Pirmie jaunie elektrovilcieni varētu sākt kursēt decembra vidū

"Plānojam, ka elektrovilcieni kursēs uzreiz visās elektrificētajās dzelzceļa līnijās, proti, līdz Aizkrauklei, Tukumam, Skultei. Ar Jelgavas virzienu pagaidām esam piesardzīgāki, jo jāsaprot, cik veikli "Latvijas dzelzceļš" tajā pabeigs kontakttīkla modernizācijas un citus remonta darbus," minēja kompānijas pārstāvji.

Tāpat kompānijas pārstāvji atzīmēja, ka jaunie vilcieni tiks pieņemti pakāpeniski - viens pēc otra, tāpēc pakāpeniski arī sāksies pasažieru pārvadājumi ar tiem.

Vienlaikus PV pārstāvji uzsvēra, ka pagaidām visi vilcieni vēl ir Čehijas uzņēmuma "Škoda Vagonka" īpašums. Pēc tam, kad PV būs pieņēmis vilcienus, katru no tiem vajadzēs vēl reģistrēt ritošā sastāva reģistrā Valsts dzelzceļa administrācijā.

Pēc kompānijā minētā, Latvijā šobrīd ir nogādāti 18 jauno vilcienu sastāvi, kuriem paralēli veic pārbaudes un visus nepieciešamos priekšdarbus, lai pēc Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmuma par vilcienu tipa apstiprināšanu un laišanu tirgū saņemšanas, PV iespējami raitāk varētu pārņemt vilcienus no "Škoda Vagonka" un sagatavot tos ekspluatācijas sākšanai.

Satiksmes ministrijā iepriekš aģentūrai LETA informēja, ka piektdien "Škoda Vagonka" ir saņēmusi nepieciešamo atļauju no Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas jauno elektrovilcienu ekspluatēšanai tirgū.

Tāpat ziņots, ka pirmie divi Čehijas uzņēmumā "Škoda Vagonka" ražoto jauno elektrovilcienu vagoni Rīgā tika nogādāti pirms vairāk nekā gada - 2022.gada jūnijā.

Katrs elektrovilciens sastāv no četriem vagoniem. Viena elektrovilciena garums ir 109 metri. Katrā vilcienā ir sēdvietas 436 pasažieriem un stāvvietas 454 pasažieriem. Vilcienos ir viena līmeņa iekāpšana no paaugstinātajām pasažieru platformām.

Plānots, ka Čehijas uzņēmumam "Škoda Vagonka" līdz 2023.gada beigām "Pasažieru vilcienam" ir jāpiegādā 23 elektrovilcienus, bet 2024.gadā deviņus elektrovilcienus.

"Pasažieru vilciena" pārstāvji iepriekš atzinuši, ka uzņēmums prasīs "Škoda Vagonka" maksāt līgumsodu par jauno elektrovilcienu savlaicīgu nepiegādāšanu. Maksimālais līgumsods par katra vilciena piegādes kavēšanu ir 10% no vilciena cenas.

Visa projekta kopējās izmaksas paredzētas 257,889 miljonu eiro apmērā.

PV apgrozījums 2023.gada pirmajā pusgadā bija 23,405 miljoni eiro, kas ir par 10,2% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2022.gadā, bet kompānijas peļņa pieauga par 3% - līdz 442 733 eiro.

PV ir izveidots 2001.gadā, nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus no "Latvijas dzelzceļa" veiktajām funkcijām. Iepriekš PV 100% bija "Latvijas dzelzceļa" meitasuzņēmums, taču 2008.gada oktobrī tas tika pārveidots par valsts uzņēmumu.