas nodarbināt darbiniekus, tādējādi atstājot sociāli ekonomisku ietekmi uz reģionu, kurā saimniecība atrodas. Īpaši jūtama šo risku ietekme ir gadījumos, ja tiek skartas vairākas saimniecības vienā reģionā.
Nepieciešams veicināt organisko augšņu, neproduktīvo augšņu un ražošanā neizmantotu lauksaimniecības zemju apmežošanu, tādejādi samazinot SEG (siltumnīcefekta gāzu, turpmāk - SEG) emisijas un palielinot CO2 piesaisti. Jau šobrīd daļa no LIZ (lauksaimniecībā izmantojamās zemes) organisko augšņu platībām ir aizaugusi ar neproduktīvām mežaudzēm, daļa ir nekopta.
Nav racionāli šo zemi uzturēt kā lauksaimniecības zemi, kurā netiek ražoti bioresursi, bet kuras apsaimniekošanas procesā tiek patērēti būtiski SEG emisiju resursi, pat ja tā netiek izmantota produkcijas ražošanai. Šīs zemes apmežošana ar produktīvām mežaudzēm var gan mazināt SEG emisijas lauksaimniecībā, gan veicināt biomasas ražošanas pieaugumu mežsaimniecībā, valdībai paziņoja VARAM ministre Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība").