"Ja pagājušajā gadā pa dzelzceļu pārvadāja apmēram 21 miljonu tonnu, tad šogad mēs, visdrīzāk, varam runāt par 15-20% kritumu. Tāpat, visdrīzāk, ar līdzīgu kravu apjomu kā šogad mums ir jārēķinās arī nākamajā gadā," teica Pļavnieks.
Viņš uzsvēra, ka kravu apmēru samazināšanās ir objektīvu iemeslu dēļ - bija jau zināmas vairākas produktu grupas, kuru pārvadājumu apmēri saruks, piemēram, naftas produkti, atsevišķi ķīmijas produkti, kuri ir iekļauti sankciju sarakstos. Ir vērojams samazinājums arī akmeņogļu pārvadājumos, jo, ja pavasarī LDz infrastruktūra aktīvi tika lietota ogļu piegādēm uz Poliju, tad tagad piegāžu ķēdes ir stabilizējušās.
"Gribētos ticēt, ka zemākais punkts ir sasniegts. Bet, protams, ka sankciju regulējumam potenciāli vēl var būt pārvadājumus ierobežojoša ietekme," piebilda Pļavnieks.
Viņš arī uzsvēra, ka pašlaik un arī vidējā termiņā, kas ir tuvākie trīs pieci, varbūt arī vairāk gadu, noteikti nevares runāt par Latvijas dzelzceļa tīkla noslodzi ar 50-60 miljoniem tonnu kravu gadā, kā tas bija kādreiz.
"Ir potenciāls palielināt to apjomu, kas ir pašlaik, bet kādreizējos apjomus pārskatāmā nākotnē diezin vai varētu sasniegt," atzina Pļavnieks.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri