Politiķi meklē risinājumus kredītņēmēju atbalstam, jo bankas pašas to nedara

"Ir valstis, kā Grieķija, kurās bankas pašas vienojušās pazemināt kredītu likmes, lai atbalstītu kredītņēmējus un ekonomiku. Taču Latvijā tā noticis nav, jo bankām peļņa ir aizmiglojusi acis," sacījis politiķis.

Deputāts atzīmējis, ka valsts sniegusi ļoti nozīmīgu palīdzību bankām 2010. un 2019.gadā, tāpēc pašreiz vērojamā banku neatsaucība esot ļoti tuvredzīga. Politiķis apelēja, ka 2010.gadā Latviju pameta 180 000 cilvēku, tostarp ļoti daudzi aizbrauca hipotekāro kredītu dēļ. "Protams, viņiem var pārmest to, ka nevajadzēja ņemt, ja nespēj maksāt, bet jāatgādina, ka arī bankas dalīja šos kredītus pa labi un pa kreisi un rīkojās klaji bezatbildīgi. Taču, kad sākās krīze, atbildību par situāciju bija galvenokārt jāuzņemas kredītņēmējiem, bet valstij bija jāsniedz palīdzība bankām, nevis iedzīvotājiem. Un ko bankas? Tām gandrīz visu laiku bija peļņa, izņemot īsu periodu," piebildis Reirs.

Reirs solījies otrreiz šādu situāciju nepieļaut.

"Valsts nepieļaus, ka viņi nonāk situācijā, kad viņiem nevis vienkārši jāsamazina izdevumi, bet gan jāsāk atteikties no veselām izdevumu pozīcijām, kas saistītas ar bērnu audzināšanu," teicis deputāts, "ja nedarīsim neko - iedzīvotāji cietīs, nav izslēgts arī jauns aizbraucēju vilnis. Es to negribu pieļaut! Varbūt mums vienu reizi vajadzētu saņemt dūšu un aizstāvēt iedzīvotāju intereses?"

Komisijas vadītāja vērtējumā, Latvijas hipotekāro kredītu portfelis ir unikāls ar to, ka bankas neuzņemoties gandrīz nekādu biznesa risku, jo ap 60%- 70% no kredītiem ir garantējusi valsts, tajā pat laikā Latvijā ir augstākie hipotekāro kredītu procenti Eiropā. "Hipotekāro kredītu likmes Latvijā ir augstākas nekā lielo banku mītnes zemēs esošās, pat neskatoties uz valsts garantijām. Vai nevienam nešķiet, ka šeit kaut kas nav kārtībā?" retoriski vaicājis Reirs.

Reirs atzīmējis, ka banku un politiķu redzējumi atšķiras, jo politiķi grib sniegt atbalstu plašākam cilvēku lokam, ne tikai tiem, kas jau nonākuši maksātnespējas situācijā.

"Mēs runājam par pasākumiem, kas vajadzīgi, lai nepieļautu Latvijas jau tā plānās vidusšķiras iznīcināšanu. (...) Izskatīt jau noslīkušo individuālos gadījumus nozīmē, ka mēs nepievērsīsim uzmanību visiem tiem, kuri tikai sākuši slīkt un atrodas kritiskā situācijā," sacījis politķis.

"Protams, ka, no banku viedokļa raugoties, problēmu nav, jo latvieši jau atdos pēdējo kreklu, lai nepaliktu parādā. Taču sekas, kuras tiktu radītas, neko nedarot, valsts attīstībai ir neparedzamas. Tādēļ ir jārīkojas!" paudis komisijas vadītājs.

Reirs normatīvo aktu izmaiņās saskata arī iespējas apturēt pārāk straujo algu pieaugumu tautsaimniecībā. "Šogad tas bijis gandrīz 12% liels, un Budžeta un finanšu komisija uzskata, ka būtisks šāda pieauguma cēlonis ir augstie kredītu procentu maksājumi, kuru dēļ darbinieki prasa darba devējiem algu pielikumus. Es neesmu pret algu palielināšanu kā tādu, taču 12% gadā ir krietni par daudz - šādi Latvija ātri zaudēs konkurētspēju un mēs vairs nespēsim eksportēt. Tādēļ pieauguma temps ir jāsamazina," piebildis deputāts.